Nazīrieši
1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: gan vīrs, gan sieva, kas dod nazīrieša solījumu, lai nošķirtu sevi Kungam, 3 lai atturas no vīna un skurba dzēriena, lai nedzer ne vīna, ne skurba dzēriena etiķi, lai vispār nedzer vīnogu sulu, lai neēd ne svaigas, ne žāvētas vīnogas. 4 Visu savu nošķirtības laiku lai neēd neko, kas gatavots no vīnogām, no to sēklām vai mizām. 5 Visu nošķirtības zvēresta laiku lai skuveklis nenāk pār viņa galvu – iekams paiet laiks, kurā viņš nošķirts Kungam, – viņš lai ir svēts, lai ļauj uz savas galvas kuplot cirtām. 6 Visu laiku, kamēr viņš ir nošķirts Kungam, lai viņš netuvojas mironim, 7 pat ne savam tēvam, ne savai mātei, ne savam brālim, ne savai māsai, ka nepaliek nešķīsts, tiem mirstot, jo viņam uz galvas ir nošķirtības zīme Dievam. 8 Visas dienas, kamēr viņš ir nošķirts, viņš ir svēts Kungam. 9 Ja viņam blakus piepeši kāds nomirst un viņš apgāna savu nazīrieša galvu, tad viņš lai noskuj savu galvu savā šķīstīšanās dienā, lai noskuj to septītajā dienā. 10 Astotajā dienā lai viņš pienes divas dūjas vai divus balodēnus priesterim pie Saiešanas telts durvīm. 11 Vienu priesteris lai upurē par grēku upuri, bet otru – par sadedzināmo upuri un veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, pieskardamies mironim, tad viņš lai atkal svēta savu galvu tajā pašā dienā. 12 Lai viņš svētī Kungam savu nošķirtības laiku un upurē gadu vecu jēru par vainas upuri, bet iepriekšējais laiks neskaitās, jo viņa nošķirtība tika apgānīta.
13 Šis ir likums par nazīrieti. Tajā dienā, kad paiet viņa nošķirtības laiks, lai viņu ved pie Saiešanas telts durvīm. 14 Lai viņš pienes Kungam savu upuri – vienu gadu vecu jēru bez vainas sadedzināmajam upurim un vienu gadu vecu aitiņu bez vainas grēku upurim, un vienu aunu bez vainas miera upurim, 15 un grozu neraudzētas maizes no labākajiem miltiem, cepumus, kas iejauti eļļā, un neraudzētus plānos cepumus, kas svaidīti ar eļļu, un labības dāvanu, un lejamo upuri. 16 Lai priesteris to pienes Kunga priekšā un upurē viņa grēku upuri un viņa sadedzināmo upuri. 17 Aunu lai upurē par miera upuri Kungam kopā ar neraudzētās maizes grozu, un priesteris lai pienes arī labības dāvanu un lejamo upuri. 18 Saiešanas telts durvīs nazīrietis lai noskuj savu svētīto galvu, lai ņem savas svētītās galvas matus un iemet ugunī, kas zem miera upura. 19 Tad priesteris lai ņem vārīto auna plecu un vienu neraudzētas maizes cepumu no groza, un vienu neraudzēto plāno cepumu un dod nazīrietim, kad viņš noskuvis savas nošķirtības matus. 20 Lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā – tas ir svētums, kas tiek priesterim kopā ar līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku. Pēc tam nazīrietis var dzert vīnu.”
21 Šis ir likums par nazīrieti, kurš devis zvērestu, par viņa upuri Kungam, par to, kas ir viņa nošķirtība. Arī par to, ko viņš var darīt, kam sniedzas viņa rocība – saskaņā ar zvērestu, ko viņš devis, lai viņš to dara pēc likuma par nazīriešiem.
Ārona svētība
22 Un Kungs sacīja Mozum: 23 “Saki Āronam un viņa dēliem: tā svētiet Israēla dēlus, sakiet tiem:
24 lai Kungs tevi svētī, lai tevi sargā,
25 lai Kunga vaigs apgaismo tevi, lai žēlo tevi,
26 lai Kungs tev pievēršas, lai dod tev mieru!
27 Lai tie liek manam vārdam skanēt pār Israēla dēliem, un es svētīšu viņus!”
1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: Ja vīrietis vai sieviete apsolījušies nodot sevišķu zvērestu kļūt par nazīrieti, lai būtu īpašā piederībā tam Kungam,
3 Tad viņam būs atturēties no vīna un reibinātājiem dzērieniem; nedz vīna etiķi, nedz stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz vīnogu sulu, nedz ko citu, kas darināts no vīnogām, un neēst nedz zaļas nedz žāvētas vīnogas.
4 Visu savu īpašā solījuma laiku tam neko tādu nebūs baudīt, kas sataisīts no vīna koka, sākot ar kauliņiem līdz atvašu galotnēm.
5 Visu viņa nazīrieša solījuma laiku cērpamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas paies, kujrās viņš solījies vienīgi tam Kungam piederēt, tikmēr lai viņš paliek svēts un lai audzē savus galvas matus gajrus.
6 Tāpēc visu šo sava solījuma laiku tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa:
7 Ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas, —viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu, tāpēc ka īpats solījums Dievam ir uz viņa galvas:
8 Visu sava īpašā nazīrieša solījuma laiku viņš ir svēts tam Kungam.
9 Un ja viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirst, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam būs savas šķīstīšanās dienā jānocērp sava galva, septītajā dienā viņam to būs nocirpt.
10 Bet astotajā dienā viņam jāatnes divas ūbeles vai divi jauni baloži priesterim pie saiešanas telts durvīm.
11 Un priesteris lai tos sataisa upurim, —vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim, un viņš lai tā salīdzinās par grēku gar mirušo. Tāpat lai viņš svētī savu galvu tanī pašā dienā.
12 Pēc tam lai viņš atkal uzņem savu īpašo solījumu laiku tam Kungam un lai pienes par vainas izpirkšanas upuri gadu vecu jēru; bet iepriekšējām dienām būs būt par velti, jo viņš bija savu nazīrieša solījumu aptraipījis.
13 Un šie ir nazīrieša bauslības solījuma noteikumi: tanī dienā, kad viņa solījuma laiks ir notecējis, viņš ir jāneved pie saiešanas telts durvīm.
14 Un viņš lai pieved savu dāvinājuma upuri tam Kungam, proti, —nevainojamu gadu vecu jēru par dedzināmo upuri, bet vienu citu, bez vainas gadu vecu aitiņu, par grēku upuri, un vienu bez vainas aunu par pateicības upuri;
15 Un grozu ar neraudzētu maizi, plāceņus no smalkiem kviešu miltiem, iejauktus eļļā, mazus cepumiņus no neraudzētas miklas ar eļļas iejavu līdz ar ēdamiem upuriem un līdz ar dzenamiem upuriem.
16 Un priesteris lai to nes tā Kunga priekšā, un lai viņš sataisa ir viņa grēku upuri, ir viņa dedzināmo upuri.
17 Bet aunu lai viņš sagatavo par kaujamo pateicības upuri tam Kungam klāt pie groza ar neraudzētām maizēm; priesteris lai sagatavo ir viņa ēdamo, ir viņa dzenamo upuri.
18 Bet pēc tam nazīrietim pie saiešanas telts durvīm ir jānodzen mati no savas svētītās galvas un jāņem savi svētītie mati un jāliek tie ugunī, kas deg zem kaujamā pateicības upura.
19 Un lai priesteris ņem auna vārīto priekšas pleci no groza un neraudzētās mīklas plāceni un vienu sīkāku neraudzētās mīklas cepumu un lai tos liek nazīrieša rokās pēc tam, kad viņš ir pilnīgi nocirpis matus, ko bija solījis saudzēt.
20 Un priesteris lai tos šūpo šurpu un turpu kā līgojamo upuri tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un paceļamā upura pleča gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu.“
21 Šie ir bauslības noteikumi par nazīneti, kas tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu ari to, ko viņa roka spēj, to viņš var klāt pievienot pie tā, ko viņš ir apsolījis dot savā solījumā; viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības noteikumiem.
22 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
23 „Runā ar Aronu un viņa dēliem, teikdams: Tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem:
24 „TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGA!
25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PAR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!“
27 Un lieciet manu vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.“
