Dāvids Gatas ķēniņa dienestā
1 Dāvids pie sevis domāja: “Kādu dienu Sauls mani iznīdēs! Vai nebūtu labāk, ja es bēgtu projām uz filistiešu zemi? Tad Saulam zudīs cerība mani atrast Israēla robežās un es būšu izsprucis no viņa rokām.” 2 Dāvids cēlās un kopā ar sešiem simtiem vīru, kas bija pie viņa, devās pāri pie Gatas ķēniņa Ahīša, Māoha dēla. 3 Dāvids un viņa vīri ar ģimenēm apmetās pie Ahīša Gatā – Dāvids ar abām sievām, jizreēlieti Ahīnoamu un karmelieti Abīgailu, Nābāla atraitni. 4 Kad Saulam pastāstīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, viņš to vairs nemeklēja.
5 Dāvids teica Ahīšam: “Ja esmu guvis tavu vēlību, tad lai man ierāda vietu kādā lauku miestā, kur apmesties. Kāpēc lai tavs kalps dzīvotu kopā ar tevi ķēniņu pilsētā?” 6 Tajā pašā dienā Ahīšs atdeva viņam Ciklagu, tāpēc līdz šai dienai Ciklaga pieder Jūdas ķēniņiem.
7 Dāvids nodzīvoja filistiešu zemēs gadu un četrus mēnešus. 8 Un Dāvids ar saviem vīriem devās sirojumos pret gešūriešiem, geraziešiem un amālēkiešiem, kuri izsenis apdzīvoja šo zemi līdz Šūrai – līdz pat Ēģiptes zemei. 9 Kad Dāvids iebruka viņu zemē, viņš neatstāja dzīvu nevienu – ne vīrus, ne sievas. Viņš ņēma avis, vēršus, ēzeļus un kamieļus, kā arī drānas un atgriezās pie Ahīša. 10 Kad Ahīšs vaicāja: “Kur šoreiz sirojāt?” – Dāvids atbildēja: “Jūdas dienvidzemē,” vai: “Jerahmeēliešu dienvidzemē,” vai: “Kēniešu dienvidzemē.” 11 Viņš neatstāja dzīvus ne vīrus, ne sievas – nevienu neveda uz Gatu, domādams: “Ka tie neizstāsta par mums, sacīdami: tā Dāvids ir darījis!” Tā viņš rīkojās visu laiku, kamēr dzīvoja filistiešu zemēs. 12 Ahīšs uzticējās Dāvidam un domāja: “Viņš smirdēt sasmirdis savai tautai Israēlam! Nu viņš būs mans kalps uz mūžu.”
1 Un Dāvids pārdomāja savā sirdī: taču kādā dienā man pienāks gals no Saula rokas; nekas cits man neatliek kā steidzīgi glābties filistiešu zemē; tad Sauls mitēsies mani meklēt Israēla robežās, un tā es būšu izglābies no viņa rokas. 2 Tad Dāvids cēlās un pārgāja pāri ar seši simti vīriem, kuri bija pie viņa, pie Ahiša, Maoha dēla, Gātas ķēniņa. 3 Un Dāvids dzīvoja ar saviem vīriem Gātā pie ķēniņa Ahiša, ikviens ar savu namu, un Dāvids ar savām abām sievām, jezreēlieti Ahinoāmu un Abigailu, Nābala atraitni no Karmela. 4 Kad Sauls saņēma ziņu, ka Dāvids aizbēdzis uz Gātu, tad viņš to vairs nemeklēja. 5 Un Dāvids sacīja Ahišam: "Ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad dod man vietu kādā no lauku pilsētām, ka es tur varētu dzīvot; jo kādēļ gan tavam kalpam būtu jādzīvo ķēniņa pilsētā kopā ar tevi?" 6 Tad Ahišs viņam tanī pašā dienā iedeva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga pieder Jūdas ķēniņiem līdz šai dienai. 7 Un tas laiks, ko Dāvids pavadīja, dzīvodams filistiešu zemē, bija gads un četri mēneši. 8 Un Dāvids devās ar saviem vīriem sirojumos, un viņš uzbruka gešūriešiem un amalekiešiem, jo tie kopš seniem laikiem bija šīs zemes iedzīvotāji līdz pat Šuras pievārtei un līdz Ēģiptei. 9 Un Dāvids izpostīja visu zemi un neatstāja dzīvu nevienu vīru un nevienu sievu, un laupīja sīklopus, vēršus, ēzeļus, kamieļus un drēbes; pēc tam viņš griezās atpakaļ pie Ahiša. 10 Un Ahišs tam jautāja: "Kur jūs bijāt šoreiz ielauzušies?" Tad Dāvids atbildēja: "Jūdas, jerahmeliešu un keniešu zemēs Negebā, kā nu kuru reizi gadījās." 11 Bet Dāvids neatstāja nedz vīrus, nedz sievas pie dzīvības, neļaudams nevienam nākt uz Gātu, jo viņš domāja: lai tie nenes vēstis pret mums, sacīdami: tā un tā Dāvids mums ir darījis, tāda un tāda ir bijusi viņa rīcība. Un tā viņš darīja visu to laiku, kamēr viņš dzīvoja filistiešu zemē. 12 Un Ahišs uzticējās Dāvidam un domāja: viņš ir kaut ko ļoti nepatīkamu izdarījis savā tautā Israēlā; un tādēļ viņš būs mans kalps uz mūžīgiem laikiem.
