Septītais zīmogs un zelta kvēpināmais trauks
1 Un, kad Jērs atvēra septīto zīmogu, iestājās klusums uz kādu pusstundu. 2 Es ieraudzīju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un viņiem tika iedotas septiņas taures. 3 Tad ienāca kāds cits eņģelis un nostājās pie altāra; viņš turēja zelta kvēpināmo trauku, un viņam tika dots daudz kvēpināmo smaržzāļu, lai līdz ar visu svēto lūgšanām tās noliktu uz zelta altāra troņa priekšā. 4 Un kvēpināmā smarža no eņģeļa rokām līdz ar visu svēto lūgšanām pacēlās pie Dieva. 5 Eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, piepildīja to ar uguni no altāra un lēja uz zemi – sākās pērkoni, balsis, zibeņi un zemestrīce.
Taures
6 Un septiņi eņģeļi ar septiņām taurēm jau bija gatavi, lai sāktu taurēt. 7 Kad atskanēja pirmā eņģeļa taure, krusa un uguns sajaucās ar asinīm un triecās pret zemi; trešdaļa zemes sadega, un trešdaļa koku sadega, un visa zaļā zāle sadega. 8 Kad atskanēja otrā eņģeļa taure, milzīgs itin kā ugunī degošs kalns tika nosviests jūrā, un trešdaļa jūras pārvērtās par asinīm, 9 un trešdaļa dzīvo radību nobeidzās, un trešdaļa kuģu tika sadragāti. 10 Kad atskanēja trešā eņģeļa taure, no debesīm nokrita milzīga zvaigzne, kas dega kā lāpa, un tā nokrita uz trešo daļu upju un ūdens strautu. 11 Tās zvaigznes vārds ir Vērmele, un trešdaļa ūdeņu pārvērtās par vērmelēm, un daudz cilvēku nomira no šiem ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti. 12 Kad atskanēja ceturtā eņģeļa taure, nāca trieciens pār trešdaļu saules un trešdaļu mēness, un trešdaļu zvaigžņu, un trešā daļa no tiem kļuva tumša, un dienas trešā daļa zaudēja savu gaismu un tāpat arī nakts. 13 Tad es ieraudzīju un dzirdēju, kā viens ērglis, lidojot augstu debesīs, sauc skaļā balsī: vai! vai! vai! zemes iedzīvotājiem, kad atskanēs vēl pārējo trīs eņģeļu tauru skaņas!
1 Kad atvēra septīto zīmogu, tad iestājās klusums debesīs kādu pusstundu.
2 Un es redzēju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva vaiga priekšā, un viņiem deva septiņas bazūnes.
3 Tad nāca cits eņģelis un nostājās pie altāra, turēdams zelta kvēpināmo trauku; viņam deva daudz kvēpināmā, lai pietiktu visu svēto lūgšanām uz zelta altāra goda krēsla priekšā.
4 Un kvēpināmā dūmi ar visu svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā.
5 Tad eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, pildīja to ar altāra uguni un bēra to lejā uz zemi. Un cēlās pērkons un balsis, zibeni un zemes trīce.
6 Un septiņi eņģeļi ar septiņām bazūnēm gatavojās bazūnēt:
7 Kad pirmais bazūnēja, tad krusu un uguni, asinīm sajauktu meta uz zemi. Trešā daļa zemes apdega, trešā daļa koku sadega un visa zāle izdega.
8 Kad otrs eņģelis bazūnēja, tad kā lielu kalnu, degošu ugunīs gāza jūrā; trešā daļa jūras tapa par asinīm,
9 Un trešā daļa jūras radījumu, kam bija dzīvība, nomira, un trešā daļa kuģu tika izpostīta.
10 Kad trešais eņģelis bazūnēja, tad no debesim krita liela zvaigne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu.
11 Zvaigznes vārds saucās Apsints, un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie tie bija tapuši rūgti.
12 Kad bazūnēja ceturtais eņģelis, tad trešā daļa saules tika izdzēsta un mēness trešā daļa un zvaigžņu trešā daļa; to trešā daļa tapa tumša, un dienas trešā daļa nespīdēja un nakts tāpat.
13 Pēc tam es redzēju un dzirdēju ērgli laižamies pa debess vidu un saucam skaņā balsī: „Vai, vai, vai zemes iedzīvotājiem trīs citu eņģeļu bazūņu skaņu dēļ, kas vēl bazūnēs.“
