1 Vīns ir mēdītājs, brāga trakule –
kas uz tiem meties, nav gudrs!
2 Kā lauvas rūkšana ķēniņa niknums –
kas šo ērcina, paspēlē dzīvību!
3 Gods tam, kurš izvairās ķildas,
bet muļķis – rauj tik vaļā!
4 Rudenī sliņķis near –
vasarā lūko, bet nekā!
5 Cilvēka nolūki – dziļš ūdens,
bet sapratējs zina, kā pasmelt.
6 Daudzi saukā: es – uzticīgs! –
bet atrodi vienu, uz ko var paļauties!
7 Taisns vīrs pie krietnuma turas –
paliek svētība arī viņa dēliem!
8 Kad ķēniņš apsēžas tiesas krēslā,
acīm vien atsijā ļaunos no labiem.
9 Kurš var sacīt: es sirdī šķīsts,
es tīrs no sava grēka?!
10 Divēji atsvari, divējs mērs –
riebj Kungam šīs lietas!
11 Jau no zēna var noskatīt,
vai būs šķīsts sirdī un taisns darbos.
12 Dzirdīgu ausi un redzīgu aci –
Kungs ir radījis tās abas.
13 Nemīli miegu, ka netiec nabags,
turi acis vaļā, ka staigā sāts!
14 Nekur neder! – tā pircējs saka,
kā prom – sāk ar pirkumu lielīties!
15 Ir zelts, ir daudz pērļu,
bet dārgākā rota – gudra runa!
16 Kas galvo par svešu – ņem tam viņa mēteli!
Kas galvo par ceļavīru – tam atņem visu!
17 Garda cilvēkam melu maize –
vēlāk tam mute pilna zvirgzdu!
18 Pirms ko ieprāto, prasi pēc padoma,
pirms ej ar karu, izprāto visu!
19 Kas staigā tenkodams – izmuld noslēpumu!
Kam mute plata – ar tādu nepinies!
20 Kas lād tēvu un māti,
tā lākturis dzisīs tumsas stundā.
21 Nāk mantojums itin viegli,
vēlāk skaties – svētības nav!
22 Nesaki: es atriebšu ļaunu! –
gaidi uz Kungu, viņš tevi glābs.
23 Kungam riebj divēji atsvari,
un viltoti svari nekur neder.
24 Vīrs staigā, kur Kungs liek,
kā lai cilvēks zina savu ceļu?
25 Svēti apsolīt, bet tik pēc tam apdomāt –
tas cilvēkam slazds.
26 Gudrs ķēniņš ļaundarus vētī,
laiž tiem pāri kuļamo ratu!
27 Kunga gaismeklis – cilvēka gars,
ar to viņš mūs izlūko līdz pašiem dziļumiem.
28 Uzticība un patiesība sargā ķēniņu,
uzticība balsta viņa troni!
29 Jaunekļu rota – viņu spēks,
veču gods – sirma galva.
30 Per, ka pušu, – lai negantums iziet,
lai aizķer līdz pašiem dziļumiem!
1 Vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs.
2 Ķēniņa biedinājums ir kā jauna lauvas rūciens; kas aizdod viņam dusmas, tas grēko pats pret savu dzīvību. —
3 Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvienu ir vientiesīgi nejēgas.
4 Rudens aukstuma dēj slinkais negrib art; tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.
5 Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.
6 Daudzus cilvēkus daudzina rimtus un tiklus esam, bet kas atradīs vīru, kas būtu rimts un taisnīgs?
7 Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies!
8 Ķēniņš, kad viņš sēž savā goda krēslā, lai tiesu spriestu, jau ar acīm vien atšķir visu labo no ļaunā.
9 Kas drīkst teikt: „Es esmu šķists savā sirdī un tīrs no visiem grēkiem?“ —
10 Divējāds mērs un svars, —abi ir negantība tā Kunga priekšā.
11 Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs.
12 Dzirdīgu ausi un redzīgu aci, —abas divas dara tas Kungs. —
13 Nemīli miegu, lai tu nekļūtu nabags; lai tavas acis pastāvīgi būtu modras, tad tev maizes pietiks. —
14 „Nelaba, nelaba!“ saka pircējs par preci, kamēr viņš to iegūst, bet kad tā ir viņa rokās, tad viņš to daudzina.
15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz pasaulē, tad sapratīgas lūpas ir cildenā-kais dārgakmens.
16 Atņem drēbes tam, kas galvo par otru, un izķīlā viņu nepazīstama svešinieka dēļ!
17 Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu. —
18 Nodomi īstenojas, ja tos virza ar gudru ziņu; arī kapš jāizkaro ar dziļu prātu un gudru padomu.
19 Mēlnesis apkārt līzdams izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda.
20 Kas savu tēvu un savu māti lād, tā gaismeklis apdzisis visdziļākā tum-šuma vidū.
21 Mantojums, pēc kā sākumā cilvēks visai dzenas, beidzot izrādās tomēr ne visai svētīgs.
22 Nesaki: „Es atriebšu ļaunu!“ Cerē uz to Kungu, Viņš tev palīdzēs. —
23 Divējāds svars ir negantība tā Kunga acīs, un viltīgi svaru kausi nav labi.
24 No tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kuj-š cilvēks gan zina un izprot savu ceļu?
25 Cilvēks iekļūst kā valgā, ja viņš ir pārsteidzīgs ar svētumu un sāk pārdomāt par kaut ko tikai tad, kad viņš jau šai lietā Dievu nominējis.
26 Gudrs ķēniņš izklīdina bezdievīgos un liek soda ratam pāriet pār viņiem.
27 Tā Kunga gaismeklis ir cilvēka gars; tas apgaismo pašus visslepenākos cilvēka miesas dziļumus.
28 Žēlastība un taisnīga rīcība no ķēniņa puses pasargā viņu, un viņa goda krēsls balstās uz viņa sirds šķīstuma žēlastības.
29 Jaunekļu gods ir viņu stiprums, un sirmi mati ir vecuma goda rota.
30 Ļaunumam jāpretojas ar bargu sodu un spēcīgiem sitieniem, no kuriem uz ādas paliek asiņainas sloksnes; tā tie iztīrīs no ļaunuma sārņiem visu iekšējo cilvēku.
