Raudas par Jeruzālemes izpostīšanu un lūgšana pēc palīdzības
1 Āsāfa psalms .
Dievs, tautas ielauzušās tavā mantojumā,
apgānījušas tavu svēto templi,
sagrāvušas Jeruzālemi drupās!
2 Tās atdevušas tavu kalpu līķus
par barību debesu putniem,
tavu uzticīgo miesas zemes zvēriem!
3 Tās izlējušas viņu asinis
kā ūdeni visapkārt Jeruzālemei –
un nav, kas apbedī!
4 Par apsmieklu esam kļuvuši kaimiņiem,
par ērmu un nievekli tiem, kas ap mums!
5 Cik ilgi, Kungs? Vai mūžam tu dusmosies?
Vai degs kā uguns tavs naids?
6 Lej savas dusmas uz tautām,
kas nepazīst tevi,
un pār valstīm, kas nepiesauc tavu vārdu,
7 kas Jēkabu aprijušas
un viņa mitekli izpostījušas!
8 Nepiemini mums senos pārkāpumus!
Ātrāk lai steidz mums pretī
tava žēlsirdība, jo mēs gauži pagalam!
9 Palīdzi mums, mūsu glābējs Dievs,
tava vārda godības dēļ,
atpestī mūs un apklāj mums grēkus
tava vārda dēļ!
10 Kādēļ lai tautas saka: kur viņu Dievs?! –
Lai tautas to piedzīvo
mūsu acu priekšā,
kā atriebtas tavu kalpu asinis!
11 Lai sasniedz tevi gūstekņu vaidi!
Dižens tev elkonis – neatdod nāvei lemtos!
12 Septiņkārt atsvied mūsu kaimiņiem krūtīs
viņu ņirgas, kā tie ņirdza par tevi, Kungs!
13 Tad mēs, tava tauta,
tavu ganību avis,
tev pateiksim mūžam –
audžu audzēs slavēsim tevi!
Lūgšana pēc palīga ienaidnieka spaidos.
1 Asafa dziesma. Ak Dievs, pagāni ir ielauzušies Tavā mantojumā, likuši negodā Tavu svētnīcu, padarījuši Jeruzālemi par drupu kaudzi;
2 Tavu kalpu līķus viņi ir devuši par barību putniem zem debess, Tavu svēto miesas—lauku zvēriem.
3 Vini ir izlējuši viņu asinis ap Jeruzālemi kā ūdeni, un nebija neviena, kas viņus būtu apglabājis.
4 Par apsmieklu mēs esam kļuvuši mūsu kaimiņiem, par nievām un paļām tiem, kas ir ap mums.
5 Cik ilgi, ak Kungs? Vai Tu gribi mūžīgi dusmoties? Cik ilgi vēl Tava bardzība degs kā uguns?
6 Izlej savas dusmas pār pagānu tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas Tavu vārdu nepiesauc,
7 Jo viņi ir ēduši Jēkabu un nopostījuši viņa laukus.
8 Nepielīdzini mums mūsu tēvu noziegumus; lai steidzīgi pār mums nāk un mums palīdz Tava apžēlošanās, jo mēs esam ļoti vārgi.
9 Palīdzi mums, ak Dievs mūsu glābējs, sava vārda godības dēļ! Izglāb mūs un piedod mums mūsu grēkus sava vārda dēļ!
10 Kāpēc lai pagāni saka: „Kur ir jūsu Dievs?“ Lai parādās pagānos mūsu acu priekšā atriebība par izlietām Tavu kalpu asinīm!
11 Lai nonāk Tavā priekšā gūstekņu nopūtas, ar savu stipro roku uzturi pie dzīvības nāvei nolemtos!
12 Atmaksā mūsu kaimiņiem viņu krūtīs septiņkārt tās nievas, ar kādām viņi Tevi, Kungs, ir nievājuši!
13 Bet mēs, Tava tauta un Tavas ganības avis, Tev pateiksimies mūžīgi un paudīsim Tavu slavu uz radu radiem.