Gudrība un dievbijība. Gudrības izcelsme
1 No Kunga ir visa gudrība, ar viņu – uz mūžīgiem laikiem.
2 Kas gan saskaitīs, cik jūrā smilšu graudu,
lietū lāšu, dienu mūžībā?
3 Kas debess tāles un zemes plašumus izpētīs,
bezdibens dzīles un gudrību?
4 Pirms visa radītā ir radīta gudrība,
kopš mūžīgiem laikiem ir sapratne izpratēja.
5 Gudrības avots – Dieva Vārds debesu augstumos,
tās tērces – mūžīgie baušļi.
6 Kam gan ir atklāts, kur sakņojas gudrība?
Kam ir zināms tās varenais veikums?
7 Kas gan ir iepazinis,
ko zina gudrība?
Kas gan ir izpratis,
ko tik tā neprot?
8 Viens vien ir gudrs un gauži bijājams
savā valdnieka sēdeklī – Kungs.
9 Ar gudrību, ko pats ir radījis, ko redzējis un izmērojis,
viņš visus savus darbus apveltījis,
10 ik dzīvai būtnei – cik nu kurai – iedalījis,
tiem dāsni piešķirdams, kas viņu mīl.
Mīlestība pret Dievu ir izcila gudrība,
ko viņš piešķir ikvienam, kam atklājas,
lai tas varētu skatīt viņu.
Ceļš uz gudrību – dievbijība
11 Bijība pret Kungu ir gods un lepnums,
prieks un gaviļu vainags;
12 bijība pret Kungu ielīksmo sirdi,
iepriecina, aplaimo un vairo mūža dienu skaitu.
Bijību pret Kungu dāvā Kungs pats:
viņš sprauž ceļu uz mīlestību.
13 Kad mūžs būs galā, labi klāsies tam, kas Kunga bīstas,
kad dienas beigsies, to svētīs Kungs.
14 Bijība pret Kungu ir gudrības pamatā,
reizē ar ticīgo mātes klēpī radīta,
15 mūžības grodi, kas, ieligzdojušies cilvēku vidū
un viņiem uzticēti, paliks pēcnācējiem.
16 Bijība pret Kungu – vispilnīgākā gudrība,
kas ļaudis reibina ar saviem augļiem,
17 visu savu namu ar labumiem piepildīs,
klētis – ar savu ražu.
18 Bijība pret Kungu – gudrības vainags,
kam pateicoties zeļ miers un veselība plaukst.
Gan viens, gan otrs ir Dieva dāvana,
lai būtu labklājība,
un aizvien vairāk ar ko lepoties
ir tiem, kas viņu mīl.
19 Kungs gudrību ir redzējis un izmērojis.
Viņš atziņu un izpratni kā lietu sijā,
ceļ godā tos, kam piemīt gudrība.
20 Gudrība sakņojas bijībā pret Kungu
un zarojas atvasēs – mūža gados.
Dievbijība un pacietība
21 Bijība pret Kungu atvaira grēkus,
kliedē jebkuras dusmas.
22 Netaisnam niknumam attaisnojuma nav.
Nes pašam postu sīks niknuma atsvars.
23 Iecietīgais neļaujas iekaist,
līdz īstais brīdis ir klāt, –
un beidzot viņš atplaukst priekā;
24 tikām viņš sakāmo slēps,
līdz īstais brīdis būs klāt, –
un daudzas lūpas tad stāstīs
par viņa apdomu.
25 Gudrības tīnēs ir sakāmvārdu atziņas,
taču dievbijīgums grēciniekiem riebj.
26 Ievēro baušļus, ja alksti gudrības,
un bagāti ar to tevi apveltīs Kungs,
27 jo bijība pret Kungu nozīmē gudrību un audzinātību,
ticība un lēnprātība – viņa labvēlību.
Godprātība
28 Nekļūsti neuzticīgs – neatmet bijību pret Kungu,
netuvojies viņam divkosīgu sirdi!
29 Neliekuļo cilvēku dēļ
un uzmani savu mēli!
30 Nepaaugstini sevi, lai tu nekristu,
pats sevi neiegrūstu negodā!
Kungs tavus noslēpumus darīs zināmus
un sapulcējušos vidū tevi apkaunos,
ja būsi tuvojies viņam bez bijības,
ar viltības pilnu sirdi.
Gudrība un dievbijība. Gudrības izcelsme
1 No Kunga ir visa gudrība, ar viņu – uz mūžīgiem laikiem.
2 Kas gan saskaitīs, cik jūrā smilšu graudu,
lietū lāšu, dienu mūžībā?
3 Kas debess tāles un zemes plašumus izpētīs,
bezdibens dzīles un gudrību?
4 Pirms visa radītā ir radīta gudrība,
kopš mūžīgiem laikiem ir sapratne izpratēja.
5 Gudrības avots – Dieva Vārds debesu augstumos,
tās tērces – mūžīgie baušļi.
6 Kam gan ir atklāts, kur sakņojas gudrība?
Kam ir zināms tās varenais veikums?
7 Kas gan ir iepazinis,
ko zina gudrība?
Kas gan ir izpratis,
ko tik tā neprot?
8 Viens vien ir gudrs un gauži bijājams
savā valdnieka sēdeklī – Kungs.
9 Ar gudrību, ko pats ir radījis, ko redzējis un izmērojis,
viņš visus savus darbus apveltījis,
10 ik dzīvai būtnei – cik nu kurai – iedalījis,
tiem dāsni piešķirdams, kas viņu mīl.
Mīlestība pret Dievu ir izcila gudrība,
ko viņš piešķir ikvienam, kam atklājas,
lai tas varētu skatīt viņu.
Ceļš uz gudrību – dievbijība
11 Bijība pret Kungu ir gods un lepnums,
prieks un gaviļu vainags;
12 bijība pret Kungu ielīksmo sirdi,
iepriecina, aplaimo un vairo mūža dienu skaitu.
Bijību pret Kungu dāvā Kungs pats:
viņš sprauž ceļu uz mīlestību.
13 Kad mūžs būs galā, labi klāsies tam, kas Kunga bīstas,
kad dienas beigsies, to svētīs Kungs.
14 Bijība pret Kungu ir gudrības pamatā,
reizē ar ticīgo mātes klēpī radīta,
15 mūžības grodi, kas, ieligzdojušies cilvēku vidū
un viņiem uzticēti, paliks pēcnācējiem.
16 Bijība pret Kungu – vispilnīgākā gudrība,
kas ļaudis reibina ar saviem augļiem,
17 visu savu namu ar labumiem piepildīs,
klētis – ar savu ražu.
18 Bijība pret Kungu – gudrības vainags,
kam pateicoties zeļ miers un veselība plaukst.
Gan viens, gan otrs ir Dieva dāvana,
lai būtu labklājība,
un aizvien vairāk ar ko lepoties
ir tiem, kas viņu mīl.
19 Kungs gudrību ir redzējis un izmērojis.
Viņš atziņu un izpratni kā lietu sijā,
ceļ godā tos, kam piemīt gudrība.
20 Gudrība sakņojas bijībā pret Kungu
un zarojas atvasēs – mūža gados.
Dievbijība un pacietība
21 Bijība pret Kungu atvaira grēkus,
kliedē jebkuras dusmas.
22 Netaisnam niknumam attaisnojuma nav.
Nes pašam postu sīks niknuma atsvars.
23 Iecietīgais neļaujas iekaist,
līdz īstais brīdis ir klāt, –
un beidzot viņš atplaukst priekā;
24 tikām viņš sakāmo slēps,
līdz īstais brīdis būs klāt, –
un daudzas lūpas tad stāstīs
par viņa apdomu.
25 Gudrības tīnēs ir sakāmvārdu atziņas,
taču dievbijīgums grēciniekiem riebj.
26 Ievēro baušļus, ja alksti gudrības,
un bagāti ar to tevi apveltīs Kungs,
27 jo bijība pret Kungu nozīmē gudrību un audzinātību,
ticība un lēnprātība – viņa labvēlību.
Godprātība
28 Nekļūsti neuzticīgs – neatmet bijību pret Kungu,
netuvojies viņam divkosīgu sirdi!
29 Neliekuļo cilvēku dēļ
un uzmani savu mēli!
30 Nepaaugstini sevi, lai tu nekristu,
pats sevi neiegrūstu negodā!
Kungs tavus noslēpumus darīs zināmus
un sapulcējušos vidū tevi apkaunos,
ja būsi tuvojies viņam bez bijības,
ar viltības pilnu sirdi.
