Ienaidnieki posta Jūdu
1 Viņa laikā uzbruka Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars. Jehojākīms trīs gadus bija viņa kalps, bet tad viņš pret to sacēlās. 2 Un Kungs sūtīja pret viņu kaldiešu, aramiešu, moābiešu un amoniešu pulkus. Viņš tos sūtīja pret Jūdu, lai to izdeldētu, – pēc Kunga vārda, ko viņš bija runājis caur saviem kalpiem, praviešiem. 3 Tiešām, kā Kungs sacīja, tā Jūdai notika – viņš to atgrūda no sevis visu Manases darīto grēku dēļ. 4 Arī nevainīgo asiņu dēļ, ko tas bija izlējis tā, ka Jeruzāleme bija pilna nevainīgu asiņu, – Kungs to negribēja piedot.
5 Pārējie Jehojākīma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 6 Jehojākīms apgūlās pie tēviem, pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jehojāhīns.
7 Ēģiptes ķēniņš turpmāk vairs negāja ārpus savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija atņēmis visu, kas piederēja Ēģiptes ķēniņam, – no Ēģiptes ielejas līdz Eifrātas upei.
Jehojāhīna valdīšana un gūsts
(2L 36:9–10)8 Jehojāhīns sāka valdīt astoņpadsmit gadu vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus. Viņa mātes vārds bija Nehušta, Elnātāna meita, no Jeruzālemes. 9 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījuši viņa tēvi. 10 Tajā laikā Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara kalpi nāca pret Jeruzālemi un aplenca pilsētu. 11 Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāca pret pilsētu, ko bija aplenkuši viņa kalpi. 12 Jūdas ķēniņš Jehojāhīns izgāja ārā pie Bābeles ķēniņa – viņš un viņa māte, viņa kalpi, augstmaņi un einuhi. Bābeles ķēniņš saņēma viņus gūstā savas valdīšanas astotajā gadā.
Jeruzālemes trimda
13 Viņš lika ņemt visus Kunga nama dārgumus un ķēniņa nama dārgumus un izplēsa visas zelta lietas, ko Kunga templim bija darinājis Israēla ķēniņš Sālamans, kā Kungs to bija teicis. 14 Viņš ņēma gūstā visu Jeruzālemi, visus augstmaņus un stipros vīrus – desmit tūkstošus gūstekņu un visus amatniekus un kalējus. Viņš neatstāja tur nevienu, tikai vienkāršos trūcīgos ļaudis. 15 Nebūkadnecars aizveda trimdā uz Bābeli Jehojāhīnu, ķēniņa māti un ķēniņa sievas, viņa einuhus un zemes pārvaldniekus – tos viņš aizveda gūstā uz Bābeli no Jeruzālemes – 16 un arī visus karavīrus, septiņus tūkstošus, tūkstoti amatnieku un kalēju – tie visi bija stipri un varēja doties karā, tāpēc Bābeles ķēniņš tos aizveda gūstā uz Bābeli. 17 Viņa vietā Bābeles ķēniņš iecēla par ķēniņu viņa tēvoci Matanju un pārdēvēja viņa vārdu par Cedekiju.
Cedekija valda pār Jūdu
(2L 36:11–14Jer 52:1–3)18 Cedekija sāka valdīt divdesmit viena gada vecumā. Viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas. 19 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, kā bija darījis Jehojākīms. 20 Ar Jeruzālemi un Jūdu tā notika Kunga dusmu dēļ, jo viņš tās atstūma no sevis. Vēlāk Cedekija sacēlās pret Bābeles ķēniņu.
1 Viņa valdīšanas laikā cēlās un nāca Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, un Jojakims bija viņam pakļauts trīs gadus, bet tad viņš no tā atkrita. 2 Tad Tas Kungs lika doties pret viņu kaldeju un aramiešu, kā arī Moāba un amoniešu karapulkiem, un Viņš tiem lika iebrukt Jūdā, lai to iznīcinātu pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Saviem kalpiem, praviešiem. 3 Patiešām, Jūdam notika tikai pēc Tā Kunga vārda, kad Viņš to atstūma no Sava vaiga Manases grēku dēļ, kurus viņš bija darījis, 4 un nenoziedzīgo asiņu dēļ, kuras viņš bija izlējis, piepildīdams Jeruzālemi ar nevainīgām asinīm; arī tās Tas Kungs negribēja viņam piedot. 5 Un, kas vēl stāstāms par Jojakimu, tas, ko viņš ir darījis,- tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 6 Kad Jojakims gūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Jojahīns kļuva ķēniņš viņa vietā. 7 Un Ēģiptes ķēniņš vairs neizgāja kara gājienos no savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija viņam visu atņēmis, kas Ēģiptes ķēniņam piederēja - no Ēģiptes robežu upes līdz Eifratas upei. 8 Jojahīnam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Nehusta, un viņa bija Ēlnatāna meita no Jeruzālemes. 9 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvs bija darījis. 10 Tanī laikā cēlās pret Jeruzālemi Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karavīri, un viņi ielenca pilsētu. 11 Un Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, nāca pilsētā, kad viņa karavīri to bija aplenkuši, 12 tad Jojahīns, Jūdas ķēniņš, gāja ārā pie Bābeles ķēniņa, viņš un viņa māte, viņa galma ļaudis, viņa karaspēka virsnieki un viņa galma kalpotāji, un Bābeles ķēniņš saņēma viņu savas valdīšanas astotajā gadā. 13 Un viņš lika no turienes paņemt visus Tā Kunga nama dārgumus un visus ķēniņa pils dārgumus un nolauza zeltu no visiem rīkiem, kurus Salamans, Israēla ķēniņš, bija licis darināt Tā Kunga namam; tā Tas Kungs to bija jau iepriekš pavēstījis. 14 Viņš izveda visu Jeruzālemi: visus virsniekus un visus karam spējīgos vīrus, desmit tūkstošus, arī visus kalējus un amatniekus; nekas netika atstāts kā vienīgi zemes nabadzīgie ļaudis. 15 Tā viņš izveda Jojahīnu uz Bābeli, tāpat arī ķēniņa māti un ķēniņa sievas; arī viņa galma kalpotājus un zemes varenos viņš izveda no Jeruzālemes uz Bābeli; 16 turklāt visus spēcīgos karavīrus, septiņus tūkstošus, amatniekus un kalējus, kādu tūkstoti, visus, kas drošsirdīgi un derīgi karam - tos Bābeles ķēniņš izveda uz Bābeli. 17 Un Bābeles ķēniņš cēla par ķēniņu viņa vietā Matanju, Jojahīna tēvabrāli, un pārdēvēja viņu par Cedekiju. 18 Cedekijam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit viens gads, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē vienpadsmit gadus; viņa mātes vārds bija Hamutala, viņa bija Jeremijas meita no Libnas. 19 Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā Jojakims bija darījis. 20 Jo tāpēc Tā Kunga dusmu dēļ tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu, ka Viņš tos pilnīgi atstūma no Sava vaiga.
