Lepnais Edoms tiks pazemots
1 Obadjas redzējums. Tā Kungs Dievs saka par Edomu!
Mēs dzirdējām vēsti no Kunga,
pie tautām sūtīts vēstnesis:
“Celieties! Celsimies karam pret tiem!
2 Redzi, es tevi padarīšu par niecīgāko starp tautām,
nievāts tu tiksi bez gala!
3 Sirds iedomība tevi pievīla –
tu mīti drošos klinšu namos,
tavs mājoklis augstumos,
tu saki sev:
kas mani nogrūdīs lejā!?
4 Ja tu kā ērglis paceltos,
ja zvaigznājā ligzdu vītu,
pat no turienes es tevi nogrūdīšu!”
saka Kungs.
5 Ja zagļi tev uznāks, ja naktī laupītāji –
tad gan tie tevi postīs!
Vai tie var nozagt vairāk par to, kas ir?
Ja vīnogu šķinēji nāks, vai tad neatliks ne ogas?
6 Kā tie aptīrīja Ēsavu, kā nolaupīja viņa dārgumus!
7 Tie, ar kuriem tu derībā,
trenc tevi no savām robežām,
tie, kas bija mierā ar tevi,
nu tevi pieviļ un pievārē.
Kas tavu maizi ēdis,
nu izliek tev tīklus –
tu pat nepamani!
8 “Gan tajā dienā,”
saka Kungs,
“es izdeldēšu Edomā gudros
un saprašanu no Ēsava kalniem!
9 Iztrūcināti tavi spēkavīri, Tēmān!
Lai sacērt ikvienu,
lai kauj tos, kas Ēsava kalnā!
Edoms ir noziedzies pret savu brāli
10 Par to, ka tu darīji pāri savam brālim Jēkabam,
tu tiksi ietērpts kaunā, iznīdēts uz mūžiem!
11 Tajā dienā tu viņu pameti,
tajā dienā naidnieki laupīja mantu,
svešinieki nāca pa viņa vārtiem
un meta kauliņus par Jeruzālemi –
tu biji viens no tiem!
12 Tādēļ tu vairs neuzlūkosi savu brāli nelaimes dienā!
Tu nepriecāsies par Jūdas dēliem posta dienā
un lielu muti vis netaisīsi ciešanu dienā!
13 Tu neienāksi pa manas tautas vārtiem nelaimes dienā,
tu neskatīsi viņu bēdas nelaimes dienā,
tu nesagrābsi viņu mantu nelaimes dienā,
14 tu nestāvēsi krustcelēs, kaudams bēgļus,
tu nenodosi palikušos ciešanu dienā –
15 jo Kunga diena ir klāt visām tautām!
Kā tu darīji, tā darīs tev!
Tevis darītais nāks pār tevi pašu!
16 Kā jūs dzērāt manā svētajā kalnā,
tā visas tautas dzers bez mitas –
tie dzers un rīs, un būs, it kā viņu nebūtu bijis!
Israēls atgūs zemi
17 Ciānas kalnā būs glābiņš, tur būs svētums,
un Jēkaba nams atkal iemantos savu īpašumu!
18 Jēkaba nams būs uguns,
Jāzepa nams – liesma
un Ēsava nams – salmi!
Tie abi tos aizdegs un aprīs,
ka no Ēsava nama nekas nepaliks pāri!” –
jo Kungs tā runājis.
19 Tie, kas Negebā, iemantos Ēsava kalnus,
kas mīt ielejās, iemantos filistiešus,
un viņi iegūs Efraima un Samarijas laukus,
bet Benjāminam tiks Gileāda!
20 Šie gūstekņi, Israēla dēli, kas kanaāniešiem, –
mantos līdz Cārfatai!
Bet Jeruzālemē sagūstītie, kas Sefāradā,
iemantos Negeba pilsētas!
21 Uzkāps glābēji Ciānā tiesāt Ēsava kalnu,
un valstība piederēs Kungam!
1 Lūk Obadjas redzētais. Tā saka Dievs tas Ktngs par Ēdomu: Mēs esam dzirdējuši no tā Kunga, ka svešām tautām nosūtīts šāds vēstījums: „Celieties un sataisaities cīņai pret Ēdomu!“
2 Redzi, Es esmu tevi svešu tautu starpā darījis niecīgu un gaužām nicinātu!
3 Tavas sirds uzpūtība ir tevi pievīlusi, jo tu dzīvo klinšu aizās savos augstajos dzīvokļos, un tu domā savā sirdī: Kas gan var mani nogrūst zemē?
4 Bet ja tu arī līdzīgi ērglim paceltos debesu augstumos un taisītu sev ligzdu starp zvaigznēm, Es tev tomēr no turienes nogāzīšu!“ —saka tas Kungs.
5 Ja pie tevis ielauzīsies zagļi vai naktī laupītāji, kā gan viņi tevi postīs, un kā tu tad būsi gluži pagalam! Tiešām, lai viņi zog, cik viņiem patīk, un ja tavā vīna kalnā ienāktu sveši vīnogu lasītāji, vai tad lai viņi neatstāj tev tavos vīna kokos nekādu pārpalikumu?
6 Cik labi viņi tomēr izdibinājuši visu par Ēzavu un izmeklējušies pēc viņa bagātībām!
7 Visi tava paša sabiedrotie dzīs tevi projām no savas zemes līdz pašām tavām robežām; labie draugi, uz kuriem tu liki lielas cerības un sagaidīji mierinājumu, piekrāps un uzveiks tevi; tie, kas ēd tavu maizi, nodos tevi, iekāms tu to pamanīsi.
8 „Tik tiešām tanī dienā,“ —saka tas Kungs, —„Es iznīcināšu Ēdoma gudros un likšu izzust katram saprātam Ezava kalnu zemē;
9 Un tavi drosmes pilnie karavīri, Tēman, kritīs izmisumā, tā ka visi ļaudis Ēzava kalnu zemē tiks iznīcināti!“
10 Sava nozieguma dēl, ko tu esi izdarījis pret savu brāli Jēkabu, tev būs jāpanes visādi pazemojumi un jākļūst iznīcinātam uz visiem laikiem.
11 Tanī dienā, kad tu biji turpat klāt, kad svešinieki veda projām sagūstītu viņa kapaspēku, kad ārzemnieki lauzās iekšā pa viņa pilsētas vārtiem un meta kauliņus par Jeruzālemi, tu biji tāds pats kā ikviens no viņiem.
12 Tev nebūs nekad vairs tā sajust prieku par tavu brāli viņa nelaimes dienā, un tev nebūs ļauni priecāties par Jūdas bērniem pazušanas dienā un nebūs būt lielmutīgam tad, kad ir viņu bailības diena!
13 Tev nebūs ieiet pa manas tautas vārtiem viņas bēdu dienā, tev nebūs izjust prieku par viņu nelaimi, tev nebūs tvert pēc viņu mantas, viņiem pašiem pārdzīvojot briesmas un šausmas!
14 Tev nebūs stāvēt krustcelēs, lai slepkavotu tos, kas no viņu ļaudīm paguvuši glābties; tev nebūs nodot ienaidnieku rokās arī pārējos viņu locekļus, kad vini pārdzīvo nelaimes dienu!
15 Jo tā Kunga diena jau visām tautām ir tuvu klāt nākusi. Kā tu esi rīkojies, tā notiks arī tev, un ko tu esi nopelnījis, tas nāks atpakaļ pār tavu galvu!
16 Jo tāpat kā jūs esat dzēruši manu dusmu kausu manā svētajā kalnā, tā lai svešas tautas ikdienas to tagad tukšo; lai tās dzer, noreibst, streipuļo un pēc tam izgaist kā nebijušas!
17 Bet uz Ciānas kalna būs glābiņš, un šim kalnam būs svētam būt, un Jēkaba nama bērni atkal iegūs savus agrākos īpašumus.
18 Un Jēkaba namam būs kļūt par uguni un Jāzepa namam par liesmu, bet Ēzava namam par salmu kušķi, ko tie divi aizdedzinās, un uguns galīgi to aprīs tā, lai no Ēzava nama nekas nepaliktu pāri!“ —jo tas Kungs to tā ir teicis.
19 Un tie, kas dzīvo uz dienvidiem, iemantos Ēzava kalnu zemi, un tie, kas mīt ieplakā, iegūs savā varā filistiešu zemi; viņi ieņems arī Ēfraima un Samaijas klajumus, un Benjamīns iekaros Gileādu.
20 Un šā Israēla bērnu karaspēka locekļi, kas bija aizvesti gūstā, iegūs zemi, kas pieder kānaāmešiem līdz Sareptai, un no Jeruzālemes trimdā aizvestie, kas atrodas Sefaradā, dabūs sev dienvidus pilsētas.
21 Un atsvabinātāji uznāks Ciānas kalnā, lai būtu par tiesnešiem Ēzava kalnu zemē, un ķēniņvalstī augstākā vara piederēs tam Kungam.
