Sestais redzējums: lidojošais rakstu rullis
1 Tad es atkal pacēlu acis, skatījos, un redzi – lidojošs rakstu rullis! 2 Viņš man jautāja: ko tu redzi? – Un es atbildēju: es redzu lidojošu rakstu rulli, kas ir divdesmit elkoņus garš un desmit elkoņus plats. 3 Un viņš man teica: tas ir lāsts, kas nāk pār visu zemi, jo pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas zog, un pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas melīgi zvēr.
4 To es esmu uzsūtījis,
saka Pulku Kungs,
lai tas iet uz zagļa namu
un uz tā namu, kas melīgi zvērējis manā vārdā,
lai tas piemīt to namos,
lai piebeidz koku un akmeni!
Septītais redzējums: sieva labības mērā
5 Tad eņģelis, kas ar mani bija runājis, iznāca priekšā un sacīja: pacel acis un paraugies, kas tur nāk! – 6 Un es teicu: kas tas tāds? – Un viņš teica: tas ir lielais labības mērs, kas tur nāk! Un vēl viņš sacīja: tik daudz tiem vainas visā zemē! 7 Un, redzi, mēram pacēlās svina vāks, un tur iekšā sēdēja sieva! 8 Un viņš teica: tā ir ļaundarība! – tad viņš to iegrūda atpakaļ mērā un atkal uzlika mēram svina vāku.
9 Tad es pacēlu acis, un redzi – iznāca divas sievas, un vējš bija tām spārnos – viņām bija tādi spārni kā stārķiem! – viņas pacēla labības mēru starp debesīm un zemi! 10 Tad es teicu eņģelim, kas bija ar mani runājis: kurp viņas nes labības mēru? – 11 Un viņš man teica: tam ceļ namu Šināras zemē, un, kad tas būs gatavs, viņas to noliks uz tā pamata!
1 Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi, tur tuvojās lidojošs rakstu ritulis.
2 Un kad viņš man jautāja: „Ko tu redzi?“ Es savukārt atbildēju: „Es redzu lidojošu rakstu rituli, tas ir divdesmit olekšu gafš un desmit olekšu plats.“
3 Un viņš teica man: „Tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi, jo tiklab visus zagļus, kā ari visus nepareiza zvēresta devējus aizslaucīs un aizraus projām no šejienes uz šās lapas vienā un otrā pusē uzrakstīto noteikumu pamata.“
4 „Es tādēļ uzliku un darīju zināmu lāstu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„lai tas skar tiklab zagļa namu, kā arī tā namu, kas pie mana vārda nepareizi zvēr; tam jāieslīgst, jāiesūcas un jānostiprinās viņa namā un jāsagrauj tas ar visām tā koka un akmens daļām.“
5 Tad tas eņģelis, kas ar mani runāja, atkal izvirzījās uz priekšu un man sacīja: „Pacel savas acis un skaties! Kas tas ir, kas tur parādās?“
6 Kad es nu jautāju: „Kas tad tur īsti ir?“ Tad viņš runāja tālāk: „Tas ir lielais labības mērs, kas tur parādās“, —un piebilda: „Tāds ir šā mēra izskats visā zemē, un tik liels ir viņu pārkāpums!“
7 Un redzi, mēram pacēlās ļoti smags svina vāks, un tur bija sieviete, kas sēdēja mērā.
8 Bet viņš skaidroja tālāk: „Tā ir bezdievība!“ Un viņš iegrūda sievieti atkal mērā iekšā un uzlaida lielo svina vāku mēra atvaram atkal virsū.
9 Kad es atkal pacēlu savas acis uz augšu—un raugi, —ārpusē, mēram līdzās, parādījās divas sievietes, un viņām bija spārni, kurus kustināja vējš; spārni bija līdzīgi svēteļa spārniem, —tās pacēla labības mēru un aiznesa to starp debesīm un zemi.
10 Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: „Kurp tad viņas nes šo labības mēru?“
11 Viņš atteica man: „Mēram un tajā iekšā esošai bezdievībai veidojas nams Sineāras zemē un kad tas būs pabeigts, tad mēru tur noliks tam piederīgā vietā.“
