CETURTĀ GRĀMATA
Par Dieva mūžīgumu un cilvēka nīcību
1 Dieva vīra Mozus lūgšana.
Mans Kungs, tu esi bijis mums mājoklis
audžu audzēs!
2 Pirms kalni dzima
un pirms tu dzemdēji
zemi un pasauli,
no mūžiem līdz mūžiem tu – Dievs!
3 Tu cilvēku putekļiem atdod
un saki: dodieties atpakaļ, cilvēku bērni! –
4 Jo tūkstoš gadi tavās acīs
kā vakardiena, kas prom,
kā sardzes laiks, kas naktī.
5 Tu izlej miegu pār tiem,
no rīta – tie zāle, kas tvīkst,
6 no rīta tā zeļ, tad tvīkst,
līdz vakaram novīst un kalst.
7 Tā mēs nīkstam tavās dusmās,
un tavs naids mūs iztrūcina,
8 visas mūsu apgrēcības tavā priekšā,
mūsu noslēpumi – tava vaiga gaismā,
9 viss mūsu mūžs tavās dusmās pagaist,
mūsu gadi kā nopūta zūd.
10 Mūsu mūžs – septiņdesmit gadu
vai, kurš visai stiprs, astoņdesmit gadu,
viss šis laiks – pūles un posts,
garām ir, un – lidojam prom!
11 Kas zina tavu dusmu spēku
un tavu bardzību, kā tevi bijāt?
12 Māci mums skaitīt mūsu dienas,
ka dabūjam gudru sirdi!
13 Jel atgriezies, Kungs! Cik ilgi vēl?
Apžēlojies par saviem kalpiem!
14 Dari mūs sātus no rīta ar savu žēlastību,
tad līksmosim un priecāsimies ik dienas!
15 Tik dienu mūs priecē, cik tu mūs sāpināji,
tik gadu, cik piedzīvojām ļaunu!
16 Lai tavi kalpi redz tavus darbus
un tavu godību – viņu bērni!
17 Lai mana Kunga, mūsu Dieva,
jaukums pār mums!
Liec mūsu roku pūliņiem izdoties,
mūsu roku pūliņiem – izdoties!
Par cilvēka nīcību.
1 Mozus, Dieva vīra, lūgšana.
2 Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!
3 Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: „Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!“
4 Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.
5 Tu tos aizrauj kā plūdos, tie ir kā rīta miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna,
6 Kas rītā atz, eļ un zied, vakarā vīst un kalst.
7 Jo mēs iznīkstam Tavu dusmu priekšā, tiekam iznīcināti Tavas bardzī-bas dēļ.
8 Tu liec mūsu noziegumus savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus sava vaiga gaismā.
9 Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
10 Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.
11 Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies?
12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!
13 Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par saviem kalpiem!
14 Piešķir mums rītos agri pilnā mērā savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!
15 Iepriecini mūs tik dienu, cik Tu mūs apbēdināji; tik gadu, cik ilgi mēs esam pieredzējuši ļaunu!
16 Dari redzamus saviem kalpiem savus darbus un liec saskatīt savu godību viņu bērniem!
17 Lai nāk pār mums tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība, un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu—to pašķir un svētī!
