Tempļa šķīstīšana
1 Makabejs kopā ar savējiem, Kunga vadīti, atkal atguva gan templi, gan pilsētu. 2 Altārus un svētvietas, ko sveštautieši bija sacēluši pilsētas laukumā, viņi nojauca 3 un pēc tempļa šķīstīšanas uzcēla tur jaunu altāri. Sakarsējuši akmeņus, no tiem viņi ņēma uguni un pienesa upuri pēc divu gadu pārtraukuma. Viņi izgatavoja kvēpināmos traukus un gaismekļus un uzlika upurmaizes ziedojumu. 4 To izdarījuši, viņi krita pie zemes un lūdza Kungu, lai nekad vairs viņiem tāds ļaunums nenotiktu. Ja viņi kādreiz arī sagrēkotos, lai Kungs viņus pamāca ar laipnību, bet lai nedod rokās zaimotājiem un mežonīgiem cittautiešiem. 5 Tajā pašā dienā, kad sveštautieši bija templi apgānījuši, tas tika arī šķīstīts – viena un tā paša mēneša, tas ir, kislēva mēneša divdesmit piektajā dienā. 6 Viņi līksmoja astoņas dienas tā, kā viņi svin Būdiņu svētkus, un pieminēja, kā vēl pirms neilga laika bija svinējuši šos svētkos kalnos un alās, kur tie kā zvēri bija mitinājušies. 7 Viņu rokās bija zižļi un ziedoši zari, tie nesa arī palmas zarus un dziedāja slavas dziesmas viņam, kas bija pašķīris ceļu, lai tie varētu viņa svēto vietu šķīstīt. 8 Kopīgi izlemjot, viņi noteica ar likumu visai jūdu tautai katru gadu svinēt šīs dienas kā svētkus. 9 Tādu galu piedzīvoja Antiohs, kura pievārds bija Epifans.
Antiohs Eipators un Ptolemajs Makrons
10 Tagad mēs pastāstīsim par to, kas notika Antioha Eipatora, tā nešķīsteņa dēla, laikā, galvenokārt pievēršoties karu radītajam postam. 11 Kad Antiohs Eipators pārņēma ķēniņa varu, viņš nozīmēja par valsts lietu pārvaldnieku kādu Līsiju, kas bija Lejassīrijas un Foinīkijas militārais virspavēlnieks, 12 jo Ptolemajs, ar pievārdu Makrons, uzskatīdams par labāku pret jūdiem izturēties taisnīgi, tādēļ ka daudz netaisnības pret viņiem jau bija nodarīts, centās ar viņiem izlīgt miera ceļā. 13 Par to viņam tuvi cilvēki nosūdzēja viņu Eipatoram. Visur viņš dzirdēja par sevi: nodevējs, jo viņš bija pametis Kipru, ko viņam bija uzticējis Filomētors, un pārgājis pie Antioha Epifana. Zaudējis varu, kāda tam pēc dižciltības pienācās, viņš iedzēra indi un tā beidza savu dzīvi.
Idūmejiešu uzbrukums
14 Bet Gorgijs, kas kļuva par tā apgabala militāro karavadoni, pastāvīgi uzturēja algotņu karaspēku un izmantoja katru izdevību, lai karotu ar jūdiem. 15 Kopā ar viņu arī idūmejieši, kuriem bija ļoti izdevīgi nocietinājumi, turēja jūdus pastāvīgā trauksmē un, pieņemot pie sevis pārbēdzējus no Jeruzālemes, centās izraisīt karu. 16 Bet tie, kas bija kopā ar Makabeju, piesaukuši Dievu, lūdza būt viņiem par sabiedroto un metās pret idūmejiešu nocietinājumiem. 17 Spēcīgā uzbrukumā viņi tos ieņēma, visus, kas cīnījās uz mūriem, atsita un nokāva katru, kas gadījās ceļā. Pavisam viņi nogalināja ne mazāk kā divdesmit tūkstošus. 18 Bet ne mazāk kā deviņi tūkstoši aizbēga uz diviem ļoti stipri nocietinātiem torņiem, kas bija labi nodrošināti pret aplenkumu. 19 Makabejs aplenkšanu uzticēja Simonam, Jāzepam un Zakhajam kopā ar krietnu skaitu vīru, bet pats devās uz vietām, kur viņa klātbūtne bija nepieciešamāka. 20 Vīri, kas bija ar Simonu, būdami naudaskāri, ļāvās uzpirkties un, saņēmuši septiņdesmit tūkstošus drahmu no tiem, kas bija ieslodzīti torņos, atļāva dažiem nemanāmi aizbēgt. 21 Kad Makabejs to uzzināja, viņš ataicināja šos tautas vadoņus un apsūdzēja par to, ka tie par naudu pārdevuši savus brāļus un atbrīvojuši viņu ienaidniekus. 22 Tā kā viņi bija kļuvuši par nodevējiem, viņš tos nogalināja un tūlīt pēc tam ieņēma abus torņus. 23 Ar ieročiem rokās viņš visur atbrīvoja sev ceļu un šajos divos nocietinājumos nogalināja vairāk nekā divdesmit tūkstošus.
Uzvara pār Timoteju
24 Timotejs, ko jūdi agrāk bija uzvarējuši, sapulcējis milzīgu algotņu karaspēku un savācis Āzijā daudzus jātniekus, ieradās Jūdejā, lai to ar karaspēku ieņemtu. 25 Kad viņš tuvojās, Makabeja vīri vērsās ar lūgšanām pie Dieva; apkaisījuši galvu ar zemi un apjozuši gurnus ar maisiem, 26 viņi nokrita altāra priekšā zemē un lūdza, lai Dievs ir žēlīgs viņiem un lai ir naidīgs viņu ienaidniekiem un pretinieks viņu pretiniekiem. 27 Pēc lūgšanas viņi paņēma ieročus un aizgāja labu gabalu prom no pilsētas. Sastapušies ar ienaidniekiem, viņi apstājās. 28 Līdz ar saules lēktu abas puses metās cīņā; vieniem par veiksmes un drosmīgas uzvaras ķīlu bija patvērums pie Kunga, otriem par cīņas vadoni kalpoja dusmas. 29 Kad sparīgā kauja jau bija sākusies, pretiniekiem no debesīm parādījās pieci spoži jātnieki, kuru zirgiem bija zelta pavadas; viņi nostājās jūdu priekšgalā 30 un, no visām pusēm apstājušies apkārt Makabejam un pieseguši to ar saviem ieročiem, pasargāja no ievainojumiem, bet pret ienaidniekiem raidīja bultas un zibeņus. Spožums pretiniekus apžilbināja, tā ka sajukumā un lielās izbailēs tie cits citu nogalināja. 31 Nogalināti tika divdesmit tūkstoši pieci simti, bet jātnieku – seši simti. 32 Pats Timotejs aizbēga uz cietoksni, ko sauc Gezera. Tas bija ļoti stiprs nocietinājums, un tā priekšgalā bija Hairejs. 33 Makabeja vīri ar prieku uzņēmās cietokšņa aplenkšanu un darīja to četras dienas. 34 Tie, kas atradās iekšā, paļaudamies uz nocietinātās vietas drošību, bez mēra zaimoja un teica bezdievīgus vārdus. 35 Kad pienāca piektā diena, pieci Makabeja vīri, iesvilušies dusmās par šādu zaimošanu, drosmīgi devās uzbrukumā nocietinājuma mūrim un zvērīgās dusmās nokāva katru, kas gadījās. 36 Tāpat arī pārējie, izmantojot vispārēju sajukumu, uzkāpa uz mūriem un nokļuva pie tiem, kas bija iekšā. Aizdedzinājuši torņus, viņi sakūra ugunskurus un zaimotājus dzīvus sadedzināja. 37 Viņi nogalināja arī Timoteju, kas bija paslēpies kādā bedrē, un viņa brāli Haireju un Apollofanu. 38 To paveikuši, viņi ar slavas dziesmām un pateicības vārdiem slavēja Kungu, kas tik ļoti bija palīdzējis Israēlam un devis viņiem uzvaru.
