1 Šī ir Dieva baušļu grāmata un bauslība, kas pastāv uz mūžiem. Visi, kas pie tās turas, dzīvos, kas to atmetīs, mirs.
2 Atgriezies, Jēkab, un paņem to
un vadi savu ceļu tās gaismas spožumā.
3 Neatdod savu slavu citam un to,
kas nes labumu tev, – svešai tautai.
4 Mēs esam laimīgi, Israēl, jo mēs zinām,
kas Dievam ir tīkams.
Dziesma par atjaunošanu
5 Esi droša, mana tauta, Israēla piemineklis!
6 Jūs esat pārdoti citām tautām ne uz
pazudināšanu, bet, tādēļ ka
sadusmojāt Dievu,
jūs esat nodoti pretinieku rokās.
7 Jūs nokaitinājāt savu Radītāju,
nesot upurus dēmoniem, nevis Dievam.
8 Jūs aizmirsāt to, kurš jūs ir barojis – mūžam
dzīvo Dievu –, un apbēdinājāt arī savu
barotāju Jeruzālemi.
9 Tā redzēja Dieva dusmas, kas pār jums
nākušas, un teica: “Klausieties,
Ciānas ļaudis, Dievs man ir uzsūtījis
lielas bēdas,
10 jo es pieredzēju savu dēlu un meitu
gūstniecību, ko mūžīgais Dievs
viņiem uzsūtījis.
11 Es viņus audzināju ar prieku, bet atlaidu
ar asarām un bēdām.
12 Lai neviens nepriecājas par mani,
jo esmu atraitne un daudzu atstāta;
es esmu pamesta savu bērnu grēku dēļ,
jo viņi novērsās no Dieva bauslības.
13 Viņi neatzina Dieva taisnību un nestaigāja
viņa baušļu noteiktos ceļus, un nemina
mācības takas viņa taisnīgumā.
14 Nāciet, Ciānas ļaudis, un pieminiet
manu dēlu un meitu gūstniecību,
ko mūžīgais Dievs
viņiem uzsūtījis;
15 viņš uzsūtīja tiem tautu no tālienes,
nekaunīgu,
kas svešā valodā runā;
tie neprata kauna
sirmgalvja priekšā un
neiežēlojās par bērnu.
16 Viņi aizveda atraitnei viņas mīļos dēlus,
atņēma meitas un pameta vienu.
17 Ko gan es varu jums palīdzēt?
18 Tas, kurš jums uzsūtījis ļaunumu,
arī atbrīvos jūs no jūsu ienaidnieku rokām.
19 Nāciet, bērni, nāciet,
jo es esmu galīgi pamesta.
20 Es esmu novilkusi miera drēbes
un apvilkusies maisa drānas kā lūdzēja
un skaļi saukšu pēc
mūžīgā Dieva visas savas dienas.
21 Esiet droši, bērni, sauciet pēc Dieva,
un viņš atpestīs jūs no varmācības,
no jūsu ienaidnieku rokām.
22 Es cerēju, ka mūžīgais Dievs jūs glābs,
un viņš, Svētais,
man deva prieku savā žēlastībā,
kas drīz nāks pār jums no mūžīgā,
kas ir jūsu glābējs.
23 Es atlaidu jūs ar bēdām un asarām,
bet Dievs man atdos jūs ar prieku
un līksmību uz laiku laikiem.
24 Gluži tāpat, kā Ciānas ļaudis ir redzējuši jūsu
gūstniecību, tā drīz viņi redzēs jūsu
izglābšanu, kas nāks jums no Dieva
ar lielu slavu un
Mūžīgā spožumu.
25 Bērni, pacietīgi panesiet Dieva dusmas,
kas nākušas pār jums. Tevi ir vajājis tavs
ienaidnieks, bet drīz tu redzēsi viņa bojāeju,
un tavas kājas būs uz viņa kakla.
26 Tiem, kurus lutināju, bija ejams ērkšķains ceļš,
tos aizveda kā ganāmpulku,
ko nolaupījis ienaidnieks.
27 Iedrošinieties, bērni, sauciet pēc Dieva,
jo viņš, kas jums visu to uzsūtījis,
par jums atcerēsies.
28 Kā reiz jūsu lēmums bija aiziet no Dieva,
tā tagad desmitkārt stiprāk meklējiet viņu
un atgriezieties.
29 Jo tas, kurš jums uzsūtījis postu, sūtīs jums
mūžīgu prieku līdz ar jūsu glābšanu.”
30 Esi droša, Jeruzāleme! Tas, kurš tev devis
vārdu, tevi mierinās.
31 Nožēlojami ir tie, kas tev darījuši ļaunu un
priecājušies par tavu krišanu.
32 Nožēlojamas ir pilsētas, kurām tavi bērni
ir vergojuši, un nožēlojama ir tā zeme,
kas paņēmusi tavus dēlus.
33 Gluži tāpat, kā tās priecājās par tavu krišanu
un līksmoja par tavu postu, tā bēdāsies par
pašas iznīkšanu.
34 Es atņemšu tai lepošanos ar tās daudzajām
tautām, un tās dižošanās kļūs par bēdu
vaimanām.
35 No Mūžīgā pār to nāks uguns daudzas dienas,
un uz ilgu laiku tur iemitināsies dēmoni.
36 Jeruzāleme, vērs savu skatienu uz austrumiem
un ieraugi prieku, kas nāk tev no Dieva.
37 Redzi, nāk tavi dēli,
kurus tu biji aizlaidusi prom,
viņi nāk svētā vārda savesti kopā
no austrumiem līdz rietumiem,
priecādamies par Dieva godību.
1 Šī ir Dieva baušļu grāmata un bauslība, kas pastāv uz mūžiem. Visi, kas pie tās turas, dzīvos, kas to atmetīs, mirs.
2 Atgriezies, Jēkab, un paņem to
un vadi savu ceļu tās gaismas spožumā.
3 Neatdod savu slavu citam un to,
kas nes labumu tev, – svešai tautai.
4 Mēs esam laimīgi, Israēl, jo mēs zinām,
kas Dievam ir tīkams.
Dziesma par atjaunošanu
5 Esi droša, mana tauta, Israēla piemineklis!
6 Jūs esat pārdoti citām tautām ne uz
pazudināšanu, bet, tādēļ ka
sadusmojāt Dievu,
jūs esat nodoti pretinieku rokās.
7 Jūs nokaitinājāt savu Radītāju,
nesot upurus dēmoniem, nevis Dievam.
8 Jūs aizmirsāt to, kurš jūs ir barojis – mūžam
dzīvo Dievu –, un apbēdinājāt arī savu
barotāju Jeruzālemi.
9 Tā redzēja Dieva dusmas, kas pār jums
nākušas, un teica: “Klausieties,
Ciānas ļaudis, Dievs man ir uzsūtījis
lielas bēdas,
10 jo es pieredzēju savu dēlu un meitu
gūstniecību, ko mūžīgais Dievs
viņiem uzsūtījis.
11 Es viņus audzināju ar prieku, bet atlaidu
ar asarām un bēdām.
12 Lai neviens nepriecājas par mani,
jo esmu atraitne un daudzu atstāta;
es esmu pamesta savu bērnu grēku dēļ,
jo viņi novērsās no Dieva bauslības.
13 Viņi neatzina Dieva taisnību un nestaigāja
viņa baušļu noteiktos ceļus, un nemina
mācības takas viņa taisnīgumā.
14 Nāciet, Ciānas ļaudis, un pieminiet
manu dēlu un meitu gūstniecību,
ko mūžīgais Dievs
viņiem uzsūtījis;
15 viņš uzsūtīja tiem tautu no tālienes,
nekaunīgu,
kas svešā valodā runā;
tie neprata kauna
sirmgalvja priekšā un
neiežēlojās par bērnu.
16 Viņi aizveda atraitnei viņas mīļos dēlus,
atņēma meitas un pameta vienu.
17 Ko gan es varu jums palīdzēt?
18 Tas, kurš jums uzsūtījis ļaunumu,
arī atbrīvos jūs no jūsu ienaidnieku rokām.
19 Nāciet, bērni, nāciet,
jo es esmu galīgi pamesta.
20 Es esmu novilkusi miera drēbes
un apvilkusies maisa drānas kā lūdzēja
un skaļi saukšu pēc
mūžīgā Dieva visas savas dienas.
21 Esiet droši, bērni, sauciet pēc Dieva,
un viņš atpestīs jūs no varmācības,
no jūsu ienaidnieku rokām.
22 Es cerēju, ka mūžīgais Dievs jūs glābs,
un viņš, Svētais,
man deva prieku savā žēlastībā,
kas drīz nāks pār jums no mūžīgā,
kas ir jūsu glābējs.
23 Es atlaidu jūs ar bēdām un asarām,
bet Dievs man atdos jūs ar prieku
un līksmību uz laiku laikiem.
24 Gluži tāpat, kā Ciānas ļaudis ir redzējuši jūsu
gūstniecību, tā drīz viņi redzēs jūsu
izglābšanu, kas nāks jums no Dieva
ar lielu slavu un
Mūžīgā spožumu.
25 Bērni, pacietīgi panesiet Dieva dusmas,
kas nākušas pār jums. Tevi ir vajājis tavs
ienaidnieks, bet drīz tu redzēsi viņa bojāeju,
un tavas kājas būs uz viņa kakla.
26 Tiem, kurus lutināju, bija ejams ērkšķains ceļš,
tos aizveda kā ganāmpulku,
ko nolaupījis ienaidnieks.
27 Iedrošinieties, bērni, sauciet pēc Dieva,
jo viņš, kas jums visu to uzsūtījis,
par jums atcerēsies.
28 Kā reiz jūsu lēmums bija aiziet no Dieva,
tā tagad desmitkārt stiprāk meklējiet viņu
un atgriezieties.
29 Jo tas, kurš jums uzsūtījis postu, sūtīs jums
mūžīgu prieku līdz ar jūsu glābšanu.”
30 Esi droša, Jeruzāleme! Tas, kurš tev devis
vārdu, tevi mierinās.
31 Nožēlojami ir tie, kas tev darījuši ļaunu un
priecājušies par tavu krišanu.
32 Nožēlojamas ir pilsētas, kurām tavi bērni
ir vergojuši, un nožēlojama ir tā zeme,
kas paņēmusi tavus dēlus.
33 Gluži tāpat, kā tās priecājās par tavu krišanu
un līksmoja par tavu postu, tā bēdāsies par
pašas iznīkšanu.
34 Es atņemšu tai lepošanos ar tās daudzajām
tautām, un tās dižošanās kļūs par bēdu
vaimanām.
35 No Mūžīgā pār to nāks uguns daudzas dienas,
un uz ilgu laiku tur iemitināsies dēmoni.
36 Jeruzāleme, vērs savu skatienu uz austrumiem
un ieraugi prieku, kas nāk tev no Dieva.
37 Redzi, nāk tavi dēli,
kurus tu biji aizlaidusi prom,
viņi nāk svētā vārda savesti kopā
no austrumiem līdz rietumiem,
priecādamies par Dieva godību.
