Izlūki uz Kanaāna zemi
(5Moz 1:19–33)1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Sūti vīrus izlūkot Kanaāna zemi, ko es dodu Israēla dēliem, – sūti pa vienam vīram no katras tēvu cilts, ikviens no tiem ir vadonis!” 3 Un pēc Kunga pavēles Mozus tos sūtīja no Pārānas tuksneša – visi tie vīri bija Israēla dēlu vadītāji. 4 Šie ir viņu vārdi. No Rūbena cilts – Šammua, Zakūra dēls. 5 No Šimona cilts – Šāfāts, Horī dēls. 6 No Jūdas cilts – Kālebs, Jefunnes dēls. 7 No Jisašhara cilts – Jigals, Jāzepa dēls. 8 No Efraima cilts – Hozeja, Nūna dēls. 9 No Benjāmina cilts – Paltī, Rāfū dēls. 10 No Zebulūna cilts – Gadiēls, Sodī dēls. 11 No Jāzepa cilts, no Manases cilts – Gadī, Sūsī dēls. 12 No Dāna cilts – Ammiēls, Gmallī dēls. 13 No Ašēra cilts – Setūrs, Mihaēla dēls. 14 No Naftālī cilts – Nahbī, Vafsī dēls. 15 No Gāda cilts – Geuēls, Mahī dēls. 16 Šie ir to vīru vārdi, kurus Mozus sūtīja izlūkot zemi. Hozeju, Nūna dēlu, Mozus nosauca par Jozuu.
17 Mozus viņus sūtīja izlūkot Kanaāna zemi un sacīja tiem: “Dodieties uz Negebu un kāpiet kalnienē, 18 tad apskatiet to zemi, kāda tā ir un kādi ļaudis tur dzīvo – stipri vai vāji – un vai to ir maz vai daudz, 19 vai zeme, kur tie mīt, ir laba vai slikta, un kādas ir pilsētas, kur tie mīt, vai tās ir tikai nometnes, vai tām ir arī nocietinājumi? 20 Un vai tā zeme ir lekna vai liesa, vai tur ir koki vai nav? Saņemieties, atnesiet kādus no tās zemes augļiem!” Bet tas bija pirmo vīnogu laiks.
21 Un viņi devās un izlūkoja zemi no Cīna tuksneša līdz Rehobai, kur iet uz Hamātu. 22 Viņi uzkāpa Negebā un nonāca Hebronā, un tur bija Ahīmans, Šēšajs un Talmajs, Anāka pēcnācēji; Hebrona bija uzcelta septiņus gadus pirms Coanas Ēģiptē. 23 Tad viņi nonāca Eškolas ielejā, tur viņi nocirta vienu zaru ar vīnogu ķekaru un to, iekārtu nesamajās kārtīs, nesa starp divi vīriem, tāpat arī granātābolus un vīģes. 24 To vietu nosauca par Eškolas ieleju, jo tur Israēla dēli nocirta vīnogu ķekaru.
Izlūku atnestās ziņas
25 Pēc četrdesmit dienām viņi atgriezās no zemes izlūkošanas. 26 Viņi atnāca pie Mozus, Ārona un visas Israēla dēlu sapulces uz Pārānas tuksnesi pie Kādēšas un stāstīja tiem un visai sapulcei, un rādīja tās zemes augļus. 27 Viņi tam izstāstīja: “Mēs aizgājām uz zemi, kurp tu mūs sūtīji, – tur plūst piens un medus, un tā ir auglīga! 28 Taču tauta, kas mīt tanī zemē, ir stipra, un pilsētas ir nocietinātas un jo lielas, un arī Anāka pēcnācējus mēs tur redzējām! 29 Negeba zemē mīt amālēkieši, bet hetieši, jebūsieši un amorieši mīt kalnienē, un kanaānieši mīt pie jūras un gar Jardānu!”
30 Bet Kālebs apklusināja ļaudis, kas bija pie Mozus, un teica: “Iesim tik un tos iekarosim, mēs taču varam tos pievārēt!” 31 Bet vīri, kas bija gājuši kopā ar viņu, teica: “Mēs nevaram doties pret tām tautām – tie ir stiprāki par mums!” 32 Un tie, kas bija gājuši izlūkot, stāstīja Israēla dēliem melus par to zemi: “Tā zeme, kurai mēs gājām cauri, lai to izlūkotu, ir zeme, kas aprij savus iemītniekus, un visi ļaudis, ko mēs tur redzējām, ir diženi vīri! 33 Tur mēs redzējām milžus, Anāka dēlus no milžu dzimuma, – mums likās, ka mēs esam sienāži, un tādi mēs likāmies arī viņiem!”
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2 „Izsūti vīrus, kas lai izlūko Kānaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; pa vienam vīram no viņu ciltstēvu ģimenēm, un izsūti tos, bet viņiem visiem ir jābūt virsaišiem.“
3 Tad Mozus tos izsūtīja pēc tā Kunga pavēles no Pāranas tuksneša; visi šie vīri bija Israēla bērnu vadītāji.
4 Un šie ir viņu vārdi: no Rūbena cilts—Samua, Zakura dēls;
5 No Simeona cilts—Safats, Horija dēls;
6 No Jūdas cilts—Kālebs, Jefunnas dēls;
7 No Isašara cilts—īgals, Jāzepa dēls;
8 No Ēfraima cilts—Hozejs, Nūna dēls;
9 No Benjamīna cilts—Paltijs, Rapuas dēls;
10 No Zebulona cilts—Gadiēls, Sodija dēls;
11 No Jāzepa cilts, tas ir no Manases cilts, —Gadijs, Sūsija dēls;
12 No Dana cilts—Amiēls, Gemalija dēls;
13 No Ašera cilts—Seturs, Michaēla dēls;
14 No Naftaļa cilts—Nachbijs, Vapsija dēls;
15 No Gada cilts—Geuēls, Machija dēls.
16 Sie ir to vīru vārdi, ko Mozus izsūtīja izlūkot zemi. Un Mozus nosauca Hozeju, Nūna dēlu, vārdā Jozua.
17 Un Mozus tos izsūtīja izlūkot Kānaāna zemi, un viņš tiem sacīja: „Ejiet no šejienes uz Negebu—dienvidus apgabalu—un tad virzieties augšup uz kalniem;
18 Un tad apskatiet, kāda tā zeme un kādi tās iedzīvotāji, vai tā tauta ir stipra, vai vāja; vai to ir maz, vai to ir daudz;
19 Un kāda ir pati tā zeme, kūpi tie dzīvo, vai tā ir laba, vai tā ir nederīga, un kādas tur ir pilsētas, kupās tie dzīvo, vai tie dzīvo atklātās nometnēs, vai mūriem nocietinātās stiprās pilīs;
20 Un kāda zemes augsne—vai trekna, vai liesa, vai tur ir atrodami koki, vai ne. Esiet droši un paņemiet sev līdzi ari ko no zemes augļiem!“ Bija pirmo vīnogu laiks.
21 Un tie aizgāja un izlūkodami klīda no Cina tuksneša līdz Rehobai ceļā uz Hamatu.
22 Un tie iegāja Negebā un devās no turienes uz Hebronu, un tur mita Ahimans, Sešijs un Talmajs, Anaka bērni. Bet Hebronas pilsēta bija celta septiņus gadus pirms Coānas Ēģiptes zemē.
23 Un tie nonāca līdz Eškolas upei un tur nogrieza vienu vīnogulāja stīgu ar vīnogu ķekaru, un to nesa divi, uzvēruši uz nesamās kārts, tāpat arī granātu ābolus un vīģes.
24 Šī vieta tika nosaukta Eškolas ieleja pēc tā vīna ķekara, ko Israēla bērni te nogrieza.
25 Un tie griezās atpakaļ no zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām.
26 Un tie nāca un gāja pie Mozus un pie Arona un pie visas Israēla bērnu draudzes Pāranas tuksnesī—Kadešā, un tie atnesa viņam un visai draudzei vēstījumu un rādīja arī viņiem tās zemes augļus.
27 Un viņi tam izstāstīja un sacīja: „Tiešām, mēs nogājām tai zemē, kurp tu mūs sūtīji, un patiesi, —tur tek piens un medus, un šie ir tās zemes augļi.
28 Tikai stipra gan ir tā tauta, kas tan! zemē dzīvo, un pilsētas ir stipri nocietinātas un ļoti lielas; un mēs arī tur redzējām Anaka bērnus.
29 Un Negebā dzīvo amalekieši, bet kalnos dzīvo hetieši, jebusieši un amorieši, bet kānaānieši dzīvo pie jūras un Jardānas krastos.“
30 Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: „Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!“
31 Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: „Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs.“
32 Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Israēla bērniem, tā sacīdami: „Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir vīri milzīgā augumā;
33 Un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs.“
