Gudrība ielūdz uz svētkiem
1 Gudrība uzcēla savu namu,
uzcirta tam septiņus stabus,
2 kāva lopus, jauca vīnu,
tad uzklāja mielasta galdu
3 un izsūtīja kalpones; nu viņa sauc
no augšpilsētas augstumiem:
4 kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
5 nāciet, ēdiet manas maizes,
padzerieties vīna, ko es jaucu!
6 Pametiet vientiesību – tad būsiet dzīvi!
Staigājiet saprašanas ceļu!
Gudrības padomi
7 Kas bezkauņu rāj, tas dabū negodu,
kas ļaundari pamāca, tam – paļas.
8 Nemāci bezkauņu, jo tas nīdīs tevi,
pamāci taisno, un tas mīlēs tevi.
9 Dod gudrajam – būs vēl gudrāks,
māci taisno – tas pieņemsies zināšanā.
10 Gudrības sākums ir bijāt Kungu,
un zināt Svēto ir saprašana.
11 Manī tiks vairotas tavas dienas
un pielikti tev mūža gadi.
12 Ja tu gudrs – tu gudrs pats sev,
ja tu pulgo, vien tev to nest.
Muļķības ielūgums un padomi
13 Muļķība – ķildīga sieva,
vientiese, kurai nerūp nenieka,
14 tā sēž pie sava nama sliekšņa,
augšpilsētā nosēžas krēslā,
15 sauc tiem, kas garām iet,
kas steidzas savos ceļos:
16 kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
17 zagts ūdens – cik salds,
un slepena maize ir tīkama!
18 Un tas nezina, ka viņas viesi
ir ēnas šeola ielejās.
1 Īstenā atziņa darīja sev namu un uzcirta septiņus stabus,
2 Tā nokāva savus kaujamos lopus, sajauca savņ vīnu un saklāja galdu;
3 Tā izsūtīja savas kalpones, lai viņas pilsētas augstienēs skaļā balsi liktu atskanēt aicinājumam:
4 „Kas ir vientiesīgs nesapraša, lai pošas šurp!“ Un tieši neprātīgam muļķim viņa liek sacīt:
5 „Nāciet, ēdiet no manas maizes un dzeriet vīnu, ko es esmu ielējusi!
6 Atmetiet neprāta rīcību, tad jūs dzīvosit, un ejiet pa atziņas un prāta ceļu!“ —
7 Kas sabrīdina izsmējēju, tas uz-kraujas sev kaunu, un kas bezdievīgo soda, tam būs jāsaņem izsmiekls.
8 Nesodi izsmējēju: viņš tevi ienīst; nosodi un pārmāci prātīgo, un viņš tevi mīlēs.
9 Dodi sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks; pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk ieņemsies mācībā.
10 Īstenās atziņas sākums ir tā Kunga bijāšana, un svētuma jēdziena pareiza izpratne ir dziļa prāta darbība. —
11 Jo caur mani tavu dzīves dienu daudzums pieaugs, un lielāks kļūs arī tavu dzīves gadu skaits.
12 Ja tu esi prātīgs, tad tu esi paša labā prātīgs, ja tu esi izsmējējs, tad tu to viens pats ari cietīsi.
13 Bet neprātība ir muļķīga, trakulīga sieviete, kas ārkārtīgi naska uz tērzēšanu un tomēr neko nezina.
14 Tā sēd goda krēslā sava nama durvis augšā pilsētā,
15 Lai aicinātu pie sevis visus, kas iet garām un kuri būtībā pareizi savu ceļu staigā:
16 „Kas ir neprātīgs, lai nāk šurp!“ Un īstam nejēgam ta saka:
17 „Zagts ūdens ir salds, un slepenībā ēsta maize garšo lieliski!“
18 Bet viņš nezina, ka tur patiesība mājo mirušie un viņu viesi tumšajā bedrē.
