Ķēniņa Oga sakāve
(4Moz 21:33–35)1 Tad mēs devāmies ceļā un gājām uz Bāšānu. Bāšānas ķēniņš Ogs iznāca mums pretī – viņš un visa viņa tauta, lai cīnītos Edreī. 2 Un Kungs man teica: nebaidies no viņa, jo es viņu, viņa tautu un viņa zemi atdošu tev, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kurš dzīvoja Hešbonā. 3 Un Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums arī Bāšānas ķēniņu Ogu un visu viņa tautu, un mēs viņu sakāvām, tā ka neviens tam neatlika. 4 Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, nebija pilsētas, ko mēs tam nebūtu atņēmuši, sešdesmit pilsētas, visu Argobas apgabalu, Oga ķēniņvalsti Bāšānā. 5 Tās visas bija nocietinātas pilsētas ar augstiem mūriem, vārtiem un aizšaujamām bultām; un vēl arī daudzas nenocietinātas pilsētas. 6 Mēs viņus izdeldējām tāpat kā Hešbonas ķēniņu Sīhonu – iznīcinājām visas pilsētas, vīrus, sievas un bērnus! 7 Un mēs nolaupījām visus lopus un visu, kas pilsētās laupāms.
8 Tolaik mēs atņēmām zemi diviem amoriešu ķēniņiem, kuri mita pāri Jardānai no Arnonas upes līdz Hermona kalnam – 9 sidonieši Hermonu sauc par Sirjonu, bet amorieši to sauc par Senīru –, 10 visas līdzenuma pilsētas un Gileādu, un visu Bāšānu līdz Salhai un Edreī, Bāšānas Oga ķēniņvalsts pilsētām. 11 Jo no milžiem bija atlicis tikai Bāšānas ķēniņš Ogs, rau, viņa guļvieta bija no dzelzs – vai tā nestāv Amona dēlu Rabā?! – deviņus elkoņus gara un četrus elkoņus plata, pēc cilvēka elkoņa mērot. 12 Tolaik mēs iemantojām šo zemi – no pašas Aroēras, kas Arnonas ielejā. Pusi Gileāda kalnienes kopā ar tās pilsētām es atdevu rūbeniešiem un gādiešiem. 13 To, kas no Gileādas atlika, un visu Bāšānu, Oga ķēniņvalsti, es atdevu pusei Manases cilts – visu Argobas apgabalu, tā ir visa Bāšāna, kas tiek saukta par milžu zemi. 14 Jaīrs, Manases dēls, paņēma visu Argobas apgabalu līdz gešūriešu un maahiešu robežām un nosauca to savā vārdā – Bāšāna nu ir Jaīra ciemi līdz pat šai dienai. 15 Māhīram es atdevu Gileādu. 16 Un rūbeniešiem un gādiešiem es atdevu šo – no Gileādas līdz Arnonas upei, upes vidus ir robeža, un līdz Jabokas upei, kur Amona dēlu robeža, 17 un arī klajumu, Jardāna ir robeža, no Kineretas līdz klajumu jūrai – Sāls jūrai, līdz Pisgas nogāzēm austrumos.
18 Un tolaik es jums pavēlēju: Kungs, jūsu Dievs, ir devis jums šo zemi, lai jūs to iemantotu, – visi jūsu karavīri lai bruņoti dodas pa priekšu saviem brāļiem, Israēla dēliem! 19 Bet jūsu sievas, bērni un ganāmpulki – es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku, – lai paliek jūsu pilsētās, ko es jums devu, 20 līdz Kungs ļaus apmesties jūsu brāļiem tāpat kā jums, un arī viņi iemantos zemi, ko Kungs, jūsu Dievs, dod tiem viņpus Jardānas. Pēc tam ikviens var atgriezties savā īpašumā, ko es jums esmu devis. 21 Un Jozuam es tolaik pavēlēju: tu esi redzējis visu, ko Kungs, tavs Dievs, ir darījis šiem abiem ķēniņiem – tā Kungs darīs visām ķēniņvalstīm, kurām jūs iesiet cauri! 22 Nebaidieties no viņiem, jo par jums cīnīsies Kungs, jūsu Dievs!
Mozus nedrīkst celties pāri Jardānai
23 Tad es lūdzos Kungu, sacīdams: 24 Kungs Dievs, tu nevilcinājies rādīt savam kalpam savu varenību un stipro roku, jo kurš dievs debesīs vai uz zemes var darīt tādus darbus kā tu un tādus varoņdarbus kā tu?! 25 Ļauj jel man iet un ieraudzīt to labo zemi, kas viņpus Jardānas, to labo kalnieni un Lebanonu! 26 Bet jūsu dēļ Kungs iedegās dusmās uz mani, viņš neklausījās manī, un Kungs man teica: gana tev! Nerunā vairs ar mani par šo! 27 Kāp Pisgas virsotnē, paraugies uz rietumiem, uz ziemeļiem, uz dienvidiem un uz austrumiem un skaties ar acīm – tu Jardānu nešķērsosi! 28 Pavēli Jozuam, drošini un stiprini viņu, jo viņš to šķērsos šīs tautas priekšā un viņš tiem iegūs īpašumā zemi, ko tu redzi! 29 Un mēs palikām ielejā iepretī Bēt-Peorai.
1 Tad mēs pagriezāmies un devāmies augšup pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, ar visu savu karotāju saimi devās mums pretim, lai mūs sastaptu un lai ar mums cīnītos pie Edrejas. 2 Bet Tas Kungs man sacīja: nebīsties no viņa, jo Es esmu gan viņu pašu, gan visu viņa tautu, gan visu viņa zemi nodevis tavās rokās, un tev ar viņu būs tāpat rīkoties, kā tu esi rīkojies ar amoriešu ķēniņu Sihonu, kas dzīvoja Hešbonā. 3 Un Tas Kungs, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Ogu, Basanas ķēniņu, līdz ar visu viņa tautu, un mēs to sakāvām tā, ka pat neviens izbēgušais nepalika pāri. 4 Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas; tur nepalika nevienas pilsētas, ko mēs nebūtu ieņēmuši; tās bija tās sešdesmit pilsētas, kas atradās visā Argoba apgabalā Oga ķēniņa valstī Basanā. 5 Visas šīs pilsētas bija nocietinātas ar augstiem mūriem, divviru vārtiem un dzelzs aizšaujamiem; bez tam vēl bija daudz mūriem neiežogotu miestu. 6 Un mēs visu to pilnīgi iznīcinājām, kā mēs to bijām darījuši Sihonam, Hešbonas ķēniņam, un mūsu iznīcināšanai par upuri krita visi pilsētas vīri, sievas un bērni. 7 Bet visus lopus un pilsētās salaupīto mantu mēs paturējām sev kā laupījumu. 8 Un tā mēs tanī laikā atņēmām diviem amoriešu ķēniņiem zemi, kas atradās viņpus Jordānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam - 9 sidonieši Hermona kalnu sauc par Sirionu, bet amorieši to sauc par Senīru,- 10 visas pilsētas līdzenumā un visu Gileādu un visu Basanu līdz Salkai un Edrejai, pilsētas, kas atrodas Oga ķēniņvalstī Basanā. 11 Jo vienīgi Ogs, Basanas ķēniņš, bija beidzamais no pāri palikušajiem refajiešiem; tiešām, viņa atdusas vieta bija darināta no dzelzs - vai tā nav Amona bērnu Rābā? Deviņas olektis ir tās garums un četras olektis tās platums, pēc vispārējā olekšu mēra mērojot. 12 Tad nu šo zemi mēs sev tanī laikā pakļāvām, un, sākot ar Aroēru, kas atrodas pie Arnonas upes, un vienu pusi no Gileādas kalnāja līdz ar tās pilsētām es atdevu rūbeniešiem un gadiešiem. 13 Bet atlikušo Gileādas apgabalu un visu Basanu, Oga ķēniņvalsti, es atdevu manasiešu pusciltij, tas ir, visu Argoba apgabalu; visu Basanu sauc par refajiešu zemi. 14 Jaīrs, Manases dēls, iekaroja visu Argoba apgabalu līdz pat gešūriešu un maāhatiešu robežām, un viņš pārdēvēja Basanu pēc sava vārda par Hāvot-Jaīru, par Jaīra ciemiem, tā tie saucas vēl līdz šai dienai. 15 Un Mahīram es devu Gileādu, 16 bet rūbeniešiem un gadiešiem es devu apgabalu no Gileādas līdz Arnonas upei, pašu upes līci un krastmalas līdz Jabokas upei, Amona bērnu robežai, 17 un līdzenumu ar Jordānu un robežu no Kinnereta ezera līdz līdzenuma jūrai, Sāls jūrai, zem Pizgas nogāzēm pret rītiem. 18 Un tanī laikā es jums pavēlēju, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, ir jums šo zemi devis, lai jūs to iegūtu sev īpašumā; tādēļ, visi uzticamie vīri, izeita apbruņojušies savu brāļu, Israēla bērnu, priekšgalā. 19 Tikai savas sievas un savus mazos bērnus un savus ganāmpulkus - jo to es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku,- atstājiet savās pilsētās, ko es esmu jums devis, 20 tiekāms Tas Kungs arī jūsu tautas brāļiem tāpat kā jums piešķirs mieru un arī viņi iemantos zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jordānas; tad jūs ikviens atgriezīsities savā īpašumā, ko es esmu jums devis. 21 Es Jozuam tai laikā pavēlēju un teicu: tavas acis ir visu redzējušas, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis šiem diviem ķēniņiem; tā Tas Kungs darīs visām ķēniņu valstīm, kurām tu iesi cauri. 22 Nebīsties no viņiem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, par jums karos. 23 Un arī es izlūdzos žēlastību no Tā Kunga šinī laikā, sacīdams: 24 ak, Kungs, mans Dievs, Tu jau sen esi sācis rādīt Savam kalpam gan Savu varenību, gan Savu stipro roku; jo kur gan ir tāds Dievs debesīs un virs zemes, kas dara tādus darbus kā Tu un ar tādu spēku kā Tu. 25 Ļauj, lai es ceļos pāri skatīt labo zemi viņpus Jordānas, tos skaistos kalnus un Libanonu. 26 Bet Tas Kungs jūsu dēļ uz mani kļuva dusmīgs, un Viņš mani neuzklausīja un man sacīja: tev ir gana! Nerunā vairs par šo lietu ar Mani! 27 Uzkāp Pizgas kalna virsotnē un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem, pret dienvidiem un pret rītiem un apskati to zemi savām acīm, jo tu neiesi pāri Jordānai. 28 Dod Jozuam pavēles, stiprini un drošini viņu, jo viņš šīs tautas priekšgalā celsies pāri un viņš tai dos īpašumā to zemi, ko tu redzēsi. 29 Un tā mēs palikām ielejā pretim Bet-Peorai.
