Āsa atjauno derību ar Dievu
1 Dieva Gars nāca pār Azarju, Odēda dēlu, 2 viņš devās satikt Āsu un teica: “Āsa, visi Jūdā un Benjāminā, klausieties manī! Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar viņu! Ja jūs viņu meklējat, tad viņš ir atrodams, bet, ja jūs viņu atmetat, arī viņš jūs atmet!
3 Ilgu laiku Israēls bija bez patiesa Dieva, bez priestera, kas māca, un bez bauslības. 4 Taču postā Israēls atgriezās pie Kunga, Israēla Dieva, – tie viņu meklēja, un viņš bija atrodams! 5 Tolaik nebija miera ne tiem, kas devās prom, ne tiem, kas pārnāca, jo visi zemes iemītnieki bija pagalam apjukuši. 6 Tauta satrieca tautu, pilsēta pilsētu, jo Dievs tos biedēja ar visādu postu. 7 Bet jūs esiet stipri, nepagurstiet, jo jūsu pūles tiks atalgotas!”
8 Kad Āsa dzirdēja Odēda dēla pravietojumu, viņš sadūšojās un visā zemē aizvāca pretīgos elkus – no Jūdas, Benjāmina un tām pilsētām, kas bija iekarotas Efraima kalnos. Viņš atjaunoja Kunga altāri, kas bija Kunga lieveņa priekšā. 9 Viņš sapulcināja visu Jūdu, Benjāminu un tos, kas bija apmetušies pie viņiem no Efraima, Manases un Šimona, – daudzi no Israēla pārnāca pie viņa, jo redzēja, ka Kungs, viņu Dievs, ir ar viņu.
10 Ķēniņa Āsas piecpadsmitā gada trešajā mēnesī tie tika sapulcināti Jeruzālemē. 11 Todien viņi upurēja Kungam septiņi simti vēršu un septiņus tūkstošus sīklopu no atvestā laupījuma. 12 Viņi slēdza derību, ka sekos Kungam, savu tēvu Dievam, no visas sirds un dvēseles! 13 Ikviens, kurš nesekos Kungam, Israēla Dievam, tiks nonāvēts – gan mazs, gan liels, gan vīrs, gan sieva! 14 Tad viņi skaļā balsī zvērēja Kungam – priecājās, pūta taures un ragus. 15 Visa Jūda priecājās par zvērestu, jo ļaudis bija zvērējuši no visas sirds, alkdami meklēt viņu, – un viņš bija atrodams! Kungs tiem deva mieru it visur!
16 Ķēniņš Āsa atņēma ķēniņienes godu pat savai mātei Maahai, jo viņa bija darinājusi pretīgo Ašēru. Āsa nocirta tās tēlu, sadragāja to un sadedzināja Kidronas ielejā. 17 Bet augstieņu altārus viņš Israēlā neiznīcināja. Tomēr Āsas sirdī bija miers visu mūžu. 18 Viņš ienesa sava tēva un savas svētlietas Dieva namā – sudrabu, zeltu un traukus. 19 Kara nebija līdz Āsas trīsdesmit piektajam valdīšanas gadam.
1 Tad Dieva Gars nāca pār Azarju, Odeda dēlu. 2 Un viņš izgāja Asam pretī, sastapa to un sacīja: "Uzklausiet mani, Asa, un viss Israēls un Benjamīns! - Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu, un, ja vien jūs Viņu meklēsit, jūs Viņu arī atradīsit, bet, ja jūs Viņu atmetīsit, tad Viņš jūs arī atmetīs. 3 Un ilgu laiku Israēlam nebūs nedz patiesa Dieva, nedz priesteru, kas varētu pamācīt, nedz bauslības. 4 Taču, kad tam klāsies grūti un tas atgriezīsies pie Tā Kunga, Israēla Dieva, un Viņu meklēs, tad Viņš būs tiem atrodams. 5 Un tanīs laikos nebūs miera nedz tam, kas izies, nedz tam, kas pārnāks, jo lielas bailes pārņems visu zemju iedzīvotājus, 6 tā ka tauta celsies pret tautu un pilsēta sagraus pilsētu, jo Dievs viņus iztrūcinās ar visādām bēdām. 7 Bet jūs esiet stipri, neļaujiet pagurt savām rokām, jo jūsu pūliņiem būs sava alga!" 8 Kad Asa dzirdēja šos vārdus un pravieša Azarjas, Odeda dēla, pravietojumus, tad viņš atguva drosmi un iznīcināja riebekļus visās Jūdas un Benjamīna zemēs un visās pilsētās, kuras viņš bija iekarojis Efraima kalnājā; un viņš no jauna uzcēla Tā Kunga altāri, kas atradās Tā Kunga nama priekštelpas priekšā. 9 Un viņš sapulcināja visu Jūdu un Benjamīnu un tos svešiniekus, kas pie viņiem piemājoja un kas bija no Efraima un Manases, un no Simeona; arī no Israēla viņam daudzi pievienojās, kad tie redzēja, ka Tas Kungs, viņu Dievs, bija ar viņu. 10 Un viņi sapulcējās Jeruzālemē trešajā mēnesī ķēniņa Asas valdīšanas piecpadsmitajā gadā. 11 Un viņi upurēja šinī dienā Tam Kungam no laupījuma, ko viņi bija pārveduši, septiņus simtus vēršu un septiņus tūkstošus sīklopu. 12 Un viņi atjaunoja derību ar solījumu meklēt To Kungu, savu tēvu Dievu, ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. 13 Bet visi, kas nemeklē To Kungu, Israēla Dievu, lai būtu sodāmi ar nāvi, no mazā līdz lielam, kā vīri, tā sievas. 14 Un viņi zvērēja Tam Kungam skaļā balsī un ar gavilēšanu - ar taurēm un bazūnēm. 15 Un viss Jūda priecājās zvēresta dēļ, jo viņi bija zvērējuši no visas sirds; un, tāpēc ka viņi meklēja To Kungu ar visu savu pielūgsmi, pārliecību un gribu, tad arī Viņš bija viņiem atrodams, un Tas Kungs deva viņiem visapkārt mieru. 16 Un ķēniņš lika atteikties savai mātei Maāhai no ķēniņienes goda, tāpēc ka viņa bija likusi izveidot riebīgu elka tēlu Ašērai; Asa lika nocirst šo elka tēlu, to sasmalcināja un sadedzināja Kidronas ielejā. 17 Bet netika izskausti Israēla augstieņu altāri, tikai Asas sirds bija skaidra visu viņa mūža dienu. 18 Un viņš lika ienest Dieva namā visas sava tēva veltītās dāvanas un arī to, ko viņš pats bija veltījis - kā sudrabu, tā zeltu un arī traukus. 19 Un kara nebija līdz Asas trīsdesmit piektajam valdīšanas gadam.
