Dāvida kari
(1L 18:1–13)1 Pēc tam Dāvids sakāva un pakļāva filistiešus. Dāvids atņēma filistiešiem varu pār novadu. 2 Vēl viņš sakāva moābiešus un, noguldījis tos zemē, nomērīja ar auklu – divu auklu garumā viņš visus nonāvēja, bet vienas auklas garumā atstāja dzīvus. Moābieši kļuva par Dāvida vergiem un maksāja nodevas. 3 Dāvids sakāva Cobas ķēniņu Hadadezeru, Rehoba dēlu, kad tas devās atjaunot savu varu pie Eifrātas upes. 4 Dāvids sagūstīja tūkstoti un septiņus simtus jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku no viņa karaspēka. Dāvids pārgrieza dzīslas visiem kararatu zirgiem, bet veselus atstāja simts kararatu zirgus. 5 Damaskas aramieši nāca palīgā Cobas ķēniņam Hadadezeram, un Dāvids aramiešiem nokāva divdesmit divus tūkstošus vīru. 6 Dāvids iecēla vietvalžus Damaskas Arāmā – aramieši kļuva par Dāvida vergiem un maksāja nodevas. Kungs sargāja Dāvidu visur, kur viņš gāja. 7 Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija Hadadezera kalpiem, un aizveda uz Jeruzālemi. 8 No Hadadezera pilsētām Betahas un Bērotas ķēniņš Dāvids ņēma milzum daudz vara.
9 Kad Hamātas ķēniņš Toī dzirdēja, ka Dāvids sakāvis Hadadezera karaspēku, 10 Toī sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties par viņa labklājību un apsveikt ar uzvaru pār Hadadezeru, jo Toī ar Hadadezeru bija karojis. Jorāms atnesa līdzi sudraba, zelta un vara traukus. 11 Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja Kungam – kopā ar zeltu un sudrabu, ko viņš bija veltījis Kungam no pakļautajām tautām: 12 aramiešiem, moābiešiem, amoniešiem, filistiešiem, amālēkiešiem, kā arī Cobas ķēniņam Hadadezeram, Rehoba dēlam, atņemto. 13 Dāvids kļuva slavens, kad viņš atgriezās, Sāls ielejā sakāvis astoņpadsmit tūkstošus aramiešu . 14 Edomā viņš iecēla vietvalžus – viņš tos izvietoja visā Edomā, un visi edomieši kļuva par Dāvida vergiem. Kungs sargāja Dāvidu visur, kur viņš gāja.
Dāvida galms
(1L 18:14–17)15 Dāvids valdīja pār visu Israēlu un sprieda tiesu un taisnību visai savai tautai. 16 Joābs, Cerūjas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks; Jehošāfāts, Ahīlūda dēls, bija lietvedis. 17 Cādoks, Ahītūva dēls, un Ahīmelehs, Ebjātāra dēls, bija priesteri, Serāja bija rakstvedis, 18 Benājāhu, Jehojādas dēls, bija miesassardzes priekšnieks, un Dāvida dēli bija palīgi kalpošanā.
1 Un notika, pēc tam Dāvids sakāva filistiešus un viņš tos pakļāva sev, un Dāvids pārņēma valdības grožus no filistiešu rokām. 2 Viņš uzvarēja arī Moābu, un, pie zemes nogāzis, viņš moābiešus sadalīja ar mērnieku auklu; viņš nomērīja divi daļas nokaušanai, bet vienu pilnu mērauklas daļu dzīvošanai. Tā Moābs kļuva Dāvida kalps un maksāja meslus. 3 Pēc tam Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu, kad tas bija izgājis, lai atkal nostiprinātu savu varu pie Eifratas. 4 Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņi simti jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus. 5 Kad sīrieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem sīriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru. 6 Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sīrijā, tā sīrieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus. Un Tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja. 7 Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija piederējuši Hadadēzera galma ļaudīm, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē. 8 No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara. 9 Bet, kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku, 10 tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties par viņa labklājību un viņu sveicināt un svētīt, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzeru un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks. Un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vara priekšmeti. 11 Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus Tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis Tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis, 12 proti, no Sīrijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām. 13 Un Dāvids gādāja sev vārdu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis edomiešus, astoņpadsmit tūkstošus vīru. 14 Un viņš Edomā nolika uzraugus, tā ka visa Edoma zeme bija viņam pakļauta un visi edomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja. 15 Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējās par tiesu un taisnību visā savā tautā. 16 Un Joābs, Cerujas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija padomnieks. 17 Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimeleha dēls, bija priesteri, bet Seraja bija rakstvedis. 18 Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēli saucās priesteri.
