Siseņi, uguns un svērtenis
1 Tā man parādīja Kungs Dievs, redzi: viņš radīja siseņus, kad sāka dīgt atāls, un, redzi, tas bija atāls pēc ķēniņa pļaujas. 2 Un, kad no zemes bija noēsta visa zāle, es teicu: “Kungs Dievs, jel piedod, kā lai izdzīvo Jēkabs, jo viņš ir mazs!” 3 Un Kungs par viņu apžēlojās. “Tā nebūs!” teica Kungs.
4 Tā man parādīja Kungs Dievs, redzi: Kungs Dievs sauca uz uguns tiesu, un tā aprija plašās dzīles un rija zemi. 5 Un es teicu: “Kungs Dievs, mitējies jel, kā lai izdzīvo Jēkabs, jo viņš ir mazs!” 6 Un Kungs par viņu apžēlojās. “Arī tā nebūs!” teica Kungs Dievs.
7 Tā viņš man parādīja, redzi: Kungs nostājies taisni pār mūri, un rokā tam svina svērtenis, 8 un Kungs man teica: “Ko tu redzi, Amoss?” Un es teicu: “Svina svērteni!” Un Kungs teica: “Redzi, es lieku svina svērteni pa vidu savai tautai, Israēlam, vairs nekad es nebūšu pie tiem!
9 Tad Īzaka pakalni pārvērtīsies par izpostījumu
un Israēla svētvietas kļūs par drupām,
un es celšos ar zobenu pret Jārobāma namu!”
Amacjāhu apsūdz Amosu un saņem Dieva spriedumu
10 Tad Bēteles priesteris Amacjāhu sūtīja pie Israēla ķēniņa Jārobāma un lika teikt: “Israēla namā pret tevi ir sazvērējies Amoss, zeme nepanes to, ko viņš saka, 11 jo Amoss ir teicis:
no zobena Jārobāms mirs,
un Israēls aizies trimdā no savas zemes!”
12 Un Amacjāhu sacīja Amosam: “Redzētāj, ej un bēdz uz Jūdas zemi, ēd tur savu maizi un pravieto tur! 13 Bētelē vairs nepravieto nekad, jo tā ir ķēniņa svētnīca, tur ir valsts sēdeklis!”
14 Tad Amoss atbildēja Amacjāhu: “Es neesmu pravietis, nedz pravieša dēls, bet gan zemnieks, kas kopj mežavīģes. 15 Kungs mani paņēma, kad es kopu savas avis, un Kungs man teica: “Ej, pravieto manai tautai Israēlam!” 16 Un tagad klausies Kunga vārdu tu, kas saki: “Nepravieto par Israēlu un nerunā daudz par Īzaka namu!”
17 Tādēļ tā saka Kungs:
“Tava sieva pilsētā maukos,
tavi dēli un meitas no zobena kritīs,
tavu zemi ar mērauklu dalīs,
un tu pats mirsi uz nešķīstas zemes,
un Israēls aizies trimdā no savas zemes!””
1 Tas visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas. 2 Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: "Ak, Kungs, Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!" 3 Tad Tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: "Tas nenotiks!" 4 Dievs Tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un redzi, Dievs Tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznīcināja dziļās dzelmes un aprija aramo zemi. 5 Tad es lūdzu: "Ak, Kungs, Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?" 6 Tad Tam Kungam kļuva arī tā žēl, un Tas Kungs, Visuvarenais, teica: "Tam nebūs notikt!" 7 Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, Tas Kungs stāvēja uz stāvas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā. 8 Un Tas Kungs man jautāja: "Ko tu redzi, Amos?" Es atbildēju: "Svērteni ar svinu galā." Tad Tas Kungs sacīja: "Redzi, Es gribu iegremdēt Savu svērteni pašā vidū Savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. 9 Nē! Bet Īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!" 10 Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: "Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus." 11 Lūk, ko Amoss bija teicis: "Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā." 12 Bet tad Amacija teica Amosam: "Tu, redzētāj, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto! 13 Bet Bētelē tu ilgāk vairs nedrīksti pravietot, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir arī ķēniņa valsts galvenā mītne!" 14 Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: "Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls, bet es esmu gans, kas audzē meža vīģes. 15 Bet Tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: "Ej un uzstājies kā pravietis pret Manu Israēla tautu!" 16 Tādēļ uzklausi Tā Kunga vārdu! Tu saki: "Nesludini neko pret Israēlu un nemāci neko pret Īzāka namu." 17 Tāpēc Tas Kungs saka par tevi tā: tava sieva kļūs pilsētā par netikli, un zobens nesīs nāvi taviem dēliem un tavām meitām, tavu zemi izmērīs ar mērījamo auklu un izdalīs, un tu pats mirsi nešķīstā zemē, bet Israēls tiks vestin aizvests projām no savas zemes!"
