Levītu pilsētas
1 Un Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai: 2 “Pavēli Israēla dēliem, lai tie dod levītiem pilsētas no sava mantojuma, kur tie var dzīvot, un lai dod levītiem ganības ap pilsētām. 3 Lai viņiem ir pilsētas, kur dzīvot, un ganības viņu lopiem – visai viņu mantībai un visām radībām. 4 Pilsētas ganības, ko tu dosi levītiem, lai ir tūkstoš elkoņus visapkārt pilsētas mūrim. 5 Nomēri ārpus pilsētas uz austrumu pusi divus tūkstošus elkoņu un uz dienvidu pusi divus tūkstošus elkoņu, un uz rietumu pusi divus tūkstošus elkoņu, un uz ziemeļu pusi divus tūkstošus elkoņu, vidū lai ir pilsēta – tādas lai tiem ir ganības ap viņu pilsētām. 6 Un no pilsētām, ko dodat levītiem, sešas pilsētas lai ir patvēruma pilsētas, kur atļauts bēgt slepkavām, un bez šīm lai ir vēl četrdesmit divas pilsētas. 7 Visas pilsētas, ko jūs dodat levītiem, lai pavisam ir četrdesmit astoņas un kopā ar tām ganības. 8 Bet ar pilsētām, ko jūs dodat no Israēla dēlu īpašuma, dariet tā – lielākā cilts lai dod vairāk, bet mazākā cilts lai dod mazāk – katra lai dod levītiem samērā ar savu mantojumu.”
Patvēruma pilsētas
(5Moz 19:1–13Joz 20:1–9)9 Un Kungs sacīja Mozum: 10 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs ieiesiet pār Jardānu Kanaāna zemē, 11 tad izraugieties sev pilsētas, kas jums būs patvēruma pilsētas, lai uz turieni var bēgt slepkava, kas kādu nokāvis neapzināti. 12 Tās pilsētas lai jums ir patvērums no atriebēja, lai slepkava nemirst, pirms nav stājies sapulces tiesas priekšā. 13 Lai jums ir sešas patvēruma pilsētas. 14 Trīs pilsētas lai ir šaipus Jardānas un trīs pilsētas Kanaāna zemē – tās ir patvēruma pilsētas. 15 Gan Israēla dēliem, gan svešiniekam, gan tādam, kas pie tiem apmeties, šīs pilsētas lai ir patvērums, lai uz turieni var bēgt ikviens, kas nogalinājis neapzināti.
Par slepkavību un asinsatriebību
16 Bet, ja viņš kādu sitis ar dzelzi un tas miris, tad viņš ir slepkava – lai viņš mirtin mirst, viņš ir slepkava. 17 Bet, ja viņš kādu sitis ar akmeni, ar ko var nosist, un tas nomiris, tad viņš ir slepkava – lai viņš mirtin mirst, viņš ir slepkava. 18 Ja viņš kādu sitis ar koku, ar ko var nosist, un tas nomiris, tad viņš ir slepkava – lai mirtin mirst slepkava! 19 Asins atriebējs pats lai nonāvē slepkavu – kad satiek, tad lai nonāvē. 20 Bet, ja kāds naida dēļ kādu pagrūž vai uzglūnējis sviež ar kaut ko un tas mirst, 21 vai viņš ienaidā sit kādu ar roku un tas mirst, tad lai mirtin mirst tas, kas sitis, viņš ir slepkava – asins atriebējs lai nonāvē slepkavu, kad to satiek!
22 Bet, ja viņš kādu piepeši pagrūž bez naida vai ar kaut ko iesviež viņam neuzglūnējis, 23 vai arī neredzēdams iesviež tam ar kādu akmeni, ar ko var nosist, un tas nomirst – bet viņš tam nav bijis ne ienaidnieks, nedz gribējis ko ļaunu –, 24 tad lai sapulce iztiesā starp sitēju un asinsatriebēju pēc šīs tiesas. 25 Sapulce lai glābj slepkavu no asinsatriebēja, lai sapulce viņu sūta atpakaļ uz patvēruma pilsētu, kurp viņš bija aizbēdzis; tur viņš lai mīt, līdz nomirst augstais priesteris, kas svaidīts ar eļļu. 26 Bet, ja slepkava iziet ārpus patvēruma pilsētas robežām, kurp viņš aizbēdzis, 27 un asinsatriebējs viņu atrod ārpus patvēruma pilsētas robežām, un asinsatriebējs nokauj slepkavu, tad viņam nav asins vainas, 28 jo tam bija jāpaliek savā patvēruma pilsētā līdz augstā priestera nāvei, tikai pēc augstā priestera nāves slepkava varēja atgriezties sava īpašuma zemē. 29 Šis jums lai ir tiesas likums uz jūsu paaudzēm it visur, kur jūs mītat.
30 Slepkavu – ikvienu, kas kādu nokāvis, lai nokauj, ja ir liecinieki. Viens liecinieks nevar pret kādu liecināt uz nāvi. 31 Neņemiet neko grēka izlīgumam par slepkavu, kas vainīgs pie kāda nāves, – lai tas mirtin mirst. 32 Neveiciet izlīgumu par tā grēku, kurš aizbēdzis uz patvēruma pilsētu, – lai viņš neatgriežas dzīvot savā zemē pirms augstā priestera nāves. 33 Neapgāniet zemi, kur jūs mītat, jo asinis apgāna zemi, un zemei nevar veikt izlīgumu par grēku – par asinīm, kas tur izlietas, kā vien ar tā asinīm, kas tās izlējis! 34 Neapgāniet zemi, kur jūs mītat un kurā es mītu, jo es esmu Kungs, kas mīt pie Israēla dēliem.”
1 Un tas Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai, teikdams:
2 „Pavēli Israēla bērniem, lai tie no saviem īpašumiem, kas iegūti dzimtsīpašumā, dod pilsētas Ievītiem, kur dzīvot, bet no pilsētu apkārtējiem apga-baliem lai tie arī dod Ievītiem zemes gabalus ganībām.
3 Pašas pilsētas lai ir viņiem dzīvošanai, bet zemes gabali lai ir ganības viņu lopiem un nastu nesējiem lopiem, kā arī visiem viņu pārējiem kustoņiem.
4 Un zemes gabali pie pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai atrodas no pilsētas mūriem it visos virzienos, stiepdamies tūkstoš olekšu atstatumā no pilsētas mūriem.
5 Un ārpus pilsētas nomērījiet austrumu virzienā divi tūkstoš olektis un tāpat pa divi tūkstoš olektīm dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā tā, lai pilsēta atrastos tieši vidū; šie lai ir viņu pilsētas zemes ganību gabali.
6 Un starp pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt; un bez tām viņiem vēl klāt jums būs dot četrdesmit divas pilsētas;
7 Pavisam pilsētu skaits, kas jums jānodod Ievītiem, ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu ganību gabaliem.
8 Un tās pilsētas, ko jūs nodosit no Israēla bērnu daļas, jūs ņemiet no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām ciltīm, kam ir maz, mazākā skaitā; ikviena cilts lai nodod no savām pilsētām Ievītiem pēc savas daļas, ko tā mantojusi.“
9 Un tas Kungs runāja ar Mozu un sacīja:
10 „Runā ar Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs iesit pāri Jardānai Kānaāna zemē,
11 Tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
12 Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asins atriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu.
13 Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas:
14 Trīs lai atrodas šaipus Jardānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas.
15 Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
16 Bet ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava.
17 Vai arī ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, arī tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi.
18 Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja tad viņš tā sit, ka tiešām otrs nomiris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi.
19 Asins atriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
20 Un ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris,
21 Vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi jo viņš ir slep-kava; asins atriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
22 Bet ja netīšām, bez ienaida, kāds kādu ir grūdis, vai ari netīšām būtu tam metis ar kādu priekšmetu,
23 Vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks nedz meklējis viņa nelaimi,
24 Tad lai starp tādu cilvēku un asins atriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem.
25 Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asins atriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26 Bet ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis,
27 Un asins atriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asins darbu,
28 Jo tādam bija jādzīvo savā glāb-šanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā dzimtajā pilsētā.
29 Un šie lai jums ir taisnīgi nolikumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.
30 Ja kāds kādu cilvēku nosit, tad pēc liecinieku norādījumiem slepkava lai tiek nogalināts; bet viens liecinieks vien nevar atbildēt, dodams liecību pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.
31 Jums ari nav ņemama salīdzināšanās maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis, jo tādam ir jāmirst.
32 Jums ari nav jāņem salīdzināšanās maksa par tādu, kas ir aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un tur dzīvotu, kamēr augstais priesteris mirst.
33 Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis.
34 Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es ari dzīvoju jūsu vidū; jā Es, tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū.“
