Par dzīvi un tās vadīšanu
1 Labāk nabags, kas krietnumā staigā,
nekā viltus vērpējs savā muļķībā!
2 Ko līdz laba griba, kad nav zināšanas –
žiglas kājas noved secen!
3 Muļķība ved cilvēku postā,
taču sirds šim īgna uz Kungu!
4 Manta pulcina daudz draugu,
bet nabagu draugi pamet.
5 Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis nepaglābsies!
6 Daudzi tīko pēc cildeno labvēlības,
ikviens draugs tādam, kas dāsni dod.
7 Pat paša brāļi nabagu nīst,
kur nu vēl draugi – tie vairās viņa,
tik atrunas viņš dzird!
8 Kas gudrību krāj, tas palīdz pats sev,
kas lolo prātu, tas rod laimi.
9 Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis aizies bojā!
10 Nepiedien muļķim tīksmībā dzīvot,
nedz vergam valdīt pār augstmaņiem!
11 Kam saprašana, tas apvalda dusmas,
cēls tas, kurš piedod pārkāpumu.
12 Kā lauvas rūkšana ķēniņa dusmas,
kā rasa zālē viņa labvēlība.
13 Posts tēvam dēls muļķis –
kā nerimta pilēšana ir sievas rāšanās.
14 Nams un manta, tas no tēviem,
bet no Kunga – prātīga sieva.
15 Laiskums uzdzen cietu miegu,
tūļa allaž pie bada.
16 Kas turas pie baušļa, turas pie dzīvības,
kas klīst bez ceļa, tas mirst.
17 Kas nabagam žēlīgs, tas aizdevis Kungam,
un viņš tam atlīdzinās.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir cerība,
citādi būsi viņu nokāvis!
19 Kas dusmās nezina mēru, tas sodāms, –
ja palaidīsi, būs vēl trakāk!
20 Klausies padomā, pieņem pamācību,
ka beidzot tu taptu gudrs!
21 Cilvēka sirds pilna nolūkiem,
bet tikai Kunga nodoms piepildās!
22 Kas cilvēkā tīkams? Viņa uzticība!
Labāk nabags, bet ne melis!
23 Kas Kungu bijā, tas dzīvos –
tas rimtumā mitīs, posts to neaizsniegs.
24 Sliņķis iemērc roku bļodā,
nevīžo celt pie mutes.
25 Kul mēdītāju, lai vientiesis mācās!
Pārmāci saprātīgo, lai pieņemas zināšanā!
26 Kas tēvam dara pāri, kas māti dzen ārā –
tāds dēls par kaunu un nelietību!
27 Kam tev, dēls, klausīties pamācības,
ja tu neiedziļinies gudrības vārdos!
28 Nekrietns liecinieks apsmej taisnību,
nelietība baro ļaundaru muti!
29 Jau piespriests sods mēdītājiem
un kūliens muļķu mugurām!
1 Nabags, kas savā rimtumā staigā, ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām, un kufš pie tam ir bagāts. —
2 Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet labi, un kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus. —
3 Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret to Kungu.
4 Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj.
5 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam.
6 Daudzi izsaka glaimus valdniekam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas.
7 Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek!
8 Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu—
9 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu.
10 Vientiesīgam nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. —
11 Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.
12 Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles.
13 Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuņr nepārtraukti plūst un pil ūdens.
14 Namu un mantu manto no vecā-kiem, bet sapratīgu sievu no tā Kunga.
15 Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. —
16 Kas glabā tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, —mirs.
17 Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt. —
19 Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst.
20 Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs. —
21 Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek tā Kunga padoms.
22 Cilvēkam ir prieks paf otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli. —
23 Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai; tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs.
24 Sliņķis paslēpj savu roku podā, un nepieceļ to no jauna pie mutes. —
25 Ja pejkādu zobotājos, tad neprātīgais ķļūst gudrs; ja soda un pārmāca sapratīgo, tad viņš kļūst pavisam prātīgs.
26 Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns. —
27 Mities, mans dēls, klausīties pamācibas, ja tu tomēr, —tiešām, gribi novērsties no sapratīgas mācības! —
28 Liecinieks, kas pats nelietis, apsmej tiesu, un bezdievju mute ar labpatiku norij ikkatru dzirdēto netaisnību.
29 Tiem, kas par visu ņirgājas, ir sagatavota soda tiesa, —un vientiesīgo nejēgu muguras sagaida pēriens.
