Sauls sakauj amoniešus
1 Amonietis Nāhāšs devās augšup un uzslēja nometni pret Jābēš-Gileādu. Tad visi Jābēšas vīri sacīja Nāhāšam: “Slēdz ar mums derību, un mēs tev kalposim!” 2 Bet amonietis Nāhāšs tiem atbildēja: “Es ar jums slēgšu tikai šādu derību – jums visiem izdurs labo aci. Tā es uzkraušu pazemojumu visam Israēlam.” 3 Un Jābēšas vecajie viņam teica: “Atvēli mums septiņas dienas, un mēs sūtīsim vēstnešus pa visu Israēlu. Ja mums nebūs glābēja, tad mēs iziesim pie tevis.” 4 Kad vēstneši nonāca Saula Gibā un stāstīja to ļaudīm, visa tauta skaļi raudāja. 5 Un, redzi, Sauls nāca no lauka nopakaļ vēršiem, un viņš jautāja: “Kas noticis ļaudīm, ka viņi raud?” Un tie viņam atkārtoja Jābēšas vīru sacīto. 6 Kad Sauls to dzirdēja, pār viņu spēji nāca Kunga Gars, un viņš iedegās lielās dusmās. 7 Viņš ņēma iejūga vēršus, sakapāja gabalos un ar vēstnešiem izsūtīja tos pa visu Israēlu, sacīdams: “Kurš nesekos Saulam un Samuēlam, tā notiks ar viņa vēršiem!” Un ļaudīm uzkrita Kunga šausmas, un tie izgāja visi kā viens. 8 Kad viņš tos sapulcināja Bezekā, Israēla dēlu bija trīs simti tūkstoši un Jūdas vīru – trīsdesmit tūkstoši. 9 Un tie sacīja atnākušajiem vēstnešiem: “Tā sakiet Jābēš-Gileādas vīriem: rīt, kad saule sāks karsēt, jums būs glābšana.” Tad vēstneši gāja un stāstīja to Jābēšas vīriem, un tie līksmoja. 10 Un Jābēšas vīri sacīja amoniešiem: “Rīt mēs iziesim pie jums, dariet mums, kā jums tīk.”
11 Nākamajā dienā Sauls sadalīja ļaudis trīs pulkos, tie ienāca nometnē rīta sardzes laikā un kāva amoniešus līdz dienas karstumam. Atlikušie tika izklīdināti, tā ka nepalika pat divi kopā. 12 Tad tauta sacīja Samuēlam: “Kurš teica: vai tad Sauls valdīs pār mums? Dod šurp tos vīrus, un mēs tos nonāvēsim!” 13 Bet Sauls teica: “Neviens šajā dienā netiks nonāvēts, jo šodien Kungs ir devis Israēlam glābšanu!”
14 Tad Samuēls teica tautai: “Nāciet, iesim uz Gilgālu un tur atjaunosim ķēniņa valdīšanu!” 15 Un visa tauta devās uz Gilgālu, un tur, Gilgālā, Kunga priekšā iecēla Saulu par ķēniņu. Tur viņi pienesa miera upurus Kunga priekšā, un tur Sauls un visi Israēla vīri varen līksmoja.
1 Tad amonietis Nahašs devās un apmetās teltīs pie Jabešas Gileādā, un visi Jabešas vīri sacīja Nahašam: "Noslēdz derību ar mums, mēs gribam tev kalpot." 2 Tad amonietis Nahašs viņiem sacīja: "Tikai tā esmu ar mieru ar jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduru labo aci, tā likdams kaunam nākt pār visu Israēlu." 3 Tad Jabešas vecaji viņam sacīja: "Dod mums septiņas dienas laika, lai mēs izsūtām vēstnešus pa visām Israēla robežām; ja tad nebūs neviena glābēja mums, mēs paši iziesim pie tevis." 4 Kad vēstneši nonāca Gibeā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja. 5 Bet Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Un Sauls vaicāja: "Kas ļaudīm ir noticis, ka tie raud?" Tad tie viņam izstāstīja Jabešas vīru vēsti. 6 Kad Sauls šos vārdus dzirdēja, tad Dieva Gars nāca pār viņu un viņš iedegās ļoti bargās dusmās. 7 Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Tos ar vēstnešu rokām viņš izsūtīja pa visām Israēla robežām, teikdams: "Kas nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem tiks darīts tāpat!" Tad bijība Tā Kunga priekšā it pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie devās karā kā viens vīrs. 8 Viņš tos pārskaitīja Bezekā, un tad Israēlam izrādījās trīs simti tūkstošu, bet Jūdam trīsdesmit tūkstoši vīru. 9 Tad tie sacīja vēstnešiem, kas bija nākuši: "Tā sakiet Jabešas vīriem Gileādā: rītdien, kad saule karsti spiedīs, jums būs glābšana." Kad vēstneši atnāca un paziņoja to Jabešas vīriem, tad tie priecājās. 10 Un tad Jabešas vīri paziņoja amoniešiem: "Rīt mēs labprātīgi dosimies jūsu rokās, tad dariet ar mums, kā jums patīk!" 11 Nākamā rītā Sauls sadalīja karaspēku trijos pulkos, un tie rīta ausmā uzbruka ienaidnieku nometnei un kāva amoniešus līdz dienas karstākai stundai; bet tie, kuri palika pāri, tika tā izklīdināti, ka pat divi nepalika kopā. 12 Tad tauta sacīja Samuēlam: "Kas tie tādi bija, kuri sacīja: vai lai Sauls pār mums valda kā ķēniņš? - Dodiet šurp mums šos vīrus, lai mēs tos nonāvējam!" 13 Bet Sauls sacīja: "Šodien lai neviens nemirst, tāpēc ka Tas Kungs šodien ir devis atpestīšanu Israēlam." 14 Un tad Samuēls sacīja tautai: "Nāciet, dosimies uz Gilgalu un apstiprināsim tur ķēniņa varu!" 15 Tad visa tauta nogāja uz Gilgalu, un tur viņi iecēla Saulu par ķēniņu Tā Kunga priekšā Gilgalā, un viņi tur nesa Tam Kungam kaujamos pateicības upurus. Tur tad arī Sauls ar visiem Israēla vīriem ļāvās lielam priekam.
