Āhāza valdīšana
(2Ķēn 16:1–4)1 Āhāzam bija divdesmit gadu, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, bet nedarīja to, kas tīkams Kungam, kā viņa tēvs Dāvids. 2 Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus un turklāt vēl darināja tēlus baāliem. 3 Viņš kvēpināja Ben-Hinnomas ielejā un dedzināja ugunī pat savus dēlus kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs padzina, Israēla dēliem ienākot. 4 Viņš upurēja un kvēpināja uz katras augstienes un katra pakalna un zem katra zaļoksna koka.
Aramieši un israēlieši sakauj Jūdu
(2Ķēn 16:5–6Jes 7:1)5 Tad Kungs, viņa Dievs, atdeva viņu Arāmas ķēniņam – tas viņu sakāva, ņēma gūstā daudz ļaužu un aizveda uz Damasku. Kungs viņu atdeva arī Israēla ķēniņam, un tas viņu pilnīgi sakāva. 6 Pekahs, Remaljāhu dēls, vienā dienā nokāva simts divdesmit tūkstošus Jūdas vīru – visi tie bija karavīri! – jo viņi bija pametuši Kungu, savu tēvu Dievu. 7 Efraima spēkavīrs Zihrī nokāva ķēniņa dēlu Maasejāhu, nama pārvaldnieku Azrīkāmu un Elkānu, kas bija otrais aiz ķēniņa.
Israēlieši atlaiž gūstekņus
8 Israēla dēli no savu brāļu cilts saņēma gūstā divi simti tūkstošus sievu, dēlu un meitu, un tie guva arī lielu laupījumu, ko aizveda uz Samariju.
9 Tur bija Kunga pravietis Odēds. Viņš izgāja pretī karaspēkam, kas nāca uz Samariju, un sacīja: “Redzi, pār Jūdu nākusi Kunga, jūsu tēvu Dieva, dusmu versme! Viņš tos atdeva jums, bet jūs tos trakumā kāvāt – tas nu sasniedzis debesis! 10 Vai jūs domājat Jūdas dēlus un Jeruzālemi pakļaut kā vergus un verdzenes? Vai tad paši neesat grēkojuši pret Kungu, savu Dievu! 11 Tad jel klausiet mani un sūtiet atpakaļ gūstekņus, ko sagūstījāt pie saviem brāļiem, jo pār jums nāk Kunga dusmas!”
12 Tad pret tiem, kas nāca no kara, cēlās vīri no Efraima vadoņiem – Azarja, Jehohānāna dēls, Berehja, Mešillēmota dēls, Jehizkijāhu, Šallūma dēls, Amāsa, Hadlaja dēls – 13 un sacīja: “Nevediet šurp gūstekņus, jo mēs esam noziegušies pret Kungu! Vai gribat vēl ko pielikt mūsu grēkiem un vainām? Liels ir mūsu noziegums – pret Israēlu deg dusmu kvēle!”
14 Tad bruņotie vīri atstāja gūstekņus un laupījumu augstmaņu un visas sapulces priekšā. 15 Tika izvēlēti vīri, tie cēlās, ņēma gūstekņus un apģērba ar salaupīto visus, kas bija kaili, – apģērba tos, deva sandales, paēdināja un padzirdīja, svaidīja ar eļļu un visus izvārgušos cēla uz ēzeļiem. Viņi tos aizveda uz Jēriku, palmu pilsētu pie brāļu robežas, bet paši atgriezās Samarijā.
Asīrija atsakās palīdzēt Jūdai
(2Ķēn 16:7–9)16 Tolaik ķēniņš Āhāzs sūtīja pie Asīrijas ķēniņiem pēc palīdzības, 17 jo atkal bija nākuši edomieši, kāvuši Jūdas ļaudis un saņēmuši gūstekņus, 18 bet filistieši izlaupījuši pilsētas – Šefelu un Negebu, kas Jūdā, – un ieņēmuši Bēt-Šemešu, Ajalonu, Gedērotu un Soho ar tās ciemiem, Timnu ar tās ciemiem un Gimzo ar tās ciemiem un palikuši tur. 19 Tā Kungs pazemoja Jūdu Israēla ķēniņa Āhāza dēļ, jo viņš bija Jūdas posts un Kunga nodevējs! 20 Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilēsers gan atnāca, bet nepalīdzēja, tikai apspieda. 21 Tad Āhāzs ņēma mantu no Kunga nama, arī no ķēniņa un augstmaņu namiem, un deva Asīrijas ķēniņam, bet arī tas viņam nepalīdzēja.
Āhāza elkdievība un nāve
(2Ķēn 16:12–20)22 Būdams apspiests, viņš kļuva vēl nodevīgāks pret Kungu – tāds bija ķēniņš Āhāzs! 23 Viņš upurēja Damaskas dieviem, kas viņu sita, sacīdams: “Tāpēc ka Arāmas ķēniņu dievi palīdz, es viņiem upurēšu, un tie man palīdzēs!” Bet tie viņam un visam Israēlam bija par klupšanu! 24 Āhāzs savāca visus Dieva nama traukus, viņš sadauzīja visus šos traukus gabalos, aizdarīja Kunga nama durvis un Jeruzālemē uz katra stūra ierīkoja altārus. 25 Un visās pilsētās, katrā Jūdas pilsētā, viņš uzcēla augstieņu altārus, lai kvēpinātu citiem dieviem, tā sadusmodams Kungu, savu tēvu Dievu.
26 Pārējie viņa darbi un visas viņa gaitas no pirmās līdz pēdējai – redzi, tās ir aprakstītas Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā. 27 Āhāzs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Jeruzālemē, taču ne Israēla ķēniņu kapenēs. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Hizkija.
1 Un Ahasam bija divdesmit gadu, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Bet viņš nedarīja, kas bija taisns Tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā to darīja viņa ciltstēvs Dāvids. 2 Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus un pat darināja baaliem tēlus. 3 Un viņš nesa Ben-Hinomas ielejā kvēpināmos upurus un sadedzināja savus dēlus ugunī, kas ir negants paradums tām tautām, kuras Tas Kungs bija licis izdzīt, Israēla bērniem ienākot. 4 Viņš upurēja arī kaujamos upurus un kvēpināmos upurus kalnu augstienēs un pakalnos, un zem katra zaļojoša koka. 5 Tādēļ Tas Kungs, viņa Dievs, to nodeva Aramas ķēniņa rokā, un aramieši viņu uzvarēja un aizveda no viņa valsts lielu gūstekņu pulku uz Damasku. Arī viņš pats tika nodots Israēla ķēniņa rokā, un tas viņu bija sakāvis lielā kaujā, 6 jo Pekahs, Remaljas dēls, nogalināja Jūdā vienā dienā simts divdesmit tūkstošus vīru, kuri visi bija spēcīgi karotāji, tāpēc vien, ka tie bija atmetuši To Kungu, savu tēvu Dievu. 7 Bez tam vēl Sihrijs, drošsirdīgs Efraima karavīrs, nogalināja Maāseju, paša ķēniņa dēlu, un ķēniņa pils pārzini Asrikāmu un Ēlkanu, otro vīru tūdaļ pēc ķēniņa. 8 Un no savu brāļu vidus Israēla bērni aizveda gūstā divi simti tūkstošus - sievas, dēlus un meitas - un ieguva no viņiem jo lielu kara laupījumu; karā salaupīto viņi noveda Samarijā. 9 Bet tur dzīvoja Tā Kunga pravietis, vārdā Odeds, un viņš izgāja pretī karaspēkam, kas atgriezās Samarijā, un sacīja: "Redzi, tikai tāpēc, ka Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir bijis iededzies dusmu karstumā pār Jūdu, Viņš tos nodeva jūsu rokā, bet jūs viņus nogalinājāt tādā ienaidā, kas sniedzas līdz debesīm! 10 Un tagad jūs domājat Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus pārvērst sev par vergiem un par verdzenēm! Bet vai tas nebūs jums smags pārkāpums pret To Kungu, jūsu Dievu? 11 Un nu tagad - paklausiet mani, vediet atpakaļ tos gūstekņus, kurus jūs esat saviem brāļiem nolaupījuši, jo Tā Kunga dusmu kvēle ir iedegusies pār jums!" 12 Un tad kādi vīri no Efraima dēlu galvenajiem izgāja tiem pretī, kas atgriezās no kara,- šie vīri bija: Azarja, Johanana dēls, Berehja, Mešillemota dēls, Jehizkija, Šaluma dēls, un Amasa, Hadlaja dēls, - 13 un tiem sacīja: "Nevediet šurp tos gūstekņus: ar to jūs tikai uzkrautu mums pārkāpumu pret To Kungu. Ar tādu rīcību jūs mūsu grēkiem un pārkāpumiem pievienosit vēl tikai jaunus, jo mūsu pārkāpumi jau tā ir lieli Tā Kunga priekšā, un Viņa dusmu karstums ir pār Israēlu!" 14 Tad apbruņotie vīri pameta gūstekņus un arī laupījumu šo virsnieku un visas sapulces priekšā. 15 Un vārdos nosauktie vīri cēlās, ņēma gūstekņus un apģērba no laupījuma visus kailos viņu vidū; un viņi tos ar drēbēm apģērba, ar kurpēm apāva, viņi deva tiem ēst un dzert un tos svaidīja ar eļļu, un cēla uz ēzeļiem visus, kas bija noguruši, un pavadīja tos līdz Jērikai, šai palmu pilsētai, tuvu klāt pie viņu brāļiem, un atgriezās atpakaļ Samarijā. 16 Tanī laikā ķēniņš Ahass sūtīja sūtņus pie Asīrijas ķēniņa pēc palīdzības, 17 jo edomieši atkal nāca un uzbruka Jūdam un aizveda gūstekņus. 18 Arī filistieši iebruka ielejas pilsētās un Jūdam piederošā Negebā un ieņēma Bet-Šemešu un Ajalonu, un Gederotu un Šoho ar tās mazajām pilsētām, un Timnu ar tās mazajām pilsētām un Gimzu ar tās mazajām pilsētām; un tur viņi apmetās uz dzīvi. 19 Jo Tas Kungs pazemoja Jūdu Ahasa, Jūdas ķēniņa, dēļ, tāpēc ka viņš bija bezdievīgi dzīvojis Jūdā un smagi noziedzies pret To Kungu. 20 Tad pret viņu cēlās Tilgat-Pilmesers, Asīrijas ķēniņš, un tas viņu nomāca un nepalīdzēja viņam. 21 Kaut gan Ahass ņēma no Tā Kunga nama un ķēniņa pils, un no lielkungiem un deva Asīrijas ķēniņam, bet tas viņam neko nelīdzēja. 22 Un pat tanī laikā, kad viņš bija stipri spaidīts, viņš, ķēniņš Ahass, vēl vairāk noziedzās pret To Kungu, 23 jo viņš upurēja kaujamos upurus Damaskas dieviem, kuri bija viņu sakāvuši, un sacīja: "Tāpēc ka Aramas ķēniņu dievi ir viņiem palīdzējuši, es gribu tiem nest kaujamos upurus, lai tie sniegtu palīdzību arī man." Bet tie kļuva viņam par krišanu un visam Israēlam. 24 Un Ahass savāca kopā Dieva nama svētos traukus, sasita tos un izkausēja no tiem zeltu. Viņš aizslēdza Tā Kunga nama durvis un uzcēla pats sev altārus uz katra stūra Jeruzālemē. 25 Un viņš ierīkoja arī ikvienā Jūdas pilsētā augstieņu svētnīcas, lai varētu nest kvēpināmos upurus svešiem dieviem, tā izaicinādams Tā Kunga, savu tēvu Dieva, dusmas. 26 Un, kas vēl par viņu ir stāstāms un viņa ceļi, kā pirmie, tā pēdējie, redzi, tie ir ierakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā. 27 Kad Ahass gūlās pie saviem tēviem, tad viņu apglabāja šinī pilsētā Jeruzālemē, tomēr viņu nenonesa Israēla ķēniņu kapos. Un viņa dēls Hiskija kļuva ķēniņš viņa vietā.
