Pienākumi pret citiem
1 Vecāku vīru nerāj, bet pārliecini kā tēvu, jaunākos – kā brāļus, 2 vecākas sievietes pamāci kā mātes, jaunākas kā māsas – visā šķīstībā. 3 Godā atraitnes, kas patiesi ir tādas. 4 Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai mazbērni, vispirms lai viņi mācās godbijīgi izturēties pret sava nama ļaudīm un ar pateicību atlīdzināt priekštečiem, jo Dievam tas ir patīkami. 5 Patiesa atraitne, kas palikusi viena, cer uz Dievu un nododas lūgšanām un aizlūgšanām dienu un nakti, 6 bet, kas dzīvo savām iegribām, tā, vēl dzīva būdama, jau ir mirusi. 7 To pavēlēdams, gādā, lai visi būtu bez vainas. 8 Bet, ja kāds par savējiem negādā, sevišķi par mājiniekiem, tas ticību ir atmetis un ir sliktāks par neticīgo. 9 Atraitņu kārtā ieskaitāma tā, kurai nav mazāk par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva 10 un par kuras krietnajiem darbiem ir labas liecības – viņa ir uzaudzinājusi bērnus, ir bijusi viesmīlīga, ir mazgājusi svētajiem kājas, ir palīdzējusi cietušajiem un visādus labus darbus uzticīgi darījusi. 11 Gados jaunākās par atraitnēm neieskaiti, jo, kad viņas, juteklisko tieksmju pārņemtas, novēršas no Kristus, viņas grib precēties un 12 nāk sodībā par to, ka savu sākotnējo apņemšanos ir atmetušas. 13 Turklāt bezdarbībā tās radinās staigāt pa mājām, viņas ir ne tikai bezdarbīgas, bet arī pļāpīgas un uzbāzīgas, kas runā to, ko neklājas. 14 Tā nu es gribu, ka jaunākās precas, dzemdē bērnus, pārvalda mājas, nedodot nekādu ieganstu neslavas celšanai no pretinieka puses, 15 jo dažas jau ir novērsušās, sekodamas sātanam. 16 Ja kādai ticīgai ģimenē ir atraitnes, lai tā par tām rūpējas, bet lai netiek apgrūtināta draudze, kurai jārūpējas par patiesajām atraitnēm. 17 Presbiteri, kas ir labi vadītāji, lai ir divtik liela goda cienīgi, sevišķi tie, kas pūlas pie vārda un mācības. 18 Jo Raksti saka: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas! – un: strādnieks ir savas algas cienīgs. 19 Pret presbiteriem necel apsūdzību, vien tad, ja ir divi vai trīs liecinieki. 20 Tos, kas ir sagrēkojušies, atmasko pārkāpumā visu priekšā, lai arī pārējie bītos. 21 Es to apstiprinu Dieva un Kristus Jēzus, un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu to visu ievēro bez aizspriedumiem un nedari neko, nosliecoties uz vienu vai otru pusi. 22 Nevienam nesteidzies uzlikt rokas un neesi līdzdalībnieks citu grēkos. Turi sevi šķīstu! 23 Nedzer vairs tikai ūdeni, bet lieto arī nedaudz vīna sava kuņģa un biežo slimību dēļ. 24 Dažu cilvēku grēki ir redzami skaidri, tā ka tie saņem sodu uzreiz, bet citiem sods nāk vēlāk. 25 Tāpat arī labie darbi – ir tādi, kas skaidri redzami tūlīt, bet netiks apslēpti arī tie, kas neparādās uzreiz.
1 Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus, 2 vecākas sievas kā mātes, jaunākas kā māsas visā šķīstībā. 3 Godā atraitnes - tās, kas ir īstas atraitnes. 4 Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnubērni, tad lai tie papriekš mācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu pašu dzimtu un dot pateicību saviem tēviem; jo tas Dievam labpatīk. 5 Bet īsta atraitne, viena pati palikusi, ir likusi savas cerības uz Dievu un pastāv lūgšanās un pielūgšanās nakti un dienu; 6 bet, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi. 7 Piekodini arī to, lai viņas būtu nepeļamas. 8 Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. 9 Atraitnēs jāieskaita tāda, kas nav jaunāka par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva, 10 kam ir labu darbu slava, ja viņa ir izaudzinājusi bērnus, ja viņa ir bijusi viesmīlīga, ja viņa ir mazgājusi svētajiem kājas, ja viņa ir nākusi palīgā apspiestajiem, ja viņa ir dzinusies pēc ikviena laba darba. 11 Bet jaunākas atraitnes noraidi, jo, kad viņas pārgalvībā novēršas no Kristus, tad viņas grib precēties 12 un pelna spriedumu, ka viņas ir lauzušas pirmo uzticību; 13 turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas. 14 Tad nu es gribu, lai jaunākās apprecētos, dzemdētu bērnus, valdītu māju, nedotu pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai, 15 jo dažas ir jau nogriezušās neceļos sātanam pakaļ. 16 Ja kādai ticīgajai ir atraitnes, tad lai viņa palīdz tām un lai netiek apgrūtināta draudze, ka tā var palīdzēt īstajām atraitnēm. 17 Presbiteri, kas ir labi priekšnieki, lai būtu divkārša goda cienīgi, visvairāk tie, kas darbojas sludināšanā un mācībā. 18 Proti, raksti saka: vērsim, kas klonā min labību, tev nebūs aizsiet purnu, un: strādnieks ir savas algas cienīgs. - 19 Pret presbiteru nepieņem sūdzību bez diviem vai trim lieciniekiem. 20 Tiem, kas grēko, pierādi viņu vainu, visiem klāt esot, lai arī citiem būtu bailes. 21 Es svēti piekodinu Dieva un Kristus Jēzus un izredzēto eņģeļu priekšā: turi šīs lietas bez aizsprieduma, nedarīdams neko ne aiz naida, ne aiz draudzības. 22 Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem, sevi pašu glabā šķīstu. 23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ. 24 Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu tiesā, bet citiem grēki arī vēl seko; 25 tāpat arī labie darbi ir visiem zināmi, un, kur tas tā vēl nav, tur tie nevar palikt apslēpti.
