Laba sieva
1 Svētlaimīgs vīrs, kam laba sieva,
divkāršs viņa dienu skaits.
2 Braša sieva ielīksmo vīru,
mierā aizritēs viņa mūžs.
3 Laba sieva ir liela laime,
tiem dāvāta, kas bijā Kungu;
4 sirds ir laimīga, bagāts vai nabags,
jebkurā brīdī līksma ir seja.
Ļauna sieva
5 No trijiem es sirdī vairos,
ar ceturto sastopoties, pārakmeņojos:
pilsētas tenkas, salasījušos pūli, apmelojumus,
tas viss – nožēlojamāks par nāvi,
6 bet sievietes dēļ greizsirdīga sieva – tā ir nelaime un sirdēsti;
un kopīga tiem visiem – mēle šaustītāja.
7 Sakas, kas cilājas, – ļauna sieva.
Kā skorpionu satvēris ir tas, kam tāda ir.
8 Sieva dzērāja izraisa lielas dusmas,
tā nekaunēsies un neaizsegsies;
9 pēc sabangota skatiena un plakstiņiem
var pazīt sievu laulības pārkāpēju.
10 Stingri uzraugi tiepīgu meiteni,
lai, atradusi iecietību, to neizmanto.
11 Uzmani nekautras acis –
un nebrīnies, ja tevi pievils:
12 kā muti ver izslāpis ceļinieks,
jebkuru ūdeni, kas tuvumā, dzer,
tā viņa atsēžas ikkuram vadzim iepretī
un kurai katrai šautrai atver maku.
Laba sieva
13 Sievas pievilcīgums ielīksmo vīru,
viņas prasmīgums ieeļļo kaulus.
14 Kunga dāvana ir klusa sieva,
izglītoto neatsver nekas;
15 pievilcīgāka par pievilcīgu ir kautra sieva,
par savaldīgu nekā vērtīgāka nav.
16 Kā saule ceļas Kunga debeslokā,
tā labas sievas skaistums – viņas nama rotā;
17 kā gaisma staro svētajā gaismeklī,
tā sejas skaistums – ziedošā augumā.
18 Kā zelta stabi sudraba pamatos,
tā briedušās kājas – krūšu tvirtumā.
Mudinājums apņemt labu sievu
19 Bērns, glabā neskartu savas jaunības ziedu
un neizdāļā svešiniekiem savu spēku!
20 Visu līdzenumu pārlūkojis auglīgu gabalu meklējumos,
ar savu paša sēklu apsēj, uz tās dižciltīgo izcelsmi paļaujoties, –
21 tad sakuplojuši, par savu dižciltīgo izcelsmi droši,
tavi dzinumi pieņemsies diži.
22 Uz pērkamu sievieti lūkojas kā uz spļaudekļiem,
uz precēto – kā nāves torni iebrucējiem.
23 Kas neievēro bauslību,
tas dabūs bezdievīgu sievu;
kas bijā Kungu, tas – dievbijīgu.
24 Sieva, kas kauna neprotas,
novalkās savu negodu;
meita, kas protas kauna,
arī pret savu vīru izturēsies ar godu.
25 Kā uz kuci – tā skatās uz tiepīgu sievu.
Kura protas kauna, tā bijā Kungu.
26 Par gudru visi uzskatīs sievu,
kas izturas godbijīgi pret vīru,
par bezdievīgu visi atzīs to,
kas savā augstprātībā izturas bez godbijības.
Svētlaimīgs vīrs, kam laba sieva,
divkāršosies viņa gadu skaits.
27 Kā uz kara tauri cīņas pavērsienā
mēdz raudzīties uz sievu ar skaļu un pļāpīgu muti;
pats sevi ieraus kara kņadā
ikviens vīrs, kam tāda pati daba.
Atstumtie un tirgoņi
28 Par diviem skumst mana sirds,
un trešais izraisa niknumu:
karavīrs, kas cieš trūkumu,
saprātīgie, ja par tiem ņirgājas,
bet, kas no taisnības atstājas grēkam par labu,
to pa zobenam noliks Kungs.
29 Nedz tirgotājam būs viegli glābties no vainas,
nedz attaisnos veikalnieku.
