Mozus svētī Israēla ciltis
1 Šī ir svētība, ar ko Dieva vīrs Mozus svētīja Israēla dēlus pirms savas nāves. 2 Viņš teica:
“Kungs no Sīnaja nāca,
no Seīra uzausa pār tiem,
no Pārānas kalna atspīdēja,
viņš nāca ar svētajiem pulkiem,
un uguns pie viņa labās rokas – tiem likums!
3 Tiešām, viņš mīl savus ļaudis!
Visi svētie ir tavā rokā,
pie tavām kājām tie krīt,
klausa, ko saki!
4 Mozus mums bauslību deva
par īpašumu Jēkaba sapulcei!
5 Savam mīlulim viņš kļuva par ķēniņu –
kad tika pulcēti tautas galvenie,
kopā visas Israēla ciltis!
6 Lai dzīvo Rūbens un nemirst,
lai viņam ļaužu jo daudz!
7 Un šis par Jūdu. Tā viņš teica:
klausies, Kungs, Jūdas balsi,
pie viņa tautas aizved viņu!
Pats sevi viņš pratīs aizstāvēt strīdā,
jo tu tam palīgs pret ienaidniekiem!
8 Un Levī viņš teica:
lai tavs urīms un tavs tumīms tiek taisnīgam vīram,
ko tu pārbaudīji Masā,
ar ko tu strīdējies pie Merības ūdeņiem,
9 kas saka par savu tēvu un māti:
uz tiem es neraugos! –
kas savus brāļus neatzīst,
kas savus dēlus nepazīst.
Viņš ievēro, ko tu saki,
un tavu derību viņš sargā!
10 Viņš norāda Jēkabam tavas tiesas
un tavu bauslību Israēlam,
viņš liek kvēpināmās smaržzāles tev pie nāsīm,
visu sadedzināmo upuri tavā altārī.
11 Svētī, Kungs, viņa spēku,
lai tev tīk, ko viņš dara!
Satriec gurnus tiem, kas ceļas pret viņu,
un tie, kas viņu nīst, lai vairs neceļas!
12 Par Benjāminu viņš teica:
Kungam mīļotais! Mīt drošībā pie viņa!
Viņš to sargā augu dienu,
starp viņa pleciem tas mājo!
13 Un par Jāzepu viņš teica:
Kunga svētīta viņa zeme
ar debesu dāvanām, rasu
un dzīlēm, kas apakšā mutuļo,
14 ar dāvanām, ko dod saule,
ar dāvanām, kas ik mēnesi ienāk,
15 ar senkalnu virsotnēm
un mūžīgo augstieņu dāvanām,
16 ar zemes dāvanām un visu, kas to pilda!
Lai viņš, kas mīt degošā ērkšķu krūmā,
dod savu vēlību Jāzepam
un viņa brāļa nazīra galvvidum!
17 Kā pirmdzimtais vērsis viņš lielisks,
kā meža vērsim tam ragi,
ar tiem viņš badīs tautas,
it visas līdz zemes malai –
tādi ir Efraima pulki,
un tādi ir Manases tūkstoši!
18 Un par Zebulūnu viņš teica:
priecājies, Zebulūn, kad tu iznāc,
un, Jisašhar, savās teltīs!
19 Ļaudis tie kalnā sauc,
tur viņi upurē taisnības upurus,
jo ūdeņu pārpilnību tie zīž
un apslēptos dārgumus – no smiltīm!
20 Un par Gādu viņš teica:
svētīts, kas vairoja Gādu!
Kā lauva viņš zviln,
elkoni un skaustu pluinī!
21 Viņš sev labāko izraudzījis,
jo tāda ir likumdevēja daļa!
Viņš gāja pie tautas vadoņiem,
Kunga taisnību pildīja
un viņa tiesas ar Israēlu.
22 Un par Dānu viņš teica:
Dāns – lauvēns,
kas no Bāšānas lec!
23 Un par Naftālī viņš teica:
Naftālī sāts labuma,
Kunga svētības pilns –
jūru un dienvidus iemantojis!
24 Un par Ašēru viņš teica:
vissvētītākais no dēliem Ašērs!
Lai ir tīkamākais no saviem brāļiem!
Lai mērc savas kājas eļļā!
25 Dzelzs un varš – tavi aizšaujamie,
cik tev dienu – tik turības!
26 Nav cita tāda kā Ješurūna Dievs!
Viņš jāj debesīs tev palīgā,
savā augstībā pa padebešiem!
27 Senais Dievs – tava mājvieta!
Tu – zem mūžīgiem elkoņiem!
Viņš patrieks tavus ienaidniekus,
viņš ir teicis, ka tos iznīcinās!
28 Droši Israēls vienatnē mājos!
Jēkabs redzēs maizes un vīna zemi,
jā, viņa debesis lāso rasu!
29 Svētīts tu, Israēl! Kurš līdzinās tev?!
Kungs glābis tautu!
Viņš ir vairogs,
kas palīdz tev, viņš – tavas slavas zobens!
Tavi ienaidnieki klups tavā priekšā,
tu viņu augstienes nomīdīsi!”
1 Šī ir svētība, ar ko Mozus, Dieva vīrs, pirms savas nāves svētīja Israēla bērnus. 2 Un viņš sacīja: "Tas Kungs ir nācis no Sinaja, un Viņš no Seīra ir uzausis pār tiem; Viņš ir atspīdējis no Pāranas kalniem un ir nācis no desmittūkstošiem svēto vidus; no Viņa labās rokas - bauslības uguns pār tiem. 3 Patiešām, Viņš mīl tautas! Visi Tavi svētie ir Tavā rokā; tie noliecas pie Tavām kājām un saņem no Taviem vārdiem. 4 Mozus mums ir pavēlējis bauslību, Jēkaba draudzes īpašumu. 5 Tas Kungs kļuva par ķēniņu Ješurūnam, kad tautas galvenie sapulcējās kopā ar Israēla ciltīm. 6 Rūbens lai dzīvo un nemirst un arī neviens viņa vīrs!" 7 Un par Jūdu viņš sacīja: "Uzklausi, Kungs, Jūdas balsi un ved to atpakaļ pie viņa tautas. Ar savām rokām viņš tos aizstāv, un esi Tu viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem!" 8 Un par Leviju viņš sacīja: "Lai Tavi tumīmi un urīmi pieder Tavam svētajam vīram, ko Tu esi pārbaudījis pie Masas, ar ko Tu strīdējies pie Meribas ūdeņiem, 9 kas par savu tēvu un par savu māti sacīja: es viņus nepazīstu,- kas savus brāļus neievēroja un negribēja pazīt savus dēlus, jo sargāja Tavu vārdu un turēja Tavu derību. 10 Viņi mācīs Tavas tiesas Jēkabam un Tavu bauslību Israēlam; tie liks kvēpināmās zāles Tavā priekšā un dedzināmos upurus uz Tava altāra. 11 Svētī, Kungs, viņa spēku, un lai viņa roku darbs Tev patīk! Sadragā gurnus tiem, kas pret viņu ceļas un kas viņu ienīst, ka tie vairs nevar celties!" 12 Un par Benjamīnu viņš sacīja: "Tā Kunga mīļais, tas dzīvos pie Viņa drošībā, Viņš to apsegs ik dienas, un tas mitīs starp Viņa kamiešiem." 13 Un par Jāzepu viņš sacīja: "Tā Kunga svētīta lai ir viņa zeme ar visu labāko no debesīm, ar rasu, un ar dzelmēm, kas dus apakšā, 14 ar visu labāko, ko saule nes, un ar visu labāko no mēness, 15 ar visu labāko no vecveciem kalniem un visu labāko no mūžīgiem pakalniem, 16 ar visu labāko no zemes un viņas pilnuma un ar Tā labvēlību, kas mita ērkšķu krūmā,- lai tā nāk pār Jāzepa galvu un pār galvu kronēto, pār to, kas izraudzīts no savu brāļu vidus! 17 Viņa stiprums ir kā vēršu pirmajam, un viņa ragi ir kā sūbra ragi, ar tiem viņš sabadīs visas tautas līdz zemes galiem; šie ir Efraima desmittūkstoši, un šie ir Manases tūkstoši." 18 Un par Zebulonu viņš sacīja: "Priecājies, Zebulon, savā gājumā, un tu, Isašar, savās teltīs! 19 Viņi sauks tautas kalnā, un tur tie upurēs taisnības upurus, jo tie izsūks no jūras bagātības un smiltīs apslēptas mantas." 20 Un par Gadu viņš sacīja: "Slavēts lai ir Tas, kas liek Gadam izplesties! Viņš guļ kā lauva un saplosa gan elkoni, gan galvu. 21 Viņš izraudzījās sev pirmā tiesu, jo tur viņam bija nolikta vadoņa daļa; un viņš nāca ar tautas galveniem un darīja Tā Kunga taisnību un Viņa tiesas līdz ar Israēlu." 22 Un par Danu viņš sacīja: "Dans ir jauns lauva, viņš izlēks no Basanas." 23 Un par Naftali viņš sacīja: "Naftalim ir labvēlības diezgan un Tā Kunga svētības papilnam, tas mantos jūru un dienvidu zemi!" 24 Un par Ašeru viņš sacīja: "Ašers lai ir svētīts starp dēliem, lai viņš ir apžēlotais brāļu vidū, un lai tas mērc savu kāju eļļā! 25 Dzelzs un varš lai ir tavs aizslēgs, un, cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!" 26 "Neviens nav kā Ješurūna Dievs, kas brauc pa debesīm, lai tev palīdzētu un Savas varas augstumos pa mākoņiem. 27 Mūžīgais Dievs ir patvērums, un pāri ir mūžīgas rokas; un Viņš aizdzen ienaidnieku no tevis un saka: izdeldē! 28 Tā Israēls dzīvos drošībā un viens; Jēkaba aka ir nošķirta labības un vīna zemē, un viņa debesis pilinās rasu. 29 Svētīgs tu esi, Israēl! Kas ir tāds kā tu? Tu Tā Kunga izglābta tauta! Viņš ir tavas palīdzības vairogs, un Viņš ir tavas uzvaras zobens; tavi ienaidnieki tev izdabās, bet tu mīdīsi kājām viņu augstieņu svētnīcas."
