Simt četrdesmit četri tūkstoši no Israēla
1 Pēc tam es ieraudzīju četrus eņģeļus stāvam zemes četros stūros un turam četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu uz zemi, uz jūru un ne uz vienu koku. 2 Es ieraudzīju citu eņģeli paceļamies no austrumiem ar dzīvā Dieva zīmogu rokā, un viņš sauca skaļā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dota vara nodarīt ļaunumu zemei un jūrai, sacīdams: 3 nekaitējiet nedz zemei, nedz jūrai, nedz kokiem, līdz kamēr mēs nebūsim uzspieduši zīmogu uz pierēm mūsu Dieva kalpiem! 4 Tad es dzirdēju, ka tiek nosaukts apzīmogoto skaits: simt četrdesmit četri tūkstoši apzīmogoti no visām Israēla ciltīm:
5 no Jūdas cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoto,
no Rūbena cilts divpadsmit tūkstoši,
no Gāda cilts divpadsmit tūkstoši,
6 no Ašēra cilts divpadsmit tūkstoši,
no Naftālī cilts divpadsmit tūkstoši,
no Manases cilts divpadsmit tūkstoši,
7 no Šimona cilts divpadsmit tūkstoši,
no Levī cilts divpadsmit tūkstoši,
no Jisašhara cilts divpadsmit tūkstoši,
8 no Zebulūna cilts divpadsmit tūkstoši,
no Jāzepa cilts divpadsmit tūkstoši,
no Benjāmina cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoto.
Neskaitāms pulks no visām tautām
9 Pēc tam es ieraudzīju, un redzi – liels pūlis, ka ne saskaitīt, no visām tautām un ciltīm, un ļaudīm, un valodām, kas baltos tērpos un palmu zariem rokās stāv troņa un Jēra priekšā. 10 Viņi sauc skaļā balsī:
pestīšana pieder mūsu Dievam,
kas sēd tronī, un Jēram!
11 Un visi eņģeļi bija nostājušies ap troni un vecajiem, un četrām dzīvām būtnēm, un tad viņi krita uz sava vaiga troņa priekšā un pielūdza Dievu, 12 sacīdami:
āmen, cildinājums, slava un gudrība,
pateicība, gods, varenība
un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos!
Āmen!
13 Tad viens no vecajiem sacīja: šie baltos tērpos – kas tad viņi ir un no kurienes nākuši? 14 Es teicu: mans kungs, tu zini. Un tad viņš sacīja: šie ir tie, kas nāk no lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs.
15 Tādēļ tie ir Dieva troņa priekšā
un kalpo viņam dienu un nakti viņa templī.
Un tas, kas sēd tronī, izpletīs telti pār viņiem.
16 Un viņi nedz izsalks, nedz slāps vairs,
nedz saule, nedz svelmains karstums viņus dedzinās,
17 jo Jērs, kas ir troņa vidū, ganīs viņus
un aizvedīs viņus uz dzīvo ūdeņu avotiem,
un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm.
1 Pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūpos, turot četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu ne pār zemi, ne jūpu, ne pār kādu koku.
2 Un es redzēju citu eņģeli nokāpjam no saules lēkta puses. Viņš turēja dzīvā Dieva zīmogu; viņš sauca skaņā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dots maitāt zemi un jūru:
3 „Nesamaitājiet zemi, ne jūpu, ne kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm.“
4 Tad es dzirdēju apzīmogoto skaitu: simts četrdesmit četri tūkstoši bija apzīmogoti no visām Israēla bērnu ciltīm.
5 No Jūdas cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoti, no Rūbena cilts divpadsmit tūkstoši, no Gada cilts divpadsmit tūkstoši,
6 No Ašera cilts divpadsmit tūkstoši, no Naftaļa cilts divpadsmit tūkstoši, no Manases cilts divpadsmit tūkstoši.
7 No Simeona cilts divpadsmit tūkstoši, no Levija cilts divpadsmit tūkstoši, no Isašara cilts divpadsmit tūkstoši.
8 No Zebulona cilts divpadsmit tūkstoši, no Jāzepa cilts divpadsmit tūkstoši, no Benjamīna cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoti.
9 Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks—ko saskaitīt neviens nevarēja—no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un
10 Sauca skaņā balsī: „Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.“
11 Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz savu vaigu goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami:
12 „Tiešām, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Amen!“
13 Tad viens no vecajiem sacīja man: „Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?“
14 Es viņam atbildēju: „Mans Kungs, tu to zini!“ Un viņš man sacīja: „Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.
15 Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo viņam dienām un naktīm viņa namā, un tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem.
16 Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedis,
17 Jo Jērs kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.“
