Taisnā ciešanas
1 Korvedim. Kā “Rītausmas stirna”. Dāvida psalms .
2 Mans Dievs, mans Dievs,
kāpēc tu esi mani pametis?
Nedod man glābiņu vaimanas!
3 Mans Dievs, es saucu dienā – bet tu neatbildi,
un naktī – bet man nav miera.
4 Tu taču sēdi tronī, Svētais,
dzied Israēls tev slavu!
5 Uz tevi paļāvās mūsu tēvi,
tie paļāvās, un tu tos patvēri,
6 uz tevi tie sauca un paglābās,
uz tevi tie paļāvās un nepalika kaunā!
7 Bet es esmu tārps, nevis cilvēks –
ļaužu paļāts un nicināts.
8 Visi, kas redz mani, mēdās,
tie šķoba lūpas un krata galvu:
9 meties pie Kunga!
Lai viņš to glābj, lai viņš to patver,
jo šis viņam tīk! –
10 Tu taču izvedi mani no klēpja,
tu loloji mani pie mātes krūtīm,
11 tev es atdots vēl mātes miesās,
jau mātes klēpī tu biji man Dievs!
12 Neatstāj mani –
briesmas ir tuvu, un palīga nav!
13 Aplencis mani liels vēršu pulks,
Bāšānas buļļi mani apstāj.
14 Tie pleš uz mani rīkli
kā lauva, kas plēš un rēc.
15 Kā ūdens es izlaistīts,
izmežģīti man visi kauli,
sirds man kā vasks –
tā izkūst man krūtīs.
16 Izžuvis kā māls mans spēks,
mana mēle līp pie aukslējām,
nāves pīšļos tu mani guldi.
17 Redzi, suņi mani aplenkuši!
Ļaundaru bars mani apstājis,
tie plosa man rokas un kājas.
18 Varu saskaitīt visus savus kaulus! –
Tie skatās uz mani un vēro mani,
19 tie dala manas drēbes savā starpā
un par manu apģērbu met kauliņus.
20 Bet tu, Kungs, nepaliec tālu!
Tu, mans glābiņš, steidzies man palīgā!
21 Sargi no zobena manu kaklu,
no suņu ķetnām manu vienīgo dzīvību!
22 Glāb mani no lauvas rīkles, no sumbru ragiem!
Atbildi man!
23 Tavu vārdu es sacīšu saviem brāļiem,
sapulces vidū es slavēšu tevi.
24 Kas bīstaties Kunga, slavējiet viņu,
viss Jēkaba dzimums, godājiet viņu,
drebiet viņa priekšā, viss Israēla dzimums,
25 jo viņš nav nicinājis un niecinājis nabaga ciešanas,
nav slēpis savu vaigu no tā,
kad tas brēca uz viņu – viņš sadzirdēja!
26 Tevi es slavēšu lielajā sapulcē!
Ko solīju, samaksāšu dievbijīgo priekšā!
27 Ēdīs nabagi un gūs sātu,
slavēs Kungu, kas viņu meklē.
Lai jūsu sirdis ir dzīvas mūžam!
28 Atcerēsies un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas,
zemosies tavā priekšā visas tautu saimes –
29 jo Kungam valstība un viņš valda pār tautām.
30 Ēd un zemojas visi zemes lepnie,
viņa priekšā liecas visi, kas nokāpj pīšļos,
kas dzīvību nepatur.
31 Nākamās audzes viņam kalpos,
par viņu pēcnācējiem stāstīs,
32 tie nāks un sludinās viņa taisnību
tiem, kas vēl dzims, –
par viņa darbiem!
Taisnā ciešanas.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma (Pēc: „Rītausmas stirna“).
2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!
3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru!
4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri par Israēla slavas dziesmām.
5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi.
6 Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.
7 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts.
8 Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu:
9 „Lai nu viņš pārmet to tam Kungam, lai tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo tam jau uz viņu labs prāts.“
10 Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļau-ties uz Tevi no mātes krūts.
11 Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.
12 Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz!
13 Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši.
14 Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva.
15 Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks.
16 Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis.
17 Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas.
18 Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku.
19 Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus.
20 Neesi tik tālu, ak Kungs, Tu mans spēks, steidzies palīgā!
21 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu dzīvību no suņu varas!
22 Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem!
23 Tad es paudīšu Tavu vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu:
24 „Slavējiet to Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams!
25 Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca.“
26 Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas.
27 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas to Kungu meklē, tie Viņu slavēs. Jūsu sirds lai dzīvo mūžīgi!
28 Lai to Kungu piemin un pie Viņa atgriežas visas zemes malas, tautu tautas lai zemojas Viņa priekšā un lai Viņu pielūdz,
29 Jo tam Kungam pieder valstība, Viņš ir valdnieks pār tautām.
30 Arī tie lai zemojas Viņa priekšā, kas dus zemes klēpī, Viņu lai pielūdz visi, kas kļuvuši par pīšļiem.
31 Lai par to Kungu stāsta nāka-majām paaudzēm un par Viņa taisnību, ko Viņš darījis, lai sludina radu radiem.
32 Viņi nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
