Pārmetums Jehošāfātam
1 Jūdas ķēniņš Jehošāfāts sveiks un vesels atgriezās savā namā Jeruzālemē. 2 Redzētājs Jehus, Hānānī dēls, devās viņu satikt un sacīja ķēniņam Jehošāfātam: “Vai bija jāpalīdz ļaundarim un jāmīl Kunga ienīstais?! Tāpēc pār tevi nāk Kunga dusmas! 3 Tomēr tev ir arī labi darbi – tu izsvēpēji no zemes ašēras un no visas sirds sekoji Dievam!”
Jehošāfāta jaunievedumi
4 Jehošāfāts dzīvoja Jeruzālemē. Viņš atkal devās pie ļaudīm no Bēršebas līdz Efraima kalniem, lai pievērstu tos Kungam, viņu tēvu Dievam. 5 Viņš iecēla zemē soģus visās Jūdas nocietinātajās pilsētās 6 un sacīja viņiem: “Apdomājiet, kā jūs to darāt, jo jūsu tiesa nāk nevis no cilvēka, bet no Kunga, kurš ir ar jums, kad pasludināt spriedumu! 7 Tad nu bīstieties Kunga, iztiesājiet rūpīgi, jo Kungs, mūsu Dievs, ir nemaldīgs, nenostājas nevienā pusē un ir neuzpērkams!” 8 Arī Jeruzālemē Jehošāfāts iecēla par Kunga tiesnešiem un strīdu izšķīrējiem levītus, priesterus un Israēla tēvu namu galvenos. Un tie dzīvoja Jeruzālemē. 9 Viņš tiem piekodināja: “Visu dariet tikai Kunga bijībā, patiesībā un no visas sirds! 10 Katrā strīdā, ar ko pie jums vēršas jūsu tuvākie, kas dzīvo jūsu pilsētās, – par asins izliešanu vai bauslību, pavēlēm, likumiem vai tiesām –, pamāciet tos, lai jūs nebūtu vainīgi Kunga priekšā un jūsu tuvākie nedusmotos uz jums. Dariet tā, un jums nebūs vainas! 11 Redzi, augstais priesteris Amarjāhu pārzinās visas Kunga lietas, bet Zebadjāhu, Ismaēla dēls, Jūdas cilts vadonis, visas ķēniņa lietas, un ar jums būs levītu vadītāji. Esiet stipri un rīkojieties – Kungs būs kopā ar tiem, kas dara labu!”
1 Bet Jūdas ķēniņš Jošafats atgriezās vesels savā namā Jeruzālemē. 2 Un redzētājs Jehus, Hananija dēls, iznāca viņam pretī un sacīja Jošafātam, Jūdas ķēniņam: "Vai tev vajadzēja palīdzēt tam bezdievim, un vai tev tiem, kas To Kungu ienīst, jāparāda mīlestība? Tādēļ Tā Kunga dusmas nāks pār tevi. 3 Taču tevī ir vēl atrodami arī labi darbi, jo tu esi iznīdējis no zemes ašēras un esi savā sirdī apņēmies Dievu meklēt." 4 Pēc tam kad Jošafats bija kādu laiku Jeruzālemē nodzīvojis, viņš no jauna apstaigāja savu tautu no Bēršebas līdz Efraima kalniem un atgrieza to atkal pie Tā Kunga, viņu tēvu Dieva. 5 Un viņš zemē iecēla soģus visās stiprajās Jūdas pilsētās, ikkatrai pilsētai savu. 6 Un viņš piekodināja soģiem: "Pieraugiet, ko jūs darāt! Jūs taču nespriežat taisnību cilvēkiem, bet Tam Kungam, un Viņš ir ar jums, kad jūs spriežat tiesu. 7 Tad nu lai Tā Kunga bijāšana ir dzīva jūsos! Turiet svētu to un dariet savu darbu, jo pie Tā Kunga, mūsu Dieva, nav nekādas netaisnības, nedz Viņš uzlūko kāda cilvēka vaigu, nedz arī saņem kādas dāvanas." 8 Arī Jeruzālemē Jošafats iecēla kādus no levītiem un priesteriem un no Israēla tēvu namu galvenajiem nest Tā Kunga tiesu un izšķirt strīdus lietas. Tiem bija arī jādzīvo Jeruzālemē. 9 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: "Tā jums jārīkojas Tā Kunga bijībā un patiesībā un ar skaidru sirdi! 10 Un ikvienā strīdus lietā, kas pie jums nonāk, jūsu pašu brāļu starpā, kas dzīvo jūsu pašu pilsētās, - starp asinīm un asinīm un starp bauslību un pavēli, likumiem un tiesām, brīdiniet tos, lai viņi nenoziedzas Tā Kunga priekšā un lai dusmība nenāk pār jums un pār jūsu brāļiem; dariet tā - un jūs negrēkosit. 11 Un redzi, virspriesteris Amarja lai ir tas augstākais pār jums ikvienā Tā Kunga lietā, bet Zebadja, Ismaēla dēls, Jūdas nama vadonis, lai ir katrā ķēniņa lietā, bet jums par uzraugiem lai ir levīti. Ņemieties drošu prātu un dariet darbu! Un Tas Kungs būs ar to, kas ir labs!"
