Cilvēka liktenis
1 Nerimtīga darbošanās paredzēta cilvēkam,
smags jūgs Ādama dēliem,
sākot ar dienu, kad iznāk no mātes klēpja,
līdz dienai, kad atgriežas tajā, kas māte ir visiem, –
2 pārdomas un baiļošanās sirdī,
domājot par gaidāmo, par nāves dienu.
3 Sākot ar to, kas sēž goda tronī,
beidzot ar to, kas zemojas zemē un pelnos,
4 sākot ar to, kas staigā purpurā, vainagu galvā,
beidzot ar to, kas nātnā audeklā tinies, –
5 dusmas, greizsirdība, satraukums, nemiers,
bailes no nāves, naids un ķildas,
bet nakti, atpūtas mirklī gultā,
miegs sagroza izpratnes spējas:
6 atpūtas vēl tikpat kā nav bijis,
kad jau miegā ir tāpat kā dienā.
Apjucis no redzējuma sirdī,
kā no kaujas lauka aizbēdzis,
7 vajadzīgajā brīdī pamodies – pārsteigts,
ka ne no kā taču nav bijis jābīstas.
8 Katru miesīgu būtni no cilvēka līdz lopam,
bet grēcinieku septiņkārt vairāk –
9 apdraud nāve un asinis, ķildas un zobens,
nelaime, bads, posts un sērgas.
10 Tās visas radītas bauslības neievērotājiem,
viņu dēļ bijuši plūdi.
11 Viss, kas no zemes, atgriežas zemē;
kas no ūdens – gulst ūdenī.
Bagātība un nabadzība
12 Tiks aizmēzts prom katrs kukulis un katra netaisnība,
bet uzticība paliks mūžam.
13 Kā upe izsīks netaisno manta
un aizdunēs kā pērkona grāviens lietū.
14 Kā tie ar atvērtajām riekšavām līksmosies,
tā aizies postā tie, kas garām ies.
15 Bezdievīgo atvases nesazarosies,
nešķīstas saknes akmeņos atdursies.
16 Meldrus ūdeņu malā un upju krastos
izplūc pirmos – un nevis zāli,
17 bet labestība ir kā dārzs, ikkatras svētības pilns,
un mūžam žēlsirdība paliks.
18 Kā nodrošinātajam, tā darba darītājam dzīve ir patīkama,
bagātību atradušajam – patīkamāka nekā abiem;
19 vārdu nodrošina gan bērni, gan pilsētas uzcelšana,
nevainojama sieva vērtējama augstāk par abiem.
20 Vīns un mūzika ielīksmo sirdi,
par abiem pārāka – gudrības mīlestība.
21 Flauta un arfa izdaiļo dziesmu,
jauka balss ir pārāka par abām.
22 Acs kāro pēc pievilcīgā un skaistā,
bet vēl vairāk – pēc labības asniem.
23 Tikties ar biedru un draugu ir labi,
bet vēl labāk – vīram ar sievu.
24 Grūtībās – brāļi un palīdzība,
bet vēl drošāk izglābs žēlastības dāvanas.
25 Zelts un sudrabs nostāda uz kājām,
bet vēl lielākā cieņā par tiem ir padoms.
26 Sirds jūtas pacilāta no mantas un spēka,
bet no bijības pret Kungu – vēl vairāk.
Ar bijību pret Kungu nebūs jāpieredz trūkums
un nebūs jālūkojas pēc palīdzības:
27 kā dārzs ar svētību ir bijība pret Kungu,
tā apklāj labāk par katru godu.
Ubagošana
28 Nedzīvo ubaga dzīvi, bērns!
Labāk ir mirt nekā ubagot.
29 Vīrs, kas raugās uz svešu galdu,
nedzīvo dzīvi, kas uzskatāma par dzīvi,
ar svešo ēdieniem aptraipa sevi,
no kā izvairītos saprātīgais un mācītais.
30 Nekauņas mutē ubagošana jauka,
bet viņa iekšas deg ugunīs.
