Brīdinājums sargāties no nešķīstības
1 Dēls, manā gudrībā vērīgi lūkojies,
ko es esmu sapratis, tagad tu klausies,
2 tad sargās tevi izmanība un zināšana –
tās uzraudzīs tavas lūpas!
3 Medus lāso no svešinieces lūpām,
aukslējas tai glāsmainākas par eļļu,
4 taču vēlāk tā rūgta kā vērmele,
asa kā abpusgriezīgs zobens!
5 Viņas kājas tek lejup nāvē,
šeolā steidz viņas soļi,
6 kur tādai apjaust dzīvības ceļu,
gaita tai viļas – pati nezina!
7 Nu tad, dēls, klausies manī,
nenovērsies no tā, ko saku, –
8 turies tu tālāk no viņas,
netuvojies viņas namdurvīm,
9 ka citi neatņem tavu godu
un varmākas tava mūža gadus,
10 ka neaprij sveši tavu mantu –
tiks tavi pūliņi svešinieka namam,
11 tad beigās tev atliks vien vaimanāt,
ka pagalam tavs augums un miesa!
12 Tad teiksi: kāpēc es nīdu pārmācību
un par rājieniem smējos sirdī,
13 neklausīju savus skolotājus,
saviem audzinātājiem pat ausi nepievērsu –
14 ātri vien tiku kaunā
tautas vidū un ļaužu priekšā!
15 Dzer ūdeni no savas akas
un ūdens strūklas no sava avota!
16 Vai taviem strautiem aiztecēt prom?
Vai velti plūst tavām ūdens straumēm?
17 Lai tās paliek tev vienam,
lai netiek svešajiem, kas tev līdzās!
18 Tavs avots lai svētīts!
Smel prieku no savas jaunības sievas,
19 tīkamās stirnas, jaukās kalnu kazas –
lai viņas krūtis tevi atdzirda!
No viņas mīlas skurbsti vienmēr!
20 Kādēļ tev skurbt, dēls, no svešas sievas,
kādēļ skaut svešinieces krūtis!
21 Jo Kungs redz visas cilvēka gaitas
un paver tam visus ceļus.
22 Paša apgrēcība tver viņu, ļaundari,
sava grēka saitēs viņš noķerts.
23 Nu tam jāmirst, jo netika pārmācīts,
muļķības pilns – no tās viņš skurbst!
1 Mans dēls, ievēro jo nopietni manis paužamās atziņas un pievērs dziļā uzmanībā savu ausi manas mācības vārdiem,
2 Lai tu paturētu prātā labu padomu un lai tava mute prastu pareizi atšķirt, kas sakāms, kas ne.
3 Jo svešas, netiklas sievas lūpas ir saldas kā medus, un viņas, rīkle, tai runājot, ir glumāka par labāko eļļu;
4 Bet pēc tam tās rūgtas kā vērmeles un asas kā abējpušu griezīgs zobens.
5 Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā.
6 Viņa neiet tieši un stingri pa dzīvības ceļu, grīļodamās sper soļus viņas kājas tā, ka šķiet, viņa pati nezina, kurp viņa dodas.
7 Tad nu uzklausiet mani labi uzmanīgi, mani bērni, un necentieties izvairīties no manas mutes vārdiem!
8 Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas un netuvojas viņas nama durvim,
9 Lai tu nepamestu savu godu svešinieku priekšā un nezaudētu savu dzīvību no laulības pārkāpējas sievas saniknotā vīra rokas;
10 Lai svešinieki neiedzīvojas no tava īpašuma, lai tava darba augli nenāk par svētību svešam namam,
11 Un lai tev nebūtu pēc tam jāvaid, kad tu būsi izšķiedis savu mantu un novājinājis savu miesu,
12 Un lai tev nebūtu jāsaka: „Kā gan es ienīdu kādreiz manis izpelnīto pārmācību, un kā mana sirds šķendējās par man uzlikto sodu!
13 Kā es neklausīju savu skolotāju vārdiem un nenoliecu savu ausi dem pretī, kas mani mācīja!
14 Es esmu bezmaz iesddzis bezgalīgā nelaimē visu ļaužu un visas tautas priekšā!“
15 Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tava paša akas!
16 Jeb vai lai tavi avod aiztek pro-jām, un tavu strautu ūdeņi izgāžas uz ielām?
17 Nē, —bet lai tie pieder tev vienam un nevienam svešiniekam kopā ar tevi.
18 Lai tavas akas avots ir svētīts, —un priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu!
19 Viņa ir mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza, —pieglaudies allažiņ pie viņas krūtīm un ielīksmo sevi nemidgi ar viņas mīlestību!
20 Mans dēls, kāpēc tu gribi aizmirsties svešinieces apkampienos, un kāpēc tu gribi apkampt kādas citas sievietes krūtis?
21 Jo ikviena cilvēka ceļi ir atklāti tā Kunga priekšā, un Viņš izsver visas viņu gaitas.
22 Bezdievīgā ļaunais darbs saņems savā varā viņu pašu, un ar savu grēka valgu viņš paliks nesaraujami sasiets.
23 Viņš mirs, negribēdams likties sevi pamācīties, un savas lielās ģeķības dēļ viņš gāzīsies.
