Pārējie Sālamana darbi
(1Ķēn 9:10–28)1 Pēc divdesmit gadiem Sālamans bija uzcēlis Kunga namu un savu namu, 2 kā arī pilsētas, kuras Sālamanam deva Hūrāms, – Sālamans tās uzcēla un nomitināja tur Israēla dēlus. 3 Pēc tam Sālamans devās pret Hamat-Cobu un ieņēma to. 4 Tuksnesī viņš uzcēla Tadmoru. Hamātā viņš uzcēla visas noliktavu pilsētas. 5 Viņš uzcēla augšas Bēt-Horonu un lejas Bēt-Horonu, abas pilsētas bija nocietinātas ar mūriem, un tajos bija vārti ar aizšaujamām bultām. 6 Tika uzcelta arī Baalāta un visas noliktavu pilsētas, kas piederēja Sālamanam, kā arī visas pilsētas kararatiem un pilsētas jātniekiem – tika uzcelts viss, ko vien Sālamans vēlējās uzcelt Jeruzālemē, Lebanonā un visā viņa pārvaldītajā zemē. 7 Visas tautas, kas nebija no Israēla, visi, kas bija atlikuši no hetiešiem, amoriešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem, 8 un viņu dēli, kas bija atlikuši tajā zemē un kurus Israēla dēli nespēja iznīcināt, Sālamans padarīja par klaušiniekiem līdz šai dienai. 9 Bet Israēla dēliem Sālamans nelika vergot savos darbos, jo tie bija karavīri, galminieki, kararatu virsnieki un jātnieki. 10 Ķēniņam Sālamanam bija divi simti piecdesmit galveno pārvaldnieku, tie valdīja pār tautu.
11 Faraona meitu Sālamans pārveda no Dāvida pilsētas uz namu, ko bija viņai uzcēlis. Viņš pasludināja: “Mana sieva nevar dzīvot Israēla ķēniņa Dāvida namā, jo vieta, kur atrodas Kunga derības šķirsts, ir svēta!”
12 Pēc tam Sālamans upurēja Kungam sadedzināmo upuri uz Kunga altāra, ko bija uzcēlis lieveņa priekšā. 13 Diendienā tika upurēts, kā Mozus bija noteicis – sabatā, jaunā mēnesī un trīs reizes gadā: Neraudzētās maizes svētkos, Nedēļu svētkos un Būdiņu svētkos. 14 Viņš noteica tādu pašu kārtību kā viņa tēvs Dāvids. Priesteriem bija kalpošanas maiņas un levītiem sardzes, lai tie slavē un palīdz priesteriem, kā katru dienu paredzēts. Pie visiem vārtiem bija vārtu sargu vienības, jo tā bija pavēlējis Dieva vīrs Dāvids. 15 Viņi cieši ievēroja ķēniņa pavēles par priesteriem, levītiem, par visām lietām un dārgumu krātuvēm. 16 Tā Sālamans pabeidza visus darbus – no dienas, kad Kunga namam lika pamatakmeni, līdz dienai, kad Kunga nams tika pilnīgi pabeigts.
17 Tad Sālamans devās uz Ecjon-Geberu, pie Ēlatas, jūras krastā Edoma zemē. 18 Hūrāms sūtīja viņa kalpiem līdzi savus kalpus, kas pazina jūru. Kopā ar Sālamana kalpiem tie devās uz Ofīru un no turienes atveda četri simti piecdesmit talantus zelta, ko nogādāja ķēniņam Sālamanam.
1 Bet pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uzcēlis Tā Kunga namu un savu namu, 2 tad Salamans no jauna nocietināja tās pilsētas, ko Hūrāms no savējām bija piešķīris Salamanam, un viņš tur novietoja Israēla bērnus. 3 Pēc tam Salamans devās uz Hamat-Cobu un to iekaroja. 4 Un viņš nocietināja tuksnesī Tadmoru un visas pārējās noliktavu pilsētas, ko viņš Hamatā bija cēlis. 5 Un viņš izveidoja Kalna un Lejas Bet-Horonu par stiprām pilsētām ar mūriem, vārtiem un vārtu aizšaujamiem, 6 tāpat arī Baalatu un visas noliktavu pilsētas, kas Salamanam piederēja, un visas kara ratu pilsētas, visas jātnieku pilsētas un visas pilsētas, ko Salamans vēlējās uzcelt gan Jeruzālemē, gan Libanonā, gan arī visā viņa ķēniņa valstī. 7 Un visiem ļaudīm, kas bija atlikušies no hetiešiem, no amoriešiem, no ferisiešiem, no heviešiem un no jebusiešiem, kuri nebija Israēla izcelsmes, 8 viņu pēcnācējiem, kas bija palikuši pēc viņiem šinī zemē un kurus Israēla bērni nebija pilnīgi iznīcinājuši, - tiem Salamans uzlika darbu klausību, līdz pat šai dienai. 9 Bet no Israēla dēliem Salamans nevienu nepadarīja par vergu savos darbos, bet tie kalpoja karaspēkā kā karavīri, kā virsnieki un kā pavēlnieki pār viņa kara ratiem un pār viņa jātniekiem. 10 Un pārraugu skaits, kas bija ķēniņam Salamanam, bija divi simti piecdesmit; viņu pienākums bija uzraudzīt tautu tās darbos. 11 Un faraona meitas dzīvokli Salamans pārvietoja no Dāvida pilsētas augšup uz to namu, ko viņš viņai bija uzcēlis, jo viņš teica tā: "Nevienai manai sievai nebūs dzīvot Israēla ķēniņa Dāvida namā, jo tās ir svētas vietas, kopš tajās ir novietots Tā Kunga šķirsts." 12 Tad Salamans upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz Tā Kunga altāra, ko viņš bija uzcēlis priekštelpas priekšā, 13 upurēdams ikkatru dienu savu tiesu, kā Mozus bija pavēlējis, sabatos un Jauna mēness svētkos, un noteiktos svētkos trīs reizes gadā: Neraudzētās maizes svētkos, nedēļas svētkos un Būdiņu svētkos. 14 Un viņš pēc sava tēva Dāvida pavēles izveidoja nodaļas - priesterus kalpošanai un levītus savam amatam, slavēt un palīdzēt priesteriem, kā noteikts, ik dienas; tāpat viņš noteica vārtu sargu nodaļām noteiktus vārtus sargāšanai; tā viņš izpildīja Dāvida, Dieva vīra, pavēles. 15 Un nevienā vietā viņi neatkāpās no ķēniņa rīkojumiem par priesteriem un levītiem un arī par dārgumu krātuvēm. 16 Tā Salamans pabeidza visu savu darbu, no Tā Kunga nama pamatu likšanas dienas līdz Tā Kunga nama pilnīgai uzcelšanai. 17 Tad Salamans devās uz Ecion-Geberu un uz Ēlatu jeb Ēlotu, kas atradās jūras malā Edoma zemē. 18 Bet Hūrāms viņam nosūtīja ar saviem kalpiem kuģus un ļaudis, kas labi pazina jūru. Viņi devās kopā ar Salamana kalpiem uz Ofīru, atveda no turienes četri simti piecdesmit talentus zelta un to nodeva ķēniņam Salamanam.
