Aicinājums tautai atgriezties
1 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada astotajā mēnesī pār pravieti Zahariju, Berehjas dēlu, Ido dēlu, nāca Kunga vārds: 2 “Kungs ir dusmot sadusmojis uz jūsu tēviem! 3 Tad saki tiem, tā saka Pulku Kungs:
atgriezieties pie manis,
saka Pulku Kungs,
un es atgriezīšos pie jums! –
saka pulku Kungs.
4 Neesiet kā jūsu tēvi, kuriem jau senie pravieši sludināja: tā saka Pulku Kungs: atgriezieties taču no savām ļaunajām gaitām un ļaunajiem darbiem! – bet tie neklausījās un nepaklausīja man, saka Kungs.
5 Jūsu tēvi – kur viņi?
Un vai pravieši mūžam dzīvo?
6 Taču mani vārdi un likumi,
ko es saviem kalpiem praviešiem pavēlēju, –
vai tad tie neskāra jūsu tēvus,
ka viņi atgriezās un sacīja:
kā Pulku Kungs nodomāja mums darīt –
pēc mūsu gaitām un darbiem! –
tā viņš mums izdarīja!”
Pirmais redzējums: jātnieks zem mirtēm
7 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada vienpadsmitā – šebāta – mēneša divdesmit ceturtajā dienā pār pravieti Zahariju, Berehjas dēlu, Ido dēlu, nāca Kunga vārds: 8 “Naktī es skatījos, un redzi – kāds vīrs jāj sarkanā zirgā, tad apstājas gravā starp mirtēm, un aiz viņa zirgi – sarkani, bēri un balti. 9 Tad es teicu: kas tie tādi, mans kungs? – Un eņģelis, kas runāja ar mani, teica: es tev parādīšu, kas tie tādi. 10 Bet vīrs, kas stāvēja starp mirtēm, atbildēja: šie ir tie, kurus Kungs sūtījis pārstaigāt zemi. 11 Un tie atbildēja Kunga eņģelim, kas stāvēja starp mirtēm: mēs esam pārstaigājuši zemi, un redzi – visa zeme dus klusumā. 12 Tad Kunga eņģelis teica: Pulku Kungs, cik ilgi tu vēl neapžēlosies par Jeruzālemi un Jūdas pilsētām, uz kurām esi dusmojis šos septiņdesmit gadus? 13 Eņģelim, kas ar mani runāja, Kungs atbildēja laipnus un mierinošus vārdus, 14 un eņģelis, kas ar mani runāja, teica: sauc un saki, tā saka Pulku Kungs:
es esmu greizsirdīgs uz Jeruzālemi,
un uz Ciānu man liela greizsirdība!
15 Lielās dusmās es dusmoju
uz laiskajām tautām –
kamēr es nieku vien dusmoju,
tie turējās arvien uz ļaunu,
16 tādēļ tā saka Kungs:
ar žēlsirdību es atgriezīšos Jeruzālemē,
tur man uzcels namu,
saka Pulku Kungs,
mērauklu nostieps pār Jeruzālemi!
17 Sauc atkal un saki,
tā saka Pulku Kungs:
manas pilsētas atkal pārplūdīs labumiem,
Kungs atkal mierinās Ciānu,
atkal izraudzīs Jeruzālemi!
1 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā astotajā mēnesī atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēlam, pravietim, un tas skanēja:
2 „Tas Kungs ir bijis ļoti dusmīgs uz jūsu tēviem,
3 Un saki viņiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Ja jūs piegriezīsities Man, —saka tas Kungs Cebaots, —tad Es piegriezīšos jums, —saka tas Kungs Cebaots.
4 Neesiet kā jūsu tēvi, kam agrākie pravieši sludināja un stāstīja: Tā saka tas Kungs Cebaots: Novērsieties no saviem ļaunajiem ceļiem un no saviem darbiem!“ Bet viņi neklausīja un nepiegrieza Man vērības! —saka tas Kungs.
5 Kur tad nu ir jūsu tēvi? —Un vai pravieši dzīvo mūžīgi?
6 Bet vai nav tā, ka mani vārdi un likumi, ko Es liku saviem kalpiem praviešiem sludināt, ir taču jūsu tēvus skāruši, ka tie atgriezās un liecināja: Tiešām, tā, kā tas Kungs Cebaots bija nodomājis ar mums rīkoties, un kādus ceļus mēs esam gājuši un ko darījuši, tā arī Viņš mums ir darījis!“
7 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēla, pravietim, un tas skanēja:
8 Nakti es redzēju parādību, ka, lūk, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds virs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni, lapsas krāsā, melni un balti zirgi.
9 Un kad nu es jautāju: „Mans Kungs, kāda tiem nozīme?“ Tad eņģelis, kas ar mani runāja, man teica: „Es tev rādīšu, kāda tiem nozīme.“
10 Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: „Tie ir tie, kurus tas Kungs ir izsūtījis, lai pārstai-gātu zemi.“
11 Bet viņi savukārt ziņoja tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un sacīja viņam: „Mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un, raugi, visā zemē valda dziļš miers.“
12 Tad atbildēja tā Kunga eņģelis un sacīja: „Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs visus šos septiņdesmit gadus?“
13 Un tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un mierinājuma pilnus vārdus.
14 Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: „Sludini un saki: Tā saka tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu,
15 Un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajiem un bezrūpības pilnajiem pagāniem; Es biju tikai drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku ļaunumu.“
16 Tāpēc tā saka tas Kungs: „Es piešķiršu Jeruzālemei atkal savu žēlas-tību, un tajā uzcels manu namu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un mērījamā aukla izstiepjama tieši pār Jeruzālemi.“
17 Un sludini tālāk un saki: „Tā saka tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal klāsies labi, tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.“
