Jūdas atkrišana
1 Jesajas, Āmoca dēla, redzējums, ko viņš redzēja par Jūdu un Jeruzālemi Jūdas ķēniņu Uzijāhu, Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu dienās.
2 Klausieties, debesis, un sadzirdi, zeme,
jo Kungs runā!
Par dēliem es gādāju, audzināju,
bet tie man darīja ļaunu!
3 Vērsis zina savu saimnieku
un ēzelis, kur saimnieka sile, –
bet Israēls nezina
un mana tauta nejēdz!
4 Vai! grēcīgā tauta,
ļaudis, kam smaga vaina,
ļaundaru sēkla,
gānekļu dēli –
Kungu tie atmetuši,
Israēla svētumu nievājuši,
prom aizgājuši!
5 Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit?
Kādēļ vēl pretojaties?
Ik galva ir slima,
ik sirds sasirgusi!
6 No kāju pēdām līdz galvai
nav veselas vietas!
Brūces un rētas,
sasitumi un pušumi,
neizspiesti un nepārsieti,
ar eļļu nemiekšķēti!
7 Jūsu zeme izdeldēta,
jūsu pilsētas ugunī nodedzinātas,
zemes augļus jums acu priekšā
apēd sveši –
zeme izdeldēta un svešinieku nopostīta!
8 Pamesta Ciānas meita
kā būda vīnadārzā,
kā patvertne gurķu laukā,
kā aplenkta pilsēta!
9 Ja Pulku Kungs nebūtu ļāvis
izbēgt kaut dažiem no mums,
mēs būtu kā Sodoma,
Gomorai līdzīgi!
10 Klausieties Kunga vārdus,
Sodomas varenie!
Sadzirdiet mūsu Dieva bauslību,
Gomoras ļaudis!
11 “Kam man jūsu daudzie upuri,”
saka Kungs,
“man līdz sātam jūsu sadedzināmo upuru auni
un nobaroto lopu treknums!
Vēršu, jēru un āžu asinis
es nekāroju!
12 Kad jūs nākat rādīties man –
kas no jums to prasa,
ka manu pagalmu mīdāt?!
13 Nenesiet vairs nevērtas dāvanas,
man riebj jūsu kvēpināmais!
Jaunu mēnesi, sabatu un sapulces
es nevaru ciest –
tās ir krāšņas un grēcīgas!
14 Jūsu mēnešu sākumus un svētkus
nīst mana dvēsele,
man tie kļuvuši par nastu,
esmu paguris nest!
15 Kad pletīsiet rokas,
es savas acis no jums paslēpšu,
pat ja bez mitas lūgsieties,
es neklausīšos!
Jūsu rokas asiņu pilnas –
16 mazgājieties, šķīstieties,
aizvāciet savus ļaunos darbus
no manām acīm,
stājieties darīt ļaunu,
17 mācieties darīt labu,
dzenieties pēc taisnības,
lai apspiestais laimīgs,
taisnīgi tiesājiet bāreni,
aizstāviet atraitni!
18 Nu nāciet un norēķināsimies,
saka Kungs,
ja jūsu grēki būtu kā purpurs,
tie būs balti kā sniegs,
ja tie būtu karmīnsārti,
tie balos kā vilna –
19 ja vien jūs gribēsiet klausīt,
tad baudīsiet zemes dāsnumu!
20 Bet, ja jūs liegsieties, dumposiet,
tad zobens jūs aprīs –
Kunga mute ir runājusi!”
Samaitātā pilsēta
21 Kā gan par mauku kļuvusi
uzticīgā pilsēta,
taisnības pilnā?!
Tur nakšņoja taisnība,
bet tagad – slepkavas!
22 Tavs sudrabs kļuvis par sārņiem,
tavs vīns ar ūdeni jaukts!
23 Tavi augstmaņi ir dumpinieki
un biedri zagļiem!
Visi kukuļus mīl
un dāvanām pakaļ skrien!
Bāreni taisnīgi netiesā
un atraitni nepārstāv strīdā!
24 Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, Israēla Varenais, saka:
“Ai! Es atgūšos no saviem naidniekiem,
es atriebšos saviem naidniekiem!
25 Es vērsīšu savu roku pret tevi,
es tavus sārņus krāsnī pārkausēšu,
nošķiršu nost visu svinu,
26 es došu tev tādus tiesnešus kā iepriekš,
tad tevi sauks par taisnības pilsētu
un uzticamo pilsētu!”
27 Ciāna ar tiesu tiks izpirkta,
un tie, kas atgriezīsies, – ar taisnību!
28 Pagalam būs visi dumpinieki un grēcinieki,
un tie, kas atmet Kungu, ies bojā!
29 Jūs kaunēsieties par ozoliem,
kas jums tā patika,
un jūs pievilsieties ar dārziem,
ko izvēlējāties!
30 Tad jūs būsiet kā ozols,
kam vīst lapas,
kā dārzs bez ūdens!
31 Kļūs stiprais par pakulām
un viņa darbs par dzirksteli,
aizdegsies abi,
ka nevienam nenodzēst!
Jūdas atkrišana
1 Jesajas, Āmoca dēla, redzējums, ko viņš redzēja par Jūdu un Jeruzālemi Jūdas ķēniņu Uzijāhu, Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu dienās.
2 Klausieties, debesis, un sadzirdi, zeme,
jo Kungs runā!
Par dēliem es gādāju, audzināju,
bet tie man darīja ļaunu!
3 Vērsis zina savu saimnieku
un ēzelis, kur saimnieka sile, –
bet Israēls nezina
un mana tauta nejēdz!
4 Vai! grēcīgā tauta,
ļaudis, kam smaga vaina,
ļaundaru sēkla,
gānekļu dēli –
Kungu tie atmetuši,
Israēla svētumu nievājuši,
prom aizgājuši!
5 Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit?
Kādēļ vēl pretojaties?
Ik galva ir slima,
ik sirds sasirgusi!
6 No kāju pēdām līdz galvai
nav veselas vietas!
Brūces un rētas,
sasitumi un pušumi,
neizspiesti un nepārsieti,
ar eļļu nemiekšķēti!
7 Jūsu zeme izdeldēta,
jūsu pilsētas ugunī nodedzinātas,
zemes augļus jums acu priekšā
apēd sveši –
zeme izdeldēta un svešinieku nopostīta!
8 Pamesta Ciānas meita
kā būda vīnadārzā,
kā patvertne gurķu laukā,
kā aplenkta pilsēta!
9 Ja Pulku Kungs nebūtu ļāvis
izbēgt kaut dažiem no mums,
mēs būtu kā Sodoma,
Gomorai līdzīgi!
10 Klausieties Kunga vārdus,
Sodomas varenie!
Sadzirdiet mūsu Dieva bauslību,
Gomoras ļaudis!
11 “Kam man jūsu daudzie upuri,”
saka Kungs,
“man līdz sātam jūsu sadedzināmo upuru auni
un nobaroto lopu treknums!
Vēršu, jēru un āžu asinis
es nekāroju!
12 Kad jūs nākat rādīties man –
kas no jums to prasa,
ka manu pagalmu mīdāt?!
13 Nenesiet vairs nevērtas dāvanas,
man riebj jūsu kvēpināmais!
Jaunu mēnesi, sabatu un sapulces
es nevaru ciest –
tās ir krāšņas un grēcīgas!
14 Jūsu mēnešu sākumus un svētkus
nīst mana dvēsele,
man tie kļuvuši par nastu,
esmu paguris nest!
15 Kad pletīsiet rokas,
es savas acis no jums paslēpšu,
pat ja bez mitas lūgsieties,
es neklausīšos!
Jūsu rokas asiņu pilnas –
16 mazgājieties, šķīstieties,
aizvāciet savus ļaunos darbus
no manām acīm,
stājieties darīt ļaunu,
17 mācieties darīt labu,
dzenieties pēc taisnības,
lai apspiestais laimīgs,
taisnīgi tiesājiet bāreni,
aizstāviet atraitni!
18 Nu nāciet un norēķināsimies,
saka Kungs,
ja jūsu grēki būtu kā purpurs,
tie būs balti kā sniegs,
ja tie būtu karmīnsārti,
tie balos kā vilna –
19 ja vien jūs gribēsiet klausīt,
tad baudīsiet zemes dāsnumu!
20 Bet, ja jūs liegsieties, dumposiet,
tad zobens jūs aprīs –
Kunga mute ir runājusi!”
Samaitātā pilsēta
21 Kā gan par mauku kļuvusi
uzticīgā pilsēta,
taisnības pilnā?!
Tur nakšņoja taisnība,
bet tagad – slepkavas!
22 Tavs sudrabs kļuvis par sārņiem,
tavs vīns ar ūdeni jaukts!
23 Tavi augstmaņi ir dumpinieki
un biedri zagļiem!
Visi kukuļus mīl
un dāvanām pakaļ skrien!
Bāreni taisnīgi netiesā
un atraitni nepārstāv strīdā!
24 Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, Israēla Varenais, saka:
“Ai! Es atgūšos no saviem naidniekiem,
es atriebšos saviem naidniekiem!
25 Es vērsīšu savu roku pret tevi,
es tavus sārņus krāsnī pārkausēšu,
nošķiršu nost visu svinu,
26 es došu tev tādus tiesnešus kā iepriekš,
tad tevi sauks par taisnības pilsētu
un uzticamo pilsētu!”
27 Ciāna ar tiesu tiks izpirkta,
un tie, kas atgriezīsies, – ar taisnību!
28 Pagalam būs visi dumpinieki un grēcinieki,
un tie, kas atmet Kungu, ies bojā!
29 Jūs kaunēsieties par ozoliem,
kas jums tā patika,
un jūs pievilsieties ar dārziem,
ko izvēlējāties!
30 Tad jūs būsiet kā ozols,
kam vīst lapas,
kā dārzs bez ūdens!
31 Kļūs stiprais par pakulām
un viņa darbs par dzirksteli,
aizdegsies abi,
ka nevienam nenodzēst!
