Sveiciens
1 Es, presbiteris, rakstu mīļotajam Gajam, ko mīlu patiesībā.
Par viesmīlību
2 Mīļotais, es tev novēlu, lai tev visnotaļ labi klājas un ir laba veselība, kā tas jau ir tavai dvēselei. 3 Es ļoti priecājos, kad ieradās tavi brāļi un liecināja par to patiesību, kurā tu jau dzīvo. 4 Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā. 5 Mīļotais, tu esi tik uzticams it visā pret saviem brāļiem, pat ja tie tev ir sveši. 6 Viņi par tavu mīlestību liecināja draudžu priekšā, un tu darīsi labu, ja tālākajam ceļam tos sagatavosi Dieva cienīgi. 7 Viņi taču izgāja Kunga dēļ, neko neņemdami no pagāniem. 8 Tādus mums vajag uzņemt, lai mēs kļūstam par patiesības līdzstrādniekiem. 9 Es kādu vārdu uzrakstīju arī draudzei, bet Diotrefs, kas uzmeties viņiem par vadoni, mūs nepieņem. 10 Tādēļ, kad es ieradīšos, tad gan atgādināšu, ko viņš darījis. Viņš mūs apmelo ļauniem vārdiem un ar to vien neapmierinās. Viņš ne tikai pats brāļus neuzņem, bet traucē arī tos, kas grib viņus uzņemt, un izdzen viņus no draudzes. 11 Mīļotais, neseko sliktam paraugam, bet labam. Tāds, kas dara labu, ir no Dieva. Tāds, kas dara ļaunu, nav redzējis Dievu. 12 Visi liecina labu par Dēmētriju – arī pati patiesība un mēs liecinām labu, un tu zini, ka mūsu liecība ir patiesa.
Sveicieni
13 Man būtu bijis tev vēl daudz ko sacīt, bet negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu. 14 Es ceru drīzumā tevi ieraudzīt un runāt vaigu vaigā. 15 Miers lai ar tevi! Tevi sveicina draugi. Sveicini katru draugu atsevišķi.
1 Es, presbiteris, savam mīļotajam Gajam, ko es mīlu patiesībā. 2 Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei. 3 Jo es ļoti priecājos, kad atnāca brāļi un liecināja par tavu patiesību, ka tu dzīvo jau patiesībā. 4 Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā. 5 Mīļais, ar uzticību tu visu esi darījis brāļiem un turklāt vēl svešiniekiem, 6 kas liecinājuši par tavu mīlestību draudzes priekšā. Tu darīsi labi, tos izvadīdams tā, kā tas ir cienīgi Dieva priekšā. 7 Jo Viņa Vārda dēļ viņi ir izgājuši, neņemdami neko no pagāniem. 8 Tad nu mums pienākas tādus uzņemt, lai mēs kļūtu patiesības līdzdarbinieki. 9 Es draudzei esmu rakstījis, bet Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū, neuzņem mūs. 10 Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs, un ar to viņam nepietiek, viņš pats neuzņem brāļus un neļauj to darīt tiem, kas to grib, un izstumj tos no draudzes. 11 Mīļais, neseko ļaunajam, bet labajam. Kas dara labu, ir no Dieva; kas dara ļaunu, nav Dieva redzējis. 12 Demētrijam par labu ir liecinājuši visi, arī pati patiesība. Arī mēs dodam viņam labu liecību, un to zini, ka mūsu liecība ir patiesīga. 13 Man būtu tev daudz ko rakstīt, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu, 14 bet ceru it drīz tevi redzēt, tad mēs runāsim no mutes uz muti. 15 Miers lai ir ar tevi. Draugi tevi sveicina. Sveicini draugus, katru atsevišķi.
