1 Ķēniņa domas Kungam kā ūdens straumes –
kurp tam tīk, turp pavērš.
2 Ko cilvēks dara, viss tam šķiet taisns,
bet izvērtēt sirdis – Kunga ziņā.
3 Dari pēc tiesas un taisnības –
tas Kungam tīkamāk nekā upuri.
4 Lepnīgas acis un lielīgs prāts –
ļaundarim spīdeklis ir grēks.
5 Veicīgais zina, kā tikt pie pārpilnības,
steidzīgais tiek trūkumā.
6 Ar melu mēli mantu gūt –
tik zudīga dvesma – tie meklē nāvi!
7 Ļaundarus pazudinās pašu varmācība,
ka tie liedzas darīt pēc taisnības!
8 Līku loču grēkdara ceļš,
bet šķīstā darbi – taisni.
9 Labāk tad mājot jumta galā,
ne vienā namā ar ķildīgu sievu!
10 Ļaundaris kāro ļauna –
nekad viņš nežēlo savu tuvāko!
11 Kad bezkauņu soda, vientiesis nāk pie prāta,
kad pamāca gudro, viņš pieņemas zināšanā.
12 Noskatās Taisnais uz ļaundara namu –
gāzīs viņš ļaundari postā!
13 Kas aizbāž ausis, kad nabags brēc,
tam neviens neatsauksies, kad pats sauks.
14 Klusa dāvana remdē piktumu,
kukulis azotē – pat niknākās dusmas!
15 Kad spriež taisnu tiesu, taisnajam prieks,
bet nekrietnie satriekti drupās!
16 Kas pamet gudrības ceļu,
mirušo pulkā drīz klāt!
17 Trūkumā nonāk, kas līksmību mīl,
kas mīl vīnu un eļļu, bagāts netop.
18 Par taisno dos ļaundari ķīlā,
un par patieso atdos viltvārdi!
19 Labāk tad dzīvot tuksneša vidū
nekā ar niknu un ķildīgu sievu!
20 Gudrajam namā jaukas mantas un eļļa,
bet muļķis tikai tērē!
21 Kas cenšas pēc taisnības un žēlastības,
tas iemanto dzīvību, taisnību, godu.
22 Gudrais prot iekarot varoņu pilsētu
un sagāzt mūrus, uz kuriem tie paļaujas.
23 Kas muti tur un valda mēli,
tas pasargāts no likstām.
24 Augstprātīgs lepnais, zaimotājs tāds!
Viss, ko šis dara, pilns augstprātības.
25 Sliņķa kūtrums nokauj viņu –
neceļas darbam šā rokas!
26 Dažs cauru dienu prasa un prasa,
bet taisns ir tas, kurš dod un neatteic.
27 Ļaundaru upuris – tīrā derdzība,
jo vairāk tādēļ, ka nests ar viltu!
28 Viltus liecinieks nonāks sprukās,
kas stāsta, ko dzirdējis, tas pratīs izrunāt.
29 Ļaundaris vaiksta svarīgu seju,
taisnais iet drošs savu ceļu.
30 Nelīdz gudrība, nedz saprašana,
ne padoms, kad jāstājas Kunga priekšā.
31 Zirgu seglo kaujas dienai,
bet uzvara nāk no Kunga.
1 Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib.
2 Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet tas Kungs sver sirdis. —
3 Tam Kungam labāki patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus.
4 Augstprātīgas acis un lepna gara stāja, kura it īpaši spilgti izpaužas bezdievja būtībā, ir grēks.
5 Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet ja kāds ir pār-mērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.
6 Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē.
7 Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs.
8 Kam plecos grēku nasta, tas iet līku loču ceļus, bet kas ir tīrs, tā darbs ir taisnīgs.
9 Ir labāki dzīvot tieši jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu.
10 Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs.
11 Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet ja pamāca kādu īstenas atziņas glabātāju, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.
12 Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdie-vīgos nelaimē.
13 Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.
14 Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu. —
15 Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem.
16 Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.
17 Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. —
18 Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā, un nelietim sirdsskaidrā vietā.
19 Ir labāki dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. —
20 Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet vientiesīgs nepraša to visu izšķiež.
21 Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu.
22 Viens pats gudrais iegūst savā varā kara varoņu pilsētu un gāž tās varu, uz kūpi tā paļaujas.
23 Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli.
24 Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība.
25 Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt.
26 Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. —
27 Bezdievīgo upuris ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ.
28 Melīgs liecinieks dabūs galu, bet vīram, kas ļaujas sev kaut ko iestāstīt, tam atļauts savukārt arī runāt.
29 Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. —
30 Pret to Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. —
31 Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no tā Kunga.
