Vakara lūgšana pēc pasargājuma no ļauna
1 Dāvida psalms .
Kungs, tevi saucu, steidzies pie manis,
ieklausies manā balsī, kad saucu uz tevi!
2 Lai mana lūgšana atzīta tavā priekšā par kvēpināmo upuri,
mana delnu pacelšana par vakara upuri!
3 Liec, Kungs, sargu manai mutei
un uzraugi manu lūpu durvis,
4 nevērs man prātu uz ļaunām runām,
uz negantiem darbiem kopā ar nekrietnajiem!
Kaut es neēstu no viņu kārumiem!
5 Ja zveltu man Taisnais, tā – žēlastība!
Ja rātu mani, tā – svaidāmā eļļa,
mana galva tās nevairītos!
Arvien mana lūgšana pret viņu ļaundarību!
6 Tos atdos Klintij, viņu Soģim!
Tad tie dzirdēs, cik mani vārdi jauki!
7 Kā dzirnakmens, sadauzījies uz zemes,
izsvaidīti mūsu kauli pie šeola vārtiem!
8 Uz tevi, Kungs, mans Kungs, raugās man acis,
pie tevis tveros, neatsedz mani tiem!
9 Pasargā mani no cilpas, ko tie man liek, un nekrietno slazdiem!
10 Lai visi ļaundari krīt savos tīklos, bet es paglābjos!
Lūgšana, lai Dievs pasargā no ļauna.
1 Dāvida psalms. Kungs, es pie-saucu Tevi, steidzies pie manis, uzklausi manu balsi, kad es piesaucu Tevi!
2 Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!
3 Pasargi, ak Kungs, manu muti un sargi manas lūpas!
4 Neļauj manai sirdij griezties uz ļaunu, ka es nedaru grēcīgus darbus kopā ar ļaundariem. No viņu saldumiem es negribu neko baudīt.
5 Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz galvas, tam lai mana galva neliedzas. Tomēr es vienmēr lūdzu, lai viņi man nenodara ko ļaunu.
6 Bet viņu tiesneši un vadoņi lai top nogāzti no klints sienas, tad ļaudis klausīsies uz maniem vārdiem, un tie ļaudīm liksies mīlīgi.
7 Kā kad arājs uzplēš zemi un saar to vienās bedrēs, tā ir izkaisīti mūsu kauli pa kapu dziļumiem līdz pašai pazemei.
8 Bet manas acis raugās uz Tevi, Tu Kungs mans Dievs. Es paļaujos uz Tevi, neatstum manu dvēseli!
9 Pasargi mani no slazdu valga, ko viņi man izlikuši, un no ļaundaru slazdu cilpām!
10 Bezdievji lai krīt paši savos tīklos, bet es tiem paiešu garām!
