Pāvila kalpošanas pilnvaras
1 Es, Pāvils, jūs mudinu Kristus lēnprātībā un maigumā, es, kas esmu pazemīgs, kad esmu pie jums klāt, bet bargs prombūtnē, 2 es lūdzu, lai man, esot pie jums, patiesi nebūtu jābūt bargam, vēršoties pret tiem, kuri domā, ka mēs dzīvojam pēc miesas prasībām. 3 Mēs dzīvojam miesā, bet mēs necīnāmies ar miesas līdzekļiem, 4 jo mūsu cīņas ieroči nav miesiski, bet Dieva doti – vareni, kas spēj sagraut cietokšņus. Mēs apgāžam prāta sagudrojumus 5 un jebkuru augstprātību, kas saceļas pret Dieva atzīšanu, mēs sagūstām jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum. 6 Mēs esam gatavi nosodīt ikvienu novēršanos no paklausības, kad jūsu paklausība būs pilnīga. 7 Ņem vērā to, kas labi redzams! Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, lai viņš spriež par savu piederību Kristum: kā viņš pieder Kristum, tāpat arī mēs. 8 Ja arī es pārāk dižotos ar varu, ko Kungs mums ir devis jūsu garīgai celšanai, ne graušanai, es par to nekaunēšos. 9 Lai nedomā par mani, ka es gribu jūs nobiedēt ar savām vēstulēm. 10 Daži saka: viņa vēstules gan ir skarbas un spēcīgas, bet klātesot viņš ir nevarīgs, un viņa sacītais nav vērā ņemams. 11 Tad nu lai tie zina: kādi prombūtnē esam vārdos, rakstot vēstules, tādi paši esam klātbūtnē darbos. 12 Mēs neļaujam sevi pieskaitīt tiem vai salīdzināt ar tiem, kas paši sevi grib izcelt, jo tie, kas paši sevi ar sevi mēra un ar sevi salīdzinās, nav prātīgi. 13 Arī ar savu lielīšanos mēs netiecamies pāri mēram, bet līdz tai robežai, ko mums kā mēru ir piešķīris Dievs – nokļūt līdz jums. 14 Mēs nebūt nepārspīlējam – it kā mēs nebūtu līdz jums nokļuvuši – jo Kristus evaņģēlija sludināšanā mēs esam līdz jums nokļuvuši. 15 Mēs nelielāmies pāri mēram tur, kur pūlējušies citi, bet mums ir cerība, ka, jūsu ticībai aizvien augot, mēs neizmērojami pieaugsim lielumā mums piešķirtajās robežās jūsu vidū, 16 lai, ietiecoties zemēs vēl tālāk aiz jums, evaņģelizētu arī tur, bet ne lai lielītos par to, kas svešās robežās jau padarīts. 17 Bet, kas lielās, lai lielās ar Kungu. 18 Ne tas ir atzīstams, kas pats izceļas, bet tas, ko izceļ Kungs.
1 Bet es, Pāvils, jūs pamācu ar Kristus lēnprātību un laipnību, es, kas klāt būdams jūsu starpā gan esot pazemīgs, bet no tālienes pret jums rādot drosmi. 2 Es jūs lūdzu: ka man, pie jums nākot, nevajadzētu būt bargam ar tādu drosmi, ar kādu es gribu uzstāties pret dažiem, kas domā, ka mēs dzīvojot pasaulīgi. 3 Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. 4 Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. 5 Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi, 6 un esam gatavi nosodīt visu nepaklausību, kad jūsu paklausība būs tapusi pilnīga. 7 Vērojiet, ko jūs pie citiem redzat. Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, tad lai viņš apdomā, ka, tāpat kā viņš, tā arī mēs piederam Kristum. 8 Ja es arī vēl vairāk lepotos ar tām pilnvarām, ko mums Tas Kungs devis jūsu celšanai un ne postīšanai, tad es tomēr nepaliktu kaunā, 9 lai neizliktos, it kā es gribētu jūs iebaidīt ar vēstulēm. 10 Jo tie saka: viņa vēstules ir gan svarīgas un spēcīgas, bet viņš pats, personīgi klāt būdams, ir nespēcīgs, un viņa runa ir nenozīmīga. 11 Kas tā saka, lai zina, ka mēs, kādi esam no tālienes savās vēstulēs vārdos, tādi paši esam arī klāt būdami savos darbos. 12 Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas paši sevi liela; bet tie, sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi. 13 Mēs negribam pāri mēram lielīties, bet tik pēc tā noliktā mēra, ko Dievs mums spraudis un pēc kura arī esam nonākuši līdz jums. 14 Jo mēs nesniedzamies pāri par mēru, it kā mēs nebūtu nonākuši līdz jums; mēs taču pirmie pie jums nonācām ar Kristus evaņģēliju; 15 mēs nelielāmies nepiederīgi ar citu darbiem, bet ceram, jūsu ticībai pieaugot, gūt savā darba laukā jūsu vidū vēl lielākus panākumus, 16 lai varētu evaņģēliju sludināt pāri par jūsu robežām, bet ne lielīties ar jau padarīto cita darba laukā. 17 Bet, kas lielās, lai lielās ar To Kungu. 18 Jo ne tas ir derīgs, kas pats sevi uzteic, bet tas, ko uzteic Tas Kungs.
