Sālamana izteicieni: līdzības un pamācības
1 Arī šie ir Sālamana sakāmvārdi, ko pārrakstījuši Jūdas ķēniņa Hizkijas vīri.
2 Dieva gods – apslēpt,
bet ķēniņu gods – atklāt.
3 Ne debesu augstumu, ne zemes dziļumu,
ne ķēniņu domas nevar izmērot.
4 Prom sārņus no sudraba –
un kalējam iznāks trauks,
5 prom ļaundari no ķēniņa galma –
un stiprs taisnībā būs viņa tronis!
6 Nedižojies ķēniņa galmā
un starp augstmaņiem nenostājies –
7 labāk lai saka: nāc tu tuvāk! –
nekā tev atkāpties augstdzimuša priekšā!
Ko tavas acis redzējušas,
8 nesteidzies tūdaļ celt tiesas priekšā,
jo ko gan darīsi,
ja tas otrs apkaunos tevi?
9 Tiesājies ar vienu,
bet cita noslēpumus neatklāj,
10 jo tevi liks kaunā, kas to padzirdēs,
un neslava neatstāsies no tevis!
11 Kā zelta āboli, sudrabā iedarināti,
tā vārdi, vietā pasacīti!
12 Kā zelta gredzens un tīrzelta rota,
tā gudrā rājiens dzirdīgām ausīm!
13 Kā sniega dzestrums pļaujas laikā,
tā uzticams vēstnesis tiem, kas viņu sūta!
Viņš atspirdzina dvēseli saviem kungiem!
14 Mākoņi un vējš, bet lietus nav! –
tāpat tas, kurš tik sola un sola.
15 Kas savaldīgs, dabū valdnieku savā pusē,
un mīksta mēle lauž kaulus.
16 Atradi medu? – ēd ar sātu,
ja būs tev pār mēru, izvemsi to!
17 Neej par biežu kaimiņa namā,
ja būs tam pār mēru, viņš ienīdīs tevi!
18 Kā milna un šķēps un kā asa bulta –
tāds, kurš pret kaimiņu liecina melus!
19 Kā aizlūzis zobs, kā grīļīga kāja –
uz viltvārdi paļauties posta dienā!
20 Kā novilkt mēteli aukstā dienā,
kā liet etiķi pie sārma –
tā dziesmas dziedāt skumīgai sirdij!
21 Ja tavs naidnieks izsalcis, paēdini viņu,
un, ja tam slāpst, padzirdi viņu –
22 tu būsi sarausis kvēlošas ogles uz viņa galvas,
un Kungs tev atlīdzinās.
23 Ziemeļvējš apmāc debesis –
vaigu nomāc aprunāšana.
24 Labāk tad mājot jumta galā,
ne vienā namā ar ķildīgu sievu!
25 Vēss ūdens kaltušai rīklei –
ir laba vēsts no tālas zemes!
26 Izbradāts avots, sagrauta aka –
ir taisnais, kas paklūp ļaundara priekšā!
27 Ne pārēsties medu ir labi,
ne paģērēt godu ir gods!
28 Nograuta pilsēta bez mūriem –
tāds ir vīrs, kurš nevalda pār savu garu!
1 Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri.
2 Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.
3 Debesis ir augstas, un zeme dziļa, bet ķēniņu sirds ir neizdibināma.
4 Atšķir piekušņus no sudraba, tikai tad zeltkalim no tā taps dzidrs trauks.
5 Attālini bezdievīgo no tuvuma ķēniņam, tad viņa goda krēsls savā taisnībā kļūs vēl vairāk stiprināts.
6 Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā!
7 Ir taču tev labāk, ja tev saka: „Virzies šurpu te augstāk!“ nekā ja tu tieci valdinieka priekšā pazemots tā, ka tavas acis pašas spiestas to redzēt. —
8 Nesteidzies tūliņ ar kādu citu uzsākt asu vārdu maiņu, jo ko tu darīsi tad, ja tevi tavs tuvākais būs apkaunojis? —
9 Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus,
10 Lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu.
11 Vārds, kas teikts īstā laika, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos. —
12 Kas paklausa gudram vīram, kad tas viņu pamāca, tam tas ir kā zelta pieres sloksne un kā zelta kakla vija.
13 Kā atvēsinātāja sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli. —
14 Virs, kas ar dāvanām lielās, bet nekad tās nedod, ir kā vējš un mākoņi bez lietus.
15 Ar pacietību var noskaņot valdnieku žēlīgam būt, un maiga valoda mīkstina vissīkstāko cietsirdību un nolīdzina vissmailākos asumus.
16 Kad tu atrodi medu, tad ēd no tā tik, cik tev pietiek, bet ne lai tu pārēstos un ieēsto atspļautu.
17 Atturi savu kāju no tava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. —
18 Kas nodod nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tas ir šķēps, zobens un asa šautra vienā laikā.
19 Cerība uz kādu neuzticamu cilvēku bēdu laikā ir kā sapuvis zobs un slīdoša kāja.
20 Kas apbēdinātai sirdij dzied dziesmas, ir līdzīgs tādam, kas novelk savas drēbes aukstā dienā, vai arī etiķim, kad to lej uz kritu.
21 Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni,
22 Jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un tas Kungs tev to atlīdzinās. —
23 Ziemelis atnes lietu, un slepenas mēles rada skābu seju.
24 Ir labāki sēdēt stūri uz jumta nekā būt ar nesaticīgu sievu kopā vienā namā. —
25 Laba vēsts no svešām zemēm ir kā vēss ūdens izslāpušai dvēselei.
26 Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots.
27 Daudz medus ēst nav labi, un sava paša godu meklēt—nav gods. —
28 Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.
