1 Gudrs lēmējs audzina tautu,
un pārvalde ir labā kārtībā prātīgajam.
2 Kāds valsts valdītājs, tādi valsts kalpi,
kāds pilsētas galva, tādi iedzīvotāji.
3 Nemācīts ķēniņš izposta tautu,
pateicoties valdītāju saprātam, tiek pilsēta dibināta.
4 Kunga rokās ir vara pār zemi,
un īstajā brīdī viņš modina piemēroto.
5 Kunga rokās ir cilvēku veiksme,
un pilsētas lietvedi viņš apveltī ar godību.
6 Neļaunojies uz tuvāko par katru pārestību
un neatdari ar varmācību!
7 Nedz Kungs, nedz cilvēks neieredz augstprātību,
un abiem derdzas netaisnība.
8 No vienas tautas rokām citās nonāk
valsts vara ar netaisnību, varmācību un naudu.
Nav nekā bezdievīgāka par naudas kāro,
jo arī savu dvēseli tas ir ar mieru pārdot.
9 Ko augstprātībā slīgst pīšļi un pelni?
Dzīvs vēl un jau izgāžas iekšas.
10 “Īsa slimība,” jokojas ārsts,
“šodien ķēniņš, rīt pagalam,” –
11 cilvēks mirstot manto
rāpuļus, zvērus un tārpus.
12 Augstprātības pamatā ir novēršanās no Kunga.
No viņa, kas veidojis cilvēku, novēršas sirds,
13 jo grēks ir augstprātības pamatā
un riebīgums šļācas no augstprātīgā.
Tādēļ ar nelaimēm tos brīnumaini skāra Kungs
un vispēdīgi iznīcināja.
14 Varenos Kungs gāza no troņa
un iecēla lēnprātīgos;
15 ar saknēm Kungs izplēsa tautas
un vietā stādīja pazemīgos.
16 Valstis Kungs apvērsa
un sagrāva līdz pamatiem,
17 no zemes izcēla un satrieca,
ne piemiņas neatstājot virs zemes.
18 Nedz augstprātība radīta cilvēkiem,
nedz niknas dusmas no sievietes dzimušajiem.
Cilvēka vērtība un gods
19 Kā cilts ir godā? Cilvēku cilts.
Kā cilts ir godā? Kas bijā Kungu.
Kā cilts ir negodā? Cilvēku cilts.
Kā cilts ir negodā? Kas pārkāpj baušļus.
20 Vadonis ir godā brāļu vidū,
bet Kunga acīs – kas viņa bīstas.
21 Kungs pieņem to, kas viņa bīstas,
bet atmet paštaisno un augstprātīgo.
22 Ar bijību pret Kungu lepojas
gan bagātais, gan izcilais, gan nabags.
23 Ir netaisnīgi izturēties ar necieņu
pret to, kas ir prātīgs, bet nabags,
un nepiederas godāt grēcinieku.
24 Kaut arī godā diženo un lēmēju, un vareno,
neviens no viņiem nav pārāks
par to, kas bīstas Kunga.
25 Brīvie nonāk gudra verga kalpībā,
turpretī saprātīgajam nav par ko sūdzēties.
26 Netēlo gudro, kad jāstrādā,
un nedižojies, kad esi trūkumā;
27 labāk strādāt un būt visā pārtikušam
nekā dižoties bez maizes palikušam.
28 Esi lēnprātīgs, ar sevi lepojoties, dēls,
un godā sevi, cik esi vērts:
29 kas attaisnos to, kurš grēko pats pret sevi;
kas godās to, kurš dzīvo necienīgi?
30 Nabagu godā zināšanu dēļ,
bagāto godā bagātības dēļ.
31 Kuru godā kā nabagu,
cik negodās bagātu?
Kuru negodā kā bagātu,
cik godās nabagu?
