Likumi par došanos karā
1 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un redzēsi vairāk zirgu, ratu un ļaužu nekā tev, tad nebaidies no tiem, jo Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi – viņš tevi izveda no Ēģiptes zemes! 2 Kad dosieties karā, lai nāk priesteris un runā uz tautu, 3 lai saka viņiem: klausies, Israēl! Šodien jūs dodaties karā pret saviem ienaidniekiem – lai jūsu sirdis neļimst, nebaidieties, netrīciet un netrūkstieties no tiem! 4 Kungs, jūsu Dievs, kopā ar jums iet par jums karot ar jūsu ienaidniekiem, lai glābtu jūs! 5 Lai virsnieki runā uz tautu un saka: kurš vīrs ir uzcēlis jaunu namu un to nav iesvētījis? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un to neiesvēta kāds cits! 6 Un kurš vīrs ir iestādījis vīnadārzu un nav līksmojis par to? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un par to nelīksmo kāds cits! 7 Un kurš vīrs ir saderinājies ar sievu un nav to apņēmis? Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka nekrīt karā un to neapņem kāds cits! 8 Un lai virsnieki runā uz tautu tālāk un saka: kurš ir tas vīrs, kas bailīgs un kam dreb sirds?! Lai tas dodas atpakaļ uz savu namu, ka viņa brāļu sirdis nepārbīstas tāpat kā viņējā! 9 Kad virsnieki beigs runāt uz tautu, tad par tautas vadītājiem lai tiek iecelti pulka virsnieki.
10 Kad tu tuvosies kādai pilsētai, lai ar to karotu, tad piedāvā tai mieru. 11 Ja tā tev atbild ar mieru, atdara tev savus vārtus, tad visi ļaudis, kas tajā, lai kļūst tev par klaušiniekiem un vergo tev. 12 Bet, ja tā neatbild ar mieru un sāk ar tevi karu, tad aplenc to, un 13 Kungs, tavs Dievs, atdos to tev, un tu ar zobenu apkausi visus tās vīrus! 14 Gūsti sev laupījumā sievas, bērnus, lopus un visu, kas pilsētā laupāms, ēd saviem ienaidniekiem nolaupīto, ko tev devis Kungs, tavs Dievs. 15 Tā dari ar tām pilsētām, kas no tevis ļoti tālu, kas nav šo tautu pilsētas; 16 šo tautu pilsētās, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev mantojumā, lai nepaliek dzīvs neviens, kam dvaša! 17 Iznīdēt tev ir jāiznīdē hetieši, amorieši, kanaānieši, perizieši, hivieši un jebūsieši, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis! 18 Tas tādēļ, lai tie jums nemācītu darīt visas savas preteklības, ko tie darījuši saviem dieviem, ka jūs negrēkotu pret Kungu, savu Dievu!
19 Ja tu karodams ilgi aplenc pilsētu, lai sagrābtu to, tad nenoposti tās kokus, nevēzē cirvi pret tiem, ēd no tiem, necērt tos, jo vai tad lauka koki ir cilvēki, kas no tevis patversies viņpus mūriem? 20 Noposti un nocērt tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka no tiem nevar ēst, un cel aplenkuma sastatnes ap pilsētu, kas karo ar tevi, līdz tā krīt!
1 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un ieraudzīsi zirgus un kara ratus un ļaužu vairāk nekā tev, tad nebīsties no viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, Viņš, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. 2 Un, kad jūs esat tuvu kaujai, tad lai iziet priekšā priesteris un lai runā uz tautu šādus vārdus: 3 klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaities un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā! 4 Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai par jums karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu! 5 Tad lai virsnieki saka tautai šādus vārdus: ja ir jūsu starpā kāds vīrs, kas uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvēta. 6 Un, ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits nebauda viņa augļus. 7 Un, ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem. 8 Pēc tam lai virsnieki tālāk runā uz tautu un lai saka: ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā sava paša sirdi. 9 Un, kad virsnieki būs beiguši runāt uz tautu, tad lai karaspēka virsnieki tiek iecelti par tautas vadoņiem. 10 Un, kad tu nonāc pie kādas pilsētas, lai pret to karotu, tad piedāvā tai mieru. 11 Un, ja tā pieņems mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev dod meslus un lai kalpo tev. 12 Bet, ja tā mieru nepieņem, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc to. 13 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, to nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīrus, kas tur ir, ar zobena asmeni. 14 Bet sievas un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis. 15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir tālu no tevis un kas nav šo tautu pilsētas. 16 Turpretī šo tautu pilsētās, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, tev nevienu dzīvu dvēseli nebūs atstāt dzīvu. 17 Bet deldēdams izdeldē hetiešus un amoriešus, kānaāniešus un ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis. 18 Lai tie jūs nemācītu darīt visu, ko tie dara savu dievu labad, ka jūs negrēkotu pret To Kungu, savu Dievu. 19 Kad tu ilgāku laiku turēsi aplenkumā kādu pilsētu, lai to iekarotu un ieņemtu, tad neiznīcini viņas kokus, cirvi tiem pielikdams; jo tu no tiem ēdīsi, tādēļ necērt tos nost; vai tad koks laukā ir cilvēks, kas varētu no tevis paglābties nocietinātā pilsētā? 20 Un tikai tos kokus, par kuriem tu zini, ka tie nedod neko ēdamu, tos tu noposti un nocērt; no tiem tu vari arī celt ielenkuma nocietinājumus pret to pilsētu, kas ir ar tevi sākusi karot, līdz tu būsi to uzvarējis.
