1 Gudrība uzceļ savu namu,
bet muļķība sagāž to savām rokām.
2 Kas taisnībā staigā, tas bijā Kungu,
kas tek līkus ceļus, tas viņu nievā.
3 Muļķa mutē rīkste viņa lepnībai,
bet gudro lūpas pasargā viņus.
4 Kam vēršu nav, tam apcirknis tukšs,
branga raža – stipros vēršos.
5 Patiess liecinieks nemēdz melot,
pilns melu dvašas viltus liecinieks!
6 Grib mēdītājs gudrību, bet nekā,
taču saprātīgam zināšanas nāk viegli.
7 Turies tālāk no vīra nelgas –
gudrus vārdus tur nedzirdēsi.
8 Gudrinieka gudrība – rast ceļu,
muļķu muļķība – krāpties.
9 Sadziedājušies muļķi uz grēku,
bet taisno vidū – laba griba.
10 Sirds tikai pati zina savas bēdas,
un tās priekā cits nedalīsies.
11 Ļaundaru nams tiks sagrauts,
bet taisno telts zels.
12 Cilvēka priekšā it kā taisns ceļš –
bet tas, vienalga, noved nāves ceļos.
13 Pat smejot sirds cieš,
un pēc priekiem nāk likstas.
14 Nekrietnais saņems pēc saviem darbiem,
krietns vīrs – pēc savējiem.
15 Vientiesis tic visam, ko padzird,
gudrinieks raugās, kur soli spert.
16 Gudrais bīstas un vairās ļauna,
muļķis iekaistas un top pārgalvīgs.
17 Kas ātrs dusmās, tas izdara muļķību,
bet izmanīgais top apskausts.
18 Vientieši iemanto muļķību,
bet gudriniekus vainago zināšana.
19 Ļaunie klanīsies labo priekšā
un ļaundari pie taisnā vārtiem.
20 Nabagu ienīst pat viņa tuvākais,
bet bagāto mīl daudzi.
21 Kas nievā savu tuvāko, tas grēkdaris,
kas žēlo nabagu, tas svētīts.
22 Vai nemisēsies tiem, kas domā uz ļaunu?
Žēlastība un taisnība tiem, kas domā uz labu!
23 Pūliņi – tie allaž uz pārpilnību,
runas – tās uz trūkumu.
24 Gudro vainags – viņu bagātība,
muļķu muļķība – vien muļķība!
25 Taisns liecinieks glābj dzīvību,
bet krāpnieks pilns melu dvašas.
26 Kas Kungu bijā, tas paļaujas droši,
un viņa bērniem būs patvērums.
27 Bijāt Kungu – dzīvības avots,
lai izbēgtu no nāves slazdiem.
28 Kad tautas daudz, tā ķēniņa godība,
kad ļaužu trūkst, tas pavēlnieka posts.
29 Kas gauss dusmās, tas dižens saprašanā,
kas ātrs garā, tas izcils muļķībā.
30 Dzīvību miesai dod rāms prāts –
kā kaulu puve ir dedzība.
31 Kas nabagam dara pāri, pulgo Radītāju –
tas godā viņu, kas pret sūrdieni žēlīgs!
32 Kad posts uznāk, pagalam ļaundaris,
bet taisnais pat nāvē glābts.
33 Saprātīga sirdī gudrība atdus,
bet muļķu krūtīs tā pagalam!
34 Taisnīgums paaugstina tautu,
ik ciltij nes negodu grēks.
35 Ķēniņam tīk prātīgs kalps,
bet viņa dusmas tiek nelietīgam.
1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj.
2 Kas to Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.
3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. —
4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet kur vērsis darbīgs, tur daudz ienāku-mu. —
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. —
6 Smējējs meklē īsteno atziņu, bet to neatrod; sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli.
7 Ej projām no muļķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! —
8 Sapratīga vīra augstākā gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet negudra vīra muļķība ir pašiedomas pilna sevis paša krāpšana.
9 Muļķi mīl jokot ar grēku upuri, bet dievbijīgiem ir prieks par citiem dievbijīgiem.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos.
11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos.
12 Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. —
13 Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas.
14 Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet dievbijīgais stāvēs pār viņu.
15 Nesaprātīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.
16 Zinīgais baidās un izvairās no (auna; nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. —
17 Atrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs.
18 Nesaprātīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība.
19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galvas taisno vārtos. —
20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kūpi bagātos mīl, ir daudz.
21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko; bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem.
22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. —
23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet kur rīkojas tikai ar vār-diem, tur valda trūkums.
24 Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek.
25 Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. —
26 Kas to Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. —
28 Kur valdniekam daudz kaj-a tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.
29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.
31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. —
32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. —
33 Sapratīga cilvēka sirdī īstena atziņa dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji.
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.
35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
