Gādā man taisnību, mans Dievs
1 Iztiesā mani, Dievs,
un ved manu prāvu pret bezdievjiem!
No krāpniekiem un varmākām izglāb mani!
2 Tu esi mans patvērums, Dievs, –
kāpēc tu pamet mani?
Kāpēc staigāju sērās, naidnieka vajāts?
3 Sūti savu gaismu un patiesību, lai tās mani vada,
lai tās ved mani tavā svētajā kalnā un tavos mājokļos.
4 Es iešu pie Dieva altāra,
pie savas līksmības Dieva,
un slavēšu tevi ar cītaru, Dievs, mans Dievs!
5 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, jo atkal slavēšu viņu,
savu glābiņu un savu Dievu!
Dievs taisns tiesnesis.
1 Gādā man taisnību, mans Dievs, un izved galā manu prāvu pret nesvētiem ļaudīm! No viltus ļaudīm un ļauna darītājiem izglāb mani, Kungs!
2 Tu taču esi mans stiprais Dievs, kas sargā. Kāpēc Tu novērsies no manis? Kāpēc mans gājiens lai norit skumjās un ienaidnieka spaidos?
3 Sūti savu gaismu un savu patiesību, ka tās mani vada, ka tās mani aizved Tavā svētajā kalnā. Tavos dzīvokļos.
4 Ak, kaut es tur nokļūtu pie Dieva altāfa, pie Dieva, kas man piešķir prieka pilnu sajūsmu! Tad es gavilētu un ar koklēm Tev pateiktos, Tev, Dievs, ak mans Dievs!
5 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un uk nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
