Josija svin Pashu
1 Josija Jeruzālemē svinēja Pashu savam Kungam un ziedoja pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā, 2 izrīkojis Kunga templī svinīgi saposušos priesteru maiņas. 3 Un viņš teica Israēla tempļa kalpotājiem levītiem, lai tie svētī sevi Kunga svētā šķirsta vietai Kunga templī, ko cēlis ķēniņš Sālamans, Dāvida dēls: 4 “Jums nebūs celt šķirstu plecos, un kalpojiet tagad Kungam, savam Dievam, un aprūpējiet viņa Israēla tautu, un kārtojieties pēc savām dzimtām un ciltīm pēc Dāvida, Israēla ķēniņa, priekšraksta un Sālamana, viņa dēla, dižuma, 5 un, stājušies templī pēc jūsu levītu dzimtu kārtām jūsu brāļu, Israēla dēlu, priekšā, 6 ziedojiet, kā pienākas, Pashai un sagatavojiet ziedojumu jūsu brāļiem, vadiet Pashu pēc Kunga norādījuma, kas dots Mozum.” 7 Un Josija dāvāja sanākušajiem ļaudīm trīs tūkstošus jēru un kazu un trīs tūkstošus teļu; tie no ķēniņa, kā solīts, dāvāti ļaudīm, priesteriem un levītiem. 8 Arī Helkija, Zaharija un Isiils, tempļa pārvaldnieki, iedeva priesteriem Pashai divi tūkstoši seši simti avju un trīs simti teļu. 9 Arī hiliarhi Jehonija, Sameja un Natanaēls, viņa brālis, arī Asabija, Ohiils un Jorāms Pashai iedeva piecus tūkstošus avju un septiņsimt teļu. 10 Un šajā notikumā priesteri un levīti stāvēja, kā pieklājas, pēc ciltīm un dzimtu kārtām, 11 turot macu ļaužu priekšā, 12 lai, kā rakstīts Mozus grāmatā, sniegtu to Kungam, un tas bija rīta agrumā. 13 Un viņi izcepa Pashas upuri ugunī, kā pieklājas, sacepa upurus ar smaržvielām vara katlos un traukos un aiznesa visiem ļaudīm. 14 Pēc tam viņi pagatavoja paši sev un priesteriem, saviem brāļiem, Ārona dēliem: jo priesteri pienesa taukumus līdz vēlam vakaram, un levīti gatavoja sev un saviem brāļiem priesteriem, Ārona dēliem. 15 Un svēto psalmu dziedātāji Āsāfa dēli bija savās vietās pēc Dāvida nolikuma – gan Āsāfs, gan Zaharija, gan Edinus – visi no ķēniņa puses; arī sargi pie visām ieejām; nevienam nebija ļauts pārtraukt kalpošanu Dievam, jo ēdamo viņiem gatavoja brāļi levīti. 16 Šajā dienā viss tika ziedots Kungam – veltīts Pashai un pienesti ziedojumi uz Kunga altāra, kā noteicis ķēniņš Josija. 17 Un Israēla dēli, kas bija tur šajā laikā, ziedoja Pashai un svinēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas. 18 Tādi svētki Israēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem, 19 neviens Israēla ķēniņš nebija svinējis tādu Pashu kā Josija un priesteri, un levīti, un jūdi, un ikviens no Israēla ļaudīm, kas dzīvoja Jeruzālemē. 20 Pasha tika svinēta Josijas valdīšanas astoņpadsmitajā gadā. 21 Tā Josijas veiktais no dievbijības pilnās sirds Kunga priekšā izdevās. 22 Un ir pierakstīti viņa laika agrāko gadu notikumi par Kunga negodātājiem un grēciniekiem viņa priekšā – vairāk nekā jebkurā tautā un ķēniņvalstī – un par to, kā tie savā apziņā Kungu zaimojuši un kā viņa vārdi cēlušies pret Israēlu.
23 Pēc visām šīm norisēm faraons, Ēģiptes ķēniņš, ieradās ar karu Harkamisā pie Eifrātas, un Josija stājās tam pretī. 24 Ēģiptes ķēniņš nosūtīja viņam šādu ziņu: “Kādēļ gan man un tev, Jūdejas ķēniņ, cīnīties? 25 Ne jau pret tevi Dievs Kungs mani sūtījis, karš risinās Eifrātas krastos; Kungs šobrīd ir ar mani un mani atbalsta, atkāpies un nepretojies Kungam.” 26 Taču Josija nepagriezās ar saviem kaujas ratiem, bet sataisījās karot, neuzklausīdams caur pravieti Jeremiju Kunga teiktos vārdus. 27 Viņš sāka kauju pret to Magedausas ielejā, un pie ķēniņa Josijas sapulcējās vadoņi. 28 Ķēniņš sacīja saviem kalpotājiem: aizvediet mani no kaujas lauka, jo esmu pārlieku saguris. Un viņa kalpi tūdaļ aizveda viņu no ierindas. 29 Tā viņš kāpa citos savos kararatos un, atgriezies Jeruzālemē, atstāja šo dzīvi un tika apbedīts savu tēvu kapavietā. 30 Un visā Jūdejā sēroja par Josiju, viņu apraudāja pravietis Jeremija, un priekšstāvji, un viņu sievas raudāja par viņu līdz šai dienai, un tā tam likts būt mūžam visā Israēlā. 31 Tas viss pierakstīts grāmatā, kas vēsta par Jūdejas ķēniņiem: gan Josijas darbi, gan viņa slava, gan viņa sapratne par Kunga bauslību; viņa iepriekšējie veikumi un arī šie ir atstāstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.
32 Tad ļaudis izvēlējās un par ķēniņu tēva Josijas vietā iecēla Jehoniju, Josijas dēlu, divdesmit trīs gadu vecumā. 33 Un viņš valdīja Jūdejā un Jeruzālemē trīs mēnešus, bet Ēģiptes ķēniņš atcēla viņa valdīšanu Jeruzālemē
Pēdējais ķēniņš Jūdā
34 un piesprieda tautai sodu – simts sudraba un vienu zelta talantu. 35 Par Jūdejas un Jeruzālemes ķēniņu Ēģiptes valdnieks noteica savu brāli Joakimu. 36 Un Joakims sasēja augstmaņus, bet Zariju, savu brāli, notvēra un izraidīja uz Ēģipti.
37 Joakimam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš valdīja Jūdejā un Jeruzālemē, un viņš Kunga priekšā darīja nekrietnas lietas. 38 Pret viņu cēlās Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars un, vara važās to saistījis, aizveda uz Bābeli. 39 Un, paņēmis arī dažus Kunga svētos priekšmetus, Nebūkadnecars tos aizveda un novietoja savā templī Bābelē. 40 Stāsti par viņu un viņu bezgodību un zaimu darbiem aprakstīti grāmatā par ķēniņu laikiem.
41 Viņa vietā par ķēniņu nāca Joakims, viņa dēls; stājoties pie varas, viņam bija astoņpadsmit gadu, 42 viņš valdīja Jeruzālemē trīs mēnešus un desmit dienas un darīja nekrietnības Kunga priekšā.
43 Pēc gada Nebūkadnecars, sūtījis pēc viņa, aizveda to sev līdzi uz Bābeli kopā ar Kunga svētajām mantām 44 un par Jūdejas un Jeruzālemes ķēniņu nozīmēja Sedekiju, divdesmit viena gada vecumā, viņš valdīja vienpadsmit gadus. 45 Viņš darīja nekrietnības Kunga priekšā un nepievērsās Kunga teiktajiem vārdiem caur pravieti Jeremiju. 46 Zvērējis valdniekam Nebūkadnecaram Kunga vārdā, viņš lauza zvērestu kā atkritējs un, nocietinājis savu kaklu un sirdi, pārkāpa Israēla Dieva Kunga bauslību. 47 Arī tautas un priesteru priekšstāvji darīja daudz bezdievīga – pārkāpa likumus vairāk par visiem cittautiešiem un apgānīja Kungam iesvētīto templi Jeruzālemē. 48 Un viņu tēvu Dievs sūtīja savu vēstnesi, lai pievērstu tos ticībai, tā žēlodams viņus un savu namu. 49 Taču šie ņirgājās par viņa vēstnešiem un dienā, kad Kungs tos uzrunāja, izākstīja viņa praviešus; tad, sadusmojies uz savu cilti bezdievību dēļ, Kungs lika pret viņiem iet kaldiešu ķēniņiem. 50 Tie ar zobeniem apkāva viņu jaunekļus visapkārt svētajam templim un nesaudzēja ne jaunekli, ne jaunavu, ne vecu vīru, ne jaunāku cilvēku, visi nonāca to rokās. 51 Un, savākuši visus Kunga svētos priekšmetus, lielus un mazus, un Kunga šķirstu, un ķēniņu dārgumus, tie visu aizveda uz Bābeli. 52 Tie nodedzināja arī Kunga namu, sadragāja Jeruzālemes mūrus, aizdedzināja to torņus 53 un visu tās greznību pilnīgi nolīdzināja; pēc slaktiņa dzīvus palikušos tie aizveda uz Bābeli. 54 Tur viņi kalpoja viņam un viņa dēliem līdz persiešu valdīšanai, piepildot Kunga teikto caur Jeremiju: 55 kamēr zeme labvēlībā nepieņems savus sabatus, visu tās pamestības laiku tā svinēs tos septiņdesmit gadus.
