Astotais redzējums: četri rati
1 Tad es atkal pacēlu acis, skatījos, un redzi – starp diviem kalniem brauca četri rati, bet kalni bija no vara! 2 Vieniem ratiem bija sarkani zirgi, otriem ratiem bija melni zirgi, 3 trešajiem ratiem bija balti zirgi, bet ceturtajiem ratiem bija stipri un dābolaini zirgi. 4 Tad es jautāju eņģelim, kas ar mani bija runājis: mans Kungs, kas tie tādi? 5 Eņģelis atbildēja: tie ir četri debesu vēji, kas iziet uz visām pusēm pēc tam, kad stāvējuši blakus visas zemes Kungam. 6 Tie, kuriem priekšā melni zirgi, dodas uz ziemeļu zemi, baltie dodas tiem pakaļ, bet dābolainie dodas uz dienvidu zemi. 7 Spēkā tie traucas, tie dīžājas apskraidīt zemi. Un viņš teica: trauciet apskriet zemi! – Un tie skrēja ap zemi. 8 Tad viņš man uzsauca: redzi, kas skrej uz ziemeļu zemi! Tie remdinās manu garu ziemeļu zemē!”
Simboliskā Jozuas kronēšana
9 Tad pār mani nāca Kunga vārds: 10 “Ņem no trimdiniekiem, no Heldaja, Tobījas un Jedajas, tajā pašā dienā ej uz Jošijas, Cefanjas dēla, namu, kas pārnācis no Bābeles, 11 ņem no tiem zeltu, sudrabu, taisi no tā vainagu un liec to galvā augstajam priesterim Jozuam, Jehocādāka dēlam. 12 Saki viņam: tā saka Pulku Kungs:
redzi – vīrs, vārdā Atvase,
viņa laikā viss zels,
viņš uzcels Kunga templi!
13 Viņš uzcels Kunga templi,
viņam būs jānes gods,
viņš sēdēs un valdīs savā tronī,
viņš būs priesteris savā tronī,
un tiem abiem būs miera padoms.
14 Bet vainags paliks Heldajam, Tobījam, Jedajam un Hēnam , Cefanjas dēlam, – par piemiņu Kunga templī. 15 Bet tie, kas mīt tālumā, nāks un palīdzēs celt Kunga templi, tad jūs zināsiet, ka mani pie jums sūtījis Pulku Kungs, – tā būs, ja jūs paklausīsiet Kungam, savam Dievam.”
1 Un es no jauna pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, un raugi, tur bija četrēji rati, tie virzījās šurpu starp diviem kalniem; bet kalni bija vara.
2 Pirmajos ratos bija iejūgti sarkanbrūni, otrējos—melni zirgi,
3 Trešajos balti, ceturtajos—raibi spēcīgi zirgi.
4 Un es jautāju un teicu eņģelim, kas ar mani runāja: „Kāda tiem nozīme, mans kungs?“
5 Eņģelis atbildēja un teica man: „Tie ir tie četri debesu vēji, kas iziet pasaulē, pēc tam kad tie ir stāvējuši visu zemju valdnieka priekšā.
6 Rati, kuriem priekšā ir melnie zirgi, virzās uz ziemeļu zemi, un rati ar baltiem zirgiem virzās uz austrumiem, bet raibie zirgi dodas uz dienvidu zemi;
7 Spēcīgie sarkanbrūnie dodas uz vakaru zemi, un viņu nolūks ir savā braucienā pārstaigāt visu zemi.“ Un viņš sacīja: „Ejiet un pārstaigājiet visu zemi!“ —un tie pārstaigāja visu zemi.
8 Tad viņš man vēl skaļi pasacīja šādus vārdus: „Raugi, tie, kas aizgāja uz ziemeļu zemi, ļaus atrast manam garam mieru ziemeļu zemē.“
9 Pēc tam man atkal atklājās tā Kunga vārds, un tas skanēja:
10 „Ņem no aizvesto, —no Heldaja, no Tobijas un no Jedajas, dāvanām un atnāc šo pašu dienu un noej Jozijas, Cefanjas dēla, namā, kur viņi, no Babilonijas pārnākušie, apmetušies,
11 Un ņem sudrabu un zeltu, darini vainagu un uzliec to galvā Jozuam, augstajam priesterim, Jocadaka dēlam,
12 Un saki viņam: Tā saka tas Kungs Cebaots: Raugi, ir vīrs, kas saucas Cemachs un viņa laikā viss zels un plauks, un viņš uzcels tā Kunga namu.
13 Jā, tiešām, viņš uzcels tā Kunga namu un nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā, un viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, būs arī priesteris savā goda krēslā, un miers valdīs viņu abu starpā.“
14 Bet vainags paliks tā Kunga namā par piemiņu Heldajam, Tobijam, Jedajam un Chenam, Cefanjas dēlam.
15 Un tie, kas tālumā dzīvo, nāks un piedalīsies tā Kunga nama celšanā. Un tad jūs arī droši atzīsit, ka tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis; un viss tas notiks, ja jūs uzklausīsit tā Kunga, sava Dieva, balsi.“
