Sauls tiek atmests
1 Samuēls teica Saulam: “Kungs mani ir sūtījis svaidīt tevi par ķēniņu viņa tautai Israēlam. Tad nu klausies Kunga vārdus. 2 Tā saka Pulku Kungs: es piemeklēšu Amālēku par to, ko tas darījis Israēlam, kad tas tiem stājās pretī, kad tie nāca no Ēģiptes. 3 Tagad ej, satriec Amālēku un nolādi iznīcībai visu, kas tam ir. Nesaudzē tos un nonāvē gan vīrus un sievas, gan bērnus un zīdaiņus, gan vēršus un avis, gan kamieļus un ēzeļus!”
4 Sauls sasauca tautu un nostādīja tos Tlāimā – bija divsimt tūkstoši kājnieku, un desmit tūkstoši bija no Jūdas. 5 Un Sauls devās uz amālēkiešu pilsētu un apmetās slēpnī ielejā. 6 Kēniešiem Sauls teica: “Ejiet! Steidzieties prom un atstājiet amālēkiešus, lai kopā ar viņiem neiznīcinu arī jūs, kuri izrādījāt laipnību visiem Israēla dēliem, kad tie izgāja no Ēģiptes.” Un kēnieši devās prom no amālēkiešiem. 7 Sauls kāva amālēkiešus no Havīlas līdz pat Šūrai, kura pirms Ēģiptes. 8 Amālēka ķēniņu Agagu viņš saņēma dzīvu, bet visus ļaudis iznīcināja ar zobenu. 9 Bet Sauls un viņa ļaudis saudzēja Agagu, kā arī labākos no vēršiem, avīm, teķiem un jēriem un visu, kas labs, un negribēja tos nodot iznīcības lāstam. Bet visas lietas, kas nevērtīgas un atmetamas, viņi iznīcināja.
10 Tad Kunga vārds nāca pār Samuēlu: 11 “Man žēl, ka es iecēlu Saulu par ķēniņu, jo viņš pārstājis man sekot un nepilda manus vārdus.” Un Samuēls aizsvilās un piesauca Kungu visu nakti. 12 Rīta agrumā Samuēls gāja satikt Saulu, un Samuēlam tika teikts: “Sauls bija atnācis uz Karmelu, redzi, viņš uzcēla pieminekli sev pašam, tad griezās atpakaļ pāri kalniem lejā uz Gilgālu.” 13 Samuēls atnāca pie Saula, un Sauls viņam teica: “Esi Kunga svētīts! Es esmu pildījis Kunga vārdus.” 14 Bet Samuēls teica: “Kas tā par avju blēšanu, kas skan man ausīs, un vēršu maurošanu, ko es dzirdu?” 15 Sauls atbildēja: “Atvesti no amālēkiešiem. Labākās avis un vērši, ko ļaudis pasaudzēja, lai upurētu Kungam, tavam Dievam. Bet visu pārējo mēs esam iznīcinājuši.”
16 Samuēls teica Saulam: “Klusē! Es tev stāstīšu, ko Kungs man šonakt teica!” Tas atbildēja: “Runā!”
17 Tad Samuēls teica: “Vai nav tā – kad tu pats sev šķiti mazs, tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un Kungs tevi svaidīja par Israēla ķēniņu? 18 Un Kungs tevi sūtīja ceļā, sacīdams: ej un nodod iznīcības lāstam šos grēciniekus amālēkiešus! Karo ar tiem, līdz tie iznīdēti! 19 Kāpēc tu neklausīji Kungu, bet meties uz laupījumu un darīji, kas ļauns Kunga acīs?”
20 Sauls teica Samuēlam: “Bet kā?! Es taču klausīju Kungu un gāju, kurp Kungs mani sūtīja! Es atvedu amālēkiešu ķēniņu Agagu un iznīdēju amālēkiešus. 21 Ļaudis paņēma no laupījuma avis un vēršus par izraudzītu veltījumu, ko Gilgālā upurēt Kungam, tavam Dievam.” 22 Bet Samuēls atbildēja:
“Vai gan Kungam tīkamāki sadedzināmie un kaujamie upuri
par paklausību Kunga balsij?
Redzi, paklausība labāka par upuriem
un uzklausīšana – par auna taukiem!
23 Jo dumpība ir pareģošanas grēks
un elkus turēt ir augstprātība.
Kā tu atmeti Kunga vārdus,
tā viņš atmetīs tevi no ķēniņiem!”
24 Sauls teica Samuēlam: “Es esmu grēkojis, pārkāpis Kunga teikto un tevis piekodināto, jo bijos ļaužu un klausīju tiem. 25 Jel piedod nu manu grēku, griezies ar mani atpakaļ, un es zemošos Kungam.” 26 Bet Samuēls teica Saulam: “Es neiešu atpakaļ kopā ar tevi, jo tu esi atmetis Kunga vārdus un Kungs ir atmetis tevi – tu vairs nebūsi Israēla ķēniņš.”
27 Kad Samuēls pagriezās, lai ietu, Sauls sagrāba viņa tērpa stūri un atrāva to. 28 Un Samuēls viņam teica: “Kungs šodien tev atrāva Israēla ķēniņvalsti un nodeva tavam tuvākajam, kas labāks par tevi. 29 Tiešām Israēla Mūžīgais nekrāpj un nenožēlo, jo viņš nav cilvēks, kas nožēlo.” 30 Nu Sauls saka: “Esmu grēkojis! Tad vismaz pagodini mani tautas vecajo un Israēla priekšā – nāc ar mani atpakaļ, ka es zemojos Kungam, tavam Dievam.” 31 Tad Samuēls sekoja Saulam, un Sauls zemojās Kungam.
32 Samuēls teica: “Atvediet pie manis amālēkiešu ķēniņu Agagu!” Agags nāca pie viņa un priecīgs domāja: “Nu gan nāves rūgtums būs gājis secen!” 33 Bet Samuēls teica: “Kā tavs zobens atņēma mātēm bērnus, tā tava māte būs sieva bez bērniem!” Samuēls nokāva Agagu Kunga priekšā Gilgālā.
34 Tad Samuēls gāja uz Rāmu, bet Sauls devās augšup uz savām mājām Saula Gibā. 35 Un Samuēls vairs netika redzējis Saulu līdz viņa nāves dienai, kaut Samuēls sēroja par Saulu. Bet Kungam bija žēl, ka viņš iecēlis Saulu par Israēla ķēniņu.
1 Tad Samuēls runāja ar Saulu: "Tas Kungs ir mani sūtījis tevi svaidīt par ķēniņu pār visu viņa tautu, pār Israēlu, un nu tagad uzklausi Tā Kunga vārdus! 2 Tā saka Tas Kungs Cebaots: Es piemeklēšu Amaleku tās pārestības dēļ, ko tas ir nodarījis Israēlam, aizsprostodams viņam ceļu, kad Israēls nāca no Ēģiptes. 3 Tādēļ ej tagad un sakauj Amaleku, iznīcini itin visu līdz pēdējam, kas vien tam pieder! Nesaudzē nevienu no viņiem, nedz arī kaut ko no viņa kustoņiem: liec, lai aiziet nāvē gan visi vīri un sievas, gan bērni un zīdaiņi, vērši un visi sīklopi, kamieļi un ēzeļi!" 4 Tad Sauls to darīja tautai zināmu, un viņš tos pārskaitīja Telaimā, to bija divi simti tūkstoši kājnieku un vēl desmit tūkstoši vīru no Jūdas. 5 Un Sauls devās uzbrukumā pret Amaleka galvaspilsētu un novietoja kādu daļu paslēptu karavīru izlūkošanai strauta ielejā. 6 Bet keniešiem Sauls lika sacīt: "Ejiet, šķirieties un ejiet prom no amalekiešu vidus, lai es jūs neizdeldēju kopā ar tiem, jo jūs esat parādījuši labvēlību ikvienam israēlietim, kad tie izgāja no Ēģiptes." Un kenieši atšķīrās no amalekiešiem. 7 Bet Sauls sakāva amalekiešus, no Havilas līdz pašai Šuras pievārtei, kas atrodas austrumos no Ēģiptes. 8 Un viņš dzīvu sagūstīja amalekiešu ķēniņu Agagu, bet visu tautu viņš pilnīgi iznīcināja ar zobena asmeni. 9 Bet Sauls un karotāji saudzēja Agagu un labākos sīklopus un liellopus, un nobarotus aunus, un itin visu, kas bija labs, un tos negribēja iznīcināt, bet visu, kas bija nederīgs un panīcis, to viņi iznīcināja. 10 Tad Tā Kunga vārds nāca pār Samuēlu: 11 "Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā, jo viņš ir no Manis novērsies, Man neseko un nav izpildījis Manus vārdus." Tad Samuēls iedegās satraukumā, un viņš To Kungu piesauca lūgšanās visu nakti. 12 Un Samuēls agri cēlās, lai no paša rīta dotos Saulam pretī; tad viņam tika paziņots, ka Sauls ir aizgājis uz Karmela kalnu, kur viņš pats sev uzcēlis pieminekli, bet tad apgriezies un gājis lejā uz Gilgalu. 13 Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: "Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles." 14 Tad Samuēls sacīja: "Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?" 15 Tad Sauls atbildēja: "No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi iznīcinājuši. 16 Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī." Tad tas viņam teica: "Runā!" 17 Un Samuēls sacīja: "Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un tad Tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu. 18 Un tad Tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: ej un izdeldē tos grēciniekus, tos amalekiešus, un karo pret viņiem, līdz kamēr tie ir izdeldēti! 19 Kāpēc tu neesi klausījis Tā Kunga pavēlei, bet esi maldījies laupīdams un esi darījis to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs?" 20 Tad Sauls sacīja Samuēlam: "Es esmu gan klausījis Tā Kunga balsij un esmu arī gājis pa to ceļu, pa kuru Tas Kungs mani ir sūtījis, un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu pilnīgi iznīcinājis. 21 Bet tauta no salaupītā ir paņēmusi sīklopus un liellopus, kuri bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam." 22 Un Samuēls sacīja: "Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki, 23 bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš." 24 Tad Sauls sacīja Samuēlam: "Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu pārkāpis Tā Kunga pavēli un arī tavus vārdus; patiesi, es vairāk bijos karavīrus un paklausīju viņu balsij. 25 Bet tagad piedod man manus grēkus un griezies ar mani atpakaļ, ka es To Kungu pielūgtu!" 26 Bet Samuēls sacīja Saulam: "Es negriezīšos kopā ar tevi, tāpēc ka tu esi Tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī Tas Kungs ir tevi atmetis, un tu nevari vairs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu." 27 Kad Samuēls pagriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa. 28 Tad Samuēls viņam sacīja: "Šodien Tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu. 29 Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot." 30 Tad Sauls atbildēja: "Es esmu tagad izdarījis grēku, bet pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un griezies ar mani atpakaļ, ka es varu To Kungu, tavu Dievu, pielūgt!" 31 Tad Samuēls griezās atpakaļ Saulam līdzi, bet Sauls pielūdza To Kungu. 32 Tad Samuēls sacīja: "Atvediet pie manis Agagu, Amaleka ķēniņu!" Un Agags priecīgs nāca pie viņa un domāja: patiešām nāves rūgtums man jau pagājis secen. 33 Bet Samuēls sacīja: "Kā tavs zobens sievām ir viņu bērnus laupījis, tā lai tava māte starp visām sievām paliek bez bērniem!" Un Samuēls sacirta Agagu gabalos Tā Kunga priekšā Gilgalā. 34 Tad Samuēls devās uz Rāmu, bet Sauls atgriezās savās mājās - Saula Gibeā. 35 Un Samuēls līdz savai miršanai vairs Saulu neredzēja; taču Samuēls bija noskumis par Saulu; un Tam Kungam bija žēl, ka Viņš Saulu bija iecēlis Israēlam par ķēniņu.
