Merības ūdeņi
(2Moz 17:1–7)1 Pirmajā mēnesī visa Israēla dēlu sapulce nonāca Cīna tuksnesī un tauta apmetās Kādēšā. Mirjāma nomira un tur tika apglabāta. 2 Sapulcei nebija ūdens, un viņi sacēlās pret Mozu un Āronu. 3 Tauta strīdējās ar Mozu un teica: “Kaut mēs būtu iznīkuši tad, kad Kunga priekšā iznīka mūsu brāļi! 4 Kāpēc tu atvedi Kunga pulku uz šo tuksnesi, lai šeit nomirtu gan mēs, gan mūsu ganāmpulki?! 5 Kāpēc tu mūs aizvedi no Ēģiptes un atvedi mūs uz šo slikto vietu? Te nav kur sēt labību, nav ne vīģes koku, ne vīnakoku, ne granātābolu un nav ūdens, ko dzert!” 6 Tad Mozus un Ārons no sapulces aizgāja pie Saiešanas telts durvīm, krita uz sava vaiga, un tiem parādījās Kunga godība.
7 Un Kungs sacīja Mozum: 8 “Ņem spieķi, sasauc sapulci – tu un tavs brālis Ārons – un runājiet, tai redzot, uz klinti, tad tā dos ūdeni. Tā tu iegūsi viņiem ūdeni no klints un padzirdīsi visu sapulci un tās ganāmpulkus!” 9 Un Mozus ņēma spieķi, kas bija stāvējis Kunga priekšā, kā Kungs bija pavēlējis. 10 Un Mozus un Ārons sapulcināja visu sapulci klints priekšā un teica tiem: “Klausieties nu, jūs dumpinieki! Vai lai no šīs klints mēs jums iegūstam ūdeni?!” 11 Tad Mozus pacēla roku un divas reizes sita pa klinti ar savu spieķi, un izplūda daudz ūdens, un dzēra visa sapulce un tās ganāmpulki.
12 Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: “Tādēļ ka jūs man neticējāt, neatklājāt manu svētumu, Israēla dēliem redzot, jūs neaizvedīsiet šo pulku uz zemi, ko es tiem esmu devis!” 13 Šie ir Merības ūdeņi, kur Israēla dēli strīdējās ar Kungu, bet viņš tiem atklājās svēts.
Edomieši liedz šķērsot savas robežas
14 No Kādēšas Mozus sūtīja vēstnešus pie Edoma ķēniņa: “Tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas nelaimes, kas mums notikušas, – 15 kā mūsu tēvi aizgāja uz Ēģipti un mēs mitām Ēģiptē ilgu laiku, un ēģiptieši darīja ļaunu mums un mūsu tēviem, 16 un mēs brēcām uz Kungu, un viņš mūs sadzirdēja un sūtīja eņģeli, un izveda mūs no Ēģiptes, un, redzi, mēs esam Kādēšā, pilsētā, kas ir blakus tavām robežām. 17 Ļauj mums iziet cauri tavai zemei – mēs neiesim cauri laukiem vai vīnadārziem, mēs nedzersim ūdeni no akām, mēs iesim pa ķēniņa ceļu, mēs nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi, kamēr nebūsim izgājuši cauri tavām robežām.” 18 Bet Edoms viņam teica: “Tu neiesi cauri manām robežām! Citādi ar zobenu nākšu tev pretī!” 19 Un Israēla dēli viņam teica: “Mēs iesim tikai pa ceļu, un, ja es vai mans ganāmpulks dzers tavu ūdeni, mēs par to samaksāsim – kāda runa! – mēs tikai iziesim cauri!” 20 Taču viņš teica: “Tu neiesi cauri!” – un Edoms iznāca viņiem pretī ar daudz ļaudīm un lielu pārspēku. 21 Edoms liedza Israēlam iziet cauri savām robežām, un Israēls nogriezās pa citu ceļu.
Ārona nāve
22 Israēla dēli aizgāja no Kādēšas, un visa sapulce nonāca pie Hora kalna. 23 Un Kungs sacīja Mozum un Āronam Hora kalnā pie Edoma zemes robežām: 24 “Lai Ārons tiek piepulcināts savai tautai, jo viņš neieies tajā zemē, ko es dodu Israēla dēliem, tādēļ ka jūs dumpojāt pret mani pie Merības ūdeņiem! 25 Ņem Āronu un viņa dēlu Elāzāru un uzved tos Hora kalnā. 26 Noģērb Āronam drānas un uzģērb tās viņa dēlam Elāzāram, bet Ārons lai tiek piepulcināts un nomirst tur!” 27 Un Mozus darīja, kā Kungs pavēlēja, un, visai sapulcei redzot, viņi uzkāpa Hora kalnā. 28 Mozus novilka Āronam drānas un ietērpa tajās viņa dēlu Elāzāru, un Ārons nomira tur kalna galā. Pēc tam Mozus un Elāzārs nokāpa no kalna. 29 Visa sapulce redzēja, ka Ārons ir nomiris, un viss Israēla nams apraudāja Āronu trīsdesmit dienas.
1 Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur ari nomira, un tur viņa tika aprakta.
2 Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Aronu.
3 Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja, teikdami: „Kaut ari mēs būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi gāja bojā tā Kunga priekšā!
4 Un kāpēc jūs esat veduši tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas?
5 Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku nedz vīna koku vai granātābolu koku vieta, te pat nav ūdens, ko dzert!“
6 Tad Mozus un Arons aizgāja no draudzes pie saiešanas telts vārtiem un metās uz savu vaigu pie zemes; un tā Kunga godība atklājās viņiem.
7 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
8 „Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Arons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus.“
9 Tad Mozus ņēma zizli no tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.
10 Un Mozus un Arons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: „Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?“
11 Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus.
12 Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam: „Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs ari neieve-dīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!“
13 Šis ir Meribas ūdens, pie kura Israēla bērni cēla nesaskaņu, naidu ar to Kungu, un Viņš tiem parādījās svēts.
14 Tad Mozus izsūtīja vēstnešus no Kadešas pie Ēdoma ķēniņa pateikt: „Tā saka tavs brālis Israēls: Tu zini visas tās bēdas, kādās mēs atrodamies,
15 Ka mūsu ciltstēvi bija izgājuši uz Ēģipti, ka mēs ilgu laiku esam dzīvojuši Ēģiptē un ka ēģiptieši mums un mūsu senčiem ir ļaunu darījuši.
16 Tad mēs brēcām uz to Kungu, un Viņš paklausīja mūsu balsi un sūtīja eņģeli, un tas mūs izveda no Ēģiptes, un redzi, tā mēs tagad atrodamies Kadešas pilsētā tavā pierobežā.
17 Ļauj mums iziet tavai zemei cauri! Mēs neiesim pa tīrumiem nedz arī pa vīna kalniem, mēs nedzersim ūdeni no akām, kas ir izraktas; mēs iesim tikai pa lielceļu, kas ir ķēniņa ceļš, un mēs nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi, tiekāms būsim izgājuši cauri tavam robežapgabalam.“
18 Bet ēdomietis atbildēja: „Mēs tev neļausim iziet caur mūsu robežām, citādi es tev iziešu pretim ar zobenu.“
19 Tad Israēla bērni viņam vēstīja: „Mēs iesim pa ceļa uzbērumu, un ja mēs vai mūsu lopi dzersim no tava ūdens, tad mēs par to dosim pietiekamu samaksu; mēs cita nekā negribam, kā kājām iziet caur tavu zemi.“
20 Bet viņš sacīja: „Tev nebūs doties manai zemei cauri!“ Un ēdomietis izgāja viņiem pretim ar lielu pulku un ar stipru apbruņojumu.
21 Un tā ēdomietis liedza Israēlam atļauju šķērsot viņa robežas, un Israēls novirzījās sāņus.
22 Un tie aizgāja no Kadešas, un visa Israēla bērnu draudze nonāca pie Hora kalna.
23 Tad tas Kungs sacīja Mozum un Aronam pie Hora kalna, pie Edoma zemes robežām, teikdams:
24 „Aronam jātiek piepulcinātam pie saviem tēviem, jo viņš neieies tanī zemē, ko Es došu Israēla bērniem, tādēļ ka jūs neesat man klausījuši pie Meribas ūdeņiem.
25 Ņem Aronu un viņa dēlu Ēleāzaru un ved tos Hora kalnā.
26 Tur novelc Aronam viņa drēbes un uzvelc tās viņa dēlam Ēleāzaram, jo Arons tur tiks piepulcināts un nomirs.“
27 Un Mozus darīja, kā tas Kungs viņam bija pavēlējis, un viņi uzkāpa visas tautas acu priekšā Hora kalnā.
28 Un tur Mozus novilka Aronam viņa drēbes un apvilka tās viņa dēlam Ēleāzaram; un Ārons tur nomira kalna galotnē, bet Mozus un Ēleāzars nokāpa no kalna zemē.
29 Kad nu visa draudze redzēja, ka Arons bija nomiris, tad viss Israēla nams apraudāja Aronu trīsdesmit dienas.
