Līdzība ar laulību
1 Vai gan jūs, brāļi, kas bauslību pazīstat, nezināt, ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr viņš dzīvo? 2 Bauslība saista sievu pie vīra, kamēr viņš dzīvo, bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no likuma, kas viņu saista pie vīra. 3 Tātad, ja viņa kļūst par sievu citam, kamēr vīrs vēl ir dzīvs, viņu sauc par laulības pārkāpēju. Bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no likuma saistībām un, kļūdama par sievu citam, nav vairs laulības pārkāpēja. 4 Tā arī jūs, mani brāļi, caur Jēzus Kristus miesu esat miruši bauslībai, lai piederētu citam – tam, kas no mirušiem augšāmcelts, lai mēs varētu nest augļus Dievam. 5 Kamēr mēs vēl bijām miesīgi, kaislības, kas pēc bauslības ir grēcīgas, darbojās mūsu locekļos, nesdamas nāves augļus. 6 Bet tagad, nomiruši bauslībā, esam atbrīvoti no tās, kas mūs cieši saistīja, mēs nu kalpojam pēc jaunā Gara, nevis pēc vecā burta.
Bauslība ierosina grēku
7 Ko lai mēs sakām? Bauslība ir grēks? Nē, taču! Bet citādi es grēku nevarētu iepazīt kā vien caur bauslību, jo es nebūtu iepazinis iekāri, ja bauslība nebūtu teikusi: neiekāro. 8 Bet grēks, caur bausli guvis ieganstu, manī rosināja dažādas iekāres, jo bez bauslības grēks ir nedzīvs. 9 Bija laiks, kad es dzīvoju bez bauslības. Bet, bauslim atnākot, grēks atdzīvojās 10 un es nomiru. Tā nu tas pats bauslis, kas man bija dots uz dzīvību, izrādījās uz nāvi, 11 tādēļ ka grēks, ieganstu guvis, mani caur bausli pievīla un nonāvēja. 12 Tātad bauslība ir svēta un bauslis ir svēts un taisns, un labs. 13 Vai tad labais man tapa par nāvi? Nē, taču! Tas bija grēks, kas atklājas kā grēks, un caur labo manī tas rada nāvi, lai grēks caur bausli kļūtu pārpārēm grēcīgs. 14 Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka verdzībā. 15 Es neapjēdzu, ko pats daru, jo es nerīkojos tā, kā gribu, bet daru to, ko pats ienīstu. 16 Bet, ja daru to, ko negribu, tad es piebalsoju bauslībai, ka tā ir laba. 17 Tad nu es vairs neesmu tas darītājs, bet grēks, kas manī mājo. 18 Es zinu, ka manī, tas ir, manā miesā, nemājo labais; es gan varu gribēt labu, bet piepildīt nevaru. 19 Nevis to labo, ko gribu, es daru, bet rīkojos ļauni, kā pats negribu. 20 Un, ja es daru to, ko negribu, tad ne jau es to daru, bet manī mītošais grēks. 21 Es saskatu šādu likumu: kad gribu darīt labo, man piestājas ļaunais. 22 Pēc sava iekšējā cilvēka es ar prieku piekrītu Dieva bauslībai, 23 bet savos locekļos es manu citu likumu, kas karo pret mana prāta likumu un sagūsta mani tajā grēka bauslībā, kas ir manos locekļos. 24 Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei padotās miesas? 25 Pateicība Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Tā nu es ar prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar miesu – grēka bauslībai.
1 Jūs jau zināt, brāļi, —es jau runāju uz tādiem, kas pazīst likumu—, ka likumam pār cilvēku ir noteikšana vienīgi tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.
2 Piemēram, precēta sieva pēc likuma saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no likuma, kas viņu saista pie vīra.
3 Tā tad: ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no likuma saistībām, un viņa piederēdama citam vīram, nav vairs laulības pārkāpēja.
4 Tāpat arī jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un piederat citam, tam, kas uzmodināts no miroņiem. Tāpēc nesīsim augļus Dievam!
5 Jo, kamēr mēs dzīvojām miesā, bauslības modinātās grēcīgās kaisles spēcīgi darbojās mūsu locekļos, tā ka mēs nesam augļus nāvei.
6 Tagad turpretim bauslība zaudējusi savu spēku pār mums, jo mēs, viņai, kas mūs saistīja, esam miruši, tā ka nu varam kalpot jaunā garā un nevis pēc vecā burta.
7 Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!
8 Bet grēks, šī baušļa ierosināts, modināja manī visādas iekāres. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
9 Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es—nomiru.
10 Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi.
11 Jo grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi.
12 Tā tad bauslība kā tāda ir svēta, un bauslis kā tāds—svēts, taisns un labs.
13 Vai tad labais man varēja atnest nāvi? Protams ka ne! To ir darījis grēks. Tas, lai atklāti parādītos kā grēks, izlietodams labo par līdzekli, man ir nesis nāvi, lai tādā kārtā, darbojoties bauslim, kļūtu pārpārim grēcīgs.
14 Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā.
15 Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet ko ienīstu, to es daru.
16 Bet ja es to daru, ko negribu, tad es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba.
17 Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks.
18 Jo es zinu, ka manī, tas ir manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
19 Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.
20 Bet ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.
21 Tad nu šādu likumu es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.
22 Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam.
23 Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kapa ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.
24 Es nožēlojamais cilvēks! kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25 Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā tad nu es ar savu prātu kalpoju Dieva likumam, bet ar savu miesu—grēka likumam.
