Vīri, kas pievienojās Dāvidam tuksnesī
(1Sam 22:1–2)1 Šie ir tie, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tolaik, kad viņu vajāja Sauls, Kīša dēls. Tie bija varoņi, kas līdzēja karot. 2 Bruņoti ar loku, tie prata mest akmeņus un šaut bultas gan ar labo, gan kreiso roku. Tie bija no Saula brāļiem, no Benjāmina. 3 To vadonis bija Ahīezers un Joāšs, Šemāas dēli no gibejiešiem, Jeziēls un Pelets, Azmāveta dēli, arī anatotieši Brāha un Jehus. 4 Gibeonietis Jišmaja bija varonis starp tiem trīsdesmit, viņš vadīja trīsdesmit vīrus. 5 Un gedērotieši Jeremija, Jahaziēls, Jehohānāns, Jozābāds, 6 harīfieši Elūzajs, Jerīmots, Bealja, Šemarjāhu un Šefatjāhu, 7 korahieši Elkāna, Jišijāhu, Azarēls, Joezers un Jāšābāms, 8 Joēls un Zebadja, Jerohāma dēli no Gdoras. 9 No Gāda dēliem Dāvidam tuksneša cietoksnī pievienojās vareni spēkavīri – karavīri, gatavi karot, turēt šķēpu un vairogu, no skata tie līdzīgi lauvām un žigli kā gazeles kalnos! 10 Ezers bija galvenais, Obadja otrais, Elīābs trešais, 11 Mišmanna ceturtais, Jeremija piektais, 12 Atajs sestais, Elīēls septītais, 13 Jehohānāns astotais, Elzābāds devītais, 14 Jeremija desmitais, Mahbannajs vienpadsmitais. 15 Šie karaspēka vadoņi bija no Gāda dēliem, zemākie bija virsnieki pār simtu, augstākie pār tūkstoti. 16 Viņi bija tie, kuri šķērsoja Jardānu pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi līdz malām, un viņi padzina ielejas iemītniekus uz austrumiem un rietumiem.
17 Daži Benjāmina un Jūdas dēli nāca pie Dāvida uz cietoksni. 18 Dāvids izgāja tiem pretī un tos uzrunāja: “Ja jūs nākat pie manis ar mieru man palīdzēt, tad mana sirds ar jums būs vienota, bet, ja mani nodosiet pretiniekiem, neturēšu ļaunu, jo to redz mūsu tēvu Dievs, viņš par to atmaksās!”
19 Tad Gars nāca pār Amāsaju, virsnieku pār trīsdesmit:
“Dāvid, mēs esam tavi,
ar tevi mēs, Jišaja dēls!
Miers! Lai tev miers!
Miers taviem palīgiem!
Tev palīdz Dievs!”
Tad Dāvids tos pieņēma un iecēla par vienību virsniekiem.
20 Daži Manases vīri pievienojās Dāvidam, kad viņš kopā ar filistiešiem devās karot pret Saulu. Bet viņš nepiedalījās karā, jo apspriedušies filistiešu augstmaņi sūtīja viņu prom, sacīdami: “Ka mūsu galvas nekrīt viņa kunga Saula dēļ!” 21 Kad viņš devās uz Ciklagu, tad no Manases viņam pievienojās Adnahs, Jozābāds, Jedīaēls, Mihaēls, Jozābāds un Cilletajs – Manases virsnieki pār tūkstošiem. 22 Viņi palīdzēja Dāvidam karot pret sirotāju vienībām, jo tie visi bija vareni spēkavīri un karaspēka virsnieki. 23 Dienu no dienas viņi nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz Dāvida karapulks kļuva tik liels kā Dieva karapulks!
Dāvida karotāji Hebronā
24 Šis ir karam bruņoto virsnieku skaits. Tie devās pie Dāvida uz Hebronu atgūt Dāvidam Saula valsti, kā Kungs bija sacījis. 25 Jūdas dēli, bruņoti karam, nesa vairogus un šķēpus, kopā seši tūkstoši astoņi simti. 26 No Šimona dēliem varonīgi karavīri kaujās bija septiņi tūkstoši simts. 27 No Levī dēliem četri tūkstoši seši simti. 28 Jehojāda bija Ārona dzimtas vadītājs, un kopā ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti. 29 Cādoks – jauns, varonīgs karavīrs, un no viņa tēva nama bija divdesmit divi virsnieki. 30 No Benjāmina dēliem, Saula brāļiem, – trīs tūkstoši. Līdz tam vairākums no tiem atbalstīja Saula varu. 31 No Efraima dēliem bija divdesmit tūkstoši astoņi simti varonīgu karavīru, kuri tika godāti viņu tēvu namos. 32 No puses Manases cilts bija astoņpadsmit tūkstoši – bija nosaukti to vārdi, kuri dosies un iecels Dāvidu par ķēniņu. 33 No Jisašhara dēliem – prātīgi vīri, tie zināja, kas Israēlam kurā laikā jādara. Tie bija divi simti virsnieku, kuriem pakļauti visi viņu brāļi. 34 No Zebulūna bija bruņotas vienības kaujai ar visiem kaujas ieročiem, piecdesmit tūkstoši vīru, tie palīdzēja Dāvidam ar nedalītu sirdi. 35 No Naftālī bija tūkstoš virsnieku un kopā ar tiem trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru ar vairogiem un šķēpiem. 36 No Dāna bija divdesmit astoņi tūkstoši seši simti kaujai bruņotu vīru. 37 No Ašēra kaujai cēlās bruņotas vienības, četrdesmit tūkstoši vīru. 38 No viņpus Jardānas mītošajiem Rūbena, Gāda un puses Manases cilts ar visiem kara ieročiem bija simts divdesmit tūkstoši.
39 Visi šie varoņi kaujas ierindā nāca uz Hebronu, stingri apņēmušies iecelt Dāvidu par visa Israēla ķēniņu. Tā viss atlikušais Israēls vienprātīgi iecēla Dāvidu par ķēniņu. 40 Kopā ar Dāvidu viņi tur pavadīja trīs dienas. Viņi ēda un dzēra, ko viņu brāļi tiem bija sagatavojuši. 41 Arī tuvāk mītošie no Jisašhara, Zebulūna un Naftālī ciltīm lielā daudzumā veda ar ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem ēdienus, ko gatavo no miltiem, vīģu plāceņus, rozīņu plāceņus, vīnu un eļļu, jo Israēls līksmoja.
1 Un šie ir tie vīri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kīša dēla; arī šie bija no tiem varonīgajiem vīriem, kas viņam palīdzēja karā. 2 Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietot gan labo, gan kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem, no Benjamīna cilts. 3 Viņu vadonis bija Ahiēzers un otrs - Joass, Šimeas dēls, no Gibeas, tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beraha un Jehus no Anatotas, 4 un Jišmija no Gibeonas bija viens no trīsdesmit varonīgajiem vīriem un pār tiem trīsdesmit, tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas; 5 Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Šemarja; Šefatja no Harifas; 6 Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms - korahieši; 7 un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras, dēli. 8 Bet no gadiešiem Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi vīri, karotāji, apmācīti karam, bruņoti ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija kā lauvām, un tie bija veikli kā kalnu kazas. 9 Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrais Obadja, trešais Ēliābs, 10 ceturtais Mišmana, piektais Jeremija, 11 sestais Atajs, septītais Ēliēls, 12 astotais Johanans, devītais Ēlzabāds, 13 desmitais Jeremija, vienpadsmitais Mahbanajs. 14 Šie ir no Gada dēliem, kas bija karapulku virsnieki, zemākais - viens pār simtu, bet augstākais - viens pār tūkstoti. 15 Šie bija tie, kas pār Jordānu pārgāja pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi un izgāja no krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem. 16 Bet, kad arī no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī, 17 tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: "Ja jūs esat nākuši pie manis ar mieru, lai man palīdzētu, tad mans sirdsprāts būs kopā ar jums, bet, ja ar viltu mani gribat nodot maniem ienaidniekiem, kaut gan netaisnības pie manām rokām nav, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!" 18 Un Gars nāca pār Amasaju, galveno pār tiem trīsdesmit, un tas izsaucās: "Mēs esam tavi, ak, Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu Īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!" Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par karapulku vadoņiem. 19 Un no Manases daži pievienojās Dāvidam, kad viņš kopā ar filistiešiem gāja kaujā pret Saulu, bet viņš tiem nepalīdzēja, jo filistiešu lielkungi pēc apspriešanās sūtīja viņu projām, sacīdami: " Mūsu galvas kritīs, kad viņš pāries pie sava kunga Saula." 20 Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnahs, Jozabāds, Jediaēls, Mihaēls, Jozabāds, Ēlihus un Ciltajs, virsnieki pār Manases tūkstošiem. 21 Un viņi bija tie, kuri palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karotāji, un tie bija karaspēka pavēlnieki. 22 Tā dienu no dienas vīri nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz radās liels karaspēks - it kā Dieva karapulks. 23 Un šis ir to vīru skaits, kas bija bruņojušies karam un nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu Saula ķēniņa valsts varu, kā Tas Kungs bija sacījis. 24 Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam bruņotu vīru; 25 no Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karotāju; 26 no Levija dēliem - četri tūkstoši seši simti vīru; 27 un Jojada, Ārona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru; 28 un Cadoks, jauneklis, varonīgs karotājs, un no viņa tēva nama divdesmit divi virsnieki; 29 un no Benjamīna dēliem, Saula brāļiem, - trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa turējās pie Saula nama; 30 un no Efraima dēliem - divdesmit tūkstoši astoņi simti varonīgu karotāju, vīri ar vārdu savos tēvu namos; 31 un no Manases puscilts - astoņpadsmit tūkstoši, kas pēc vārdiem nozīmēti, lai nāktu un celtu Dāvidu par ķēniņu; 32 un no Isašara dēliem tādi, kuriem gudrība zināt, kas Israēlam katrā laikā darāms; viņu vadoņi bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu brāļi. 33 Un no Zebulona, kas gāja kaujā, bruņoti ar visiem kara ieročiem, bija piecdesmit tūkstoši vīru; un tie palīdzēja ar nedalītu sirdi; 34 un no Naftaļa - tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru ar lieliem vairogiem un šķēpiem; 35 un no daniešiem, karam gatavi - divdesmit astoņi tūkstoši seši simti; 36 un no Ašera, kas gāja kaujā bruņoti karam,- četrdesmit tūkstoši vīru; 37 un no viņpus Jordānas, no rūbeniešiem, no gadiešiem un no Manases puscilts, bruņoti ar visiem kara ieročiem, - simts divdesmit tūkstoši vīru. 38 Un visi šie karavīri, sakārtoti rindā, nāca uz Hebronu vienotā sirdsprātā, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visi pārējie Israēlā bija vienoti sirdsprātā - celt Dāvidu par ķēniņu. 39 Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši. 40 Un arī šie, kas bija viņiem tuvumā līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabalam, atveda uz ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, rozīņu raušus, vīnu un eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.
