Pēteris aizbildinās Jeruzālemes draudzei
1 Apustuļi un brāļi, kas dzīvoja Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni ir pieņēmuši Dieva vārdu. 2 Kad Pēteris ieradās Jeruzālemē, apgraizītie vērsās pret viņu, 3 sacīdami: “Tu biji pie neapgraizītiem vīriem un ar tiem kopā ēdi.” 4 Tad Pēteris tiem visu pēc kārtas izklāstīja: 5 “Jafas pilsētā, lūdzot Dievu, es, garā aizgrābts, piedzīvoju parādību – no debesīm nāca tāds kā trauks, kā liels palags aiz četriem stūriem tika nolaists, un tas nolaidās pie manis. 6 Tajā ielūkojies, es ieraudzīju četrkājainus kustoņus, zvērus, rāpuļus un debesu putnus. 7 Es dzirdēju balsi sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd! 8 Bet es sacīju: nemūžam, Kungs! Nekad neesmu ņēmis mutē neko apgānītu vai nešķīstu. 9 Un atkal atskanēja balss no debesīm: ko Dievs ir šķīstījis, to nesauc par apgānītu. 10 Tas atkārtojās trīs reizes, un viss atkal tika aizrauts debesīs. 11 Un, redzi, pēkšņi pie mājas, kurā mēs bijām, stāvēja trīs vīri, kas bija atsūtīti pie manis no Cēzarejas. 12 Gars man teica, lai es bez šaubīšanās eju tiem līdzi. Kopā ar mani devās arī šie seši brāļi, un mēs iegājām tā vīra namā. 13 Viņš mums pastāstīja, kā viņš savā namā redzējis eņģeli stāvam un tas sacījis: sūti uz Jafu pēc Sīmaņa, kam pievārds Pēteris. 14 Viņš tev teiks vārdus, ar kuriem izglābsies tu un viss tavs nams. 15 Bet, kad es sāku runāt, pār viņiem nāca Svētais Gars, tāpat kā iesākumā pār mums. 16 Es atcerējos Kunga sacītos vārdus: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā. 17 Ja jau Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kuri ticam uz Kungu Jēzu Kristu, tad kas es esmu, ka varētu likt šķēršļus Dievam?” 18 To dzirdējuši, viņi norimās, sāka slavēt Dievu un teica: “Tātad arī pagāniem Dievs ir devis atgriešanos no grēkiem, lai tie dzīvotu.”
Draudze Antiohijā
19 Tajā laikā tie, kurus izklīdināja vajāšanās Stefana dēļ, nonāca līdz Foinīkijai, Kiprai un Antiohijai. Viņi nesludināja Dieva vārdu nevienam citam kā vienīgi jūdiem. 20 Bet starp viņiem bija daži kirēnieši un kiprieši, kas, nonākuši Antiohijā, uzrunāja arī grieķiski runājošos jūdus, mācīdami labo vēsti par Kungu Jēzu. 21 Kunga roka bija ar viņiem, un liels skaits, kļuvuši ticīgi, pievērsās Kungam. 22 Vēsts par viņiem nonāca arī līdz draudzei Jeruzālemē, un tie aizsūtīja Barnabu, lai tas noiet līdz Antiohijai. 23 Tur ieradies un ieraudzījis Dieva žēlastību, viņš nopriecājās un aicināja visus ar dedzīgu sirdi palikt pie Kunga, 24 jo viņš bija krietns vīrs – Svētā Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu piepulcējās Kungam. 25 Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu, lai uzmeklētu Saulu; 26 viņš to atrada un aizveda uz Antiohiju. Veselu gadu viņi pavadīja kopā ar draudzi, mācīdami lielam ļaužu pulkam, un Antiohijā mācekļus pirmo reizi nosauca par kristiešiem. 27 Tajās dienās no Jeruzālemes uz Antiohiju atnāca pravieši. 28 Un cēlās viens no viņiem, vārdā Hagabs, un Gara spēkā pavēstīja, ka liels bads nāks pār visu pasauli, kā arī notika Klaudija laikā. 29 Tad mācekļi nolēma sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā, cik kurš spēj. 30 To viņi arī darīja un sūtīja savākto draudzes vecajiem ar Barnabas un Saula starpniecību.
1 Apustuļi un brāļi Jūdejā dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu. 2 Kad Pēteris nonāca Jeruzālemē, apgraizītie viņam pārmeta, 3 sacīdami: "Tu esi gājis pie neapgraizītajiem un ar tiem ēdis." 4 Bet Pēteris sāka tiem pēc kārtas stāstīt, sacīdams: 5 "Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un garā aizrauts redzēju parādību: kādu ietvaru nonākam, kā lielu palagu aiz četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis. 6 To aplūkodams un vērodams, es redzēju četrkājainus dzīvniekus, zvērus un rāpuļus virs zemes un putnus zem debess. 7 Es dzirdēju arī balsi man sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd! 8 Bet es sacīju: nemūžam, Kungs, jo nekas aizliegts vai nešķīsts nekad nav nācis manā mutē. 9 Balss no debesīm otrreiz man atbildēja: ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu. 10 Tas notika trīs reizes, un viss atkal tika uzvilkts debesīs. 11 Un redzi, tai pašā brīdī trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja nama priekšā, kurā mēs bijām. 12 Gars man sacīja, lai es nešaubīdamies tiem ejot līdzi. Arī šie seši brāļi man nāca līdzi, un mēs iegājām šī vīra namā. 13 Tas mums stāstīja, kā viņš redzējis eņģeli savā namā stāvam un sakām: sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris. 14 Tas tev sacīs vārdus, ar ko tu un viss tavs nams tiksit pestīti. 15 Kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār tiem, tāpat kā sākumā pār mums. 16 Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu. 17 Ja nu Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas esam ticējuši Kungam Jēzum Kristum, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties?" 18 To dzirdējuši, viņi nomierinājās un teica Dievu, sacīdami: "Tātad Dievs arī pagāniem devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā." 19 Bet tie, kas bija izklīduši vajāšanās, kuras cēlās Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem. 20 Viņu starpā bija daži kiprieši un kirēnieši, kas, nonākuši Antiohijā, runāja arī uz grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu. 21 Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels skaits ticēja un atgriezās pie Tā Kunga. 22 Bet vēsts par viņiem kļuva zināma Jeruzālemes draudzei, un tā sūtīja Barnabu uz Antiohiju. 23 Tas, nonācis un Dieva žēlastību redzēdams, priecājās un visus pamācīja ar visu sirdi palikt pie Tā Kunga. 24 Jo viņš bija krietns vīrs, pilns Svētā Gara un ticības. Un liels ļaužu pulks tika mantots Tam Kungam. 25 Barnaba devās uz Tarsu meklēt Saulu un, to atradis, veda uz Antiohiju. 26 Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem. 27 Tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiohiju. 28 Viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Gara spēkā sludināja, ka liels bads nākšot pār visu pasauli. Tas notika Klaudija laikā. 29 Un mācekļi apņēmās, kurš spēja, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā. 30 To viņi arī darīja un sūtīja to vecajiem ar Barnabas un Saula roku.
