Vīrs ar paralizētu roku
(Mt 12:9–14Lk 6:6–11)1 Un viņš atkal iegāja sinagogā. Tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. 2 Tie vēroja viņu, vai viņš sabatā to dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt. 3 Un viņš sacīja cilvēkam ar paralizēto roku: “Celies un nostājies vidū!” 4 Un viņš sacīja tiem: “Vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu? Dzīvību glābt vai nonāvēt?” Bet tie cieta klusu. 5 Un viņš, tos visapkārt dusmās uzlūkojis un par viņu cietsirdību noskumis, tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas roku izstiepa, un tā kļuva vesela. 6 Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt ar Hēroda piekritējiem apspriedās, kā viņu nodot nāvē.
Ļaužu pūlis jūras malā
7 Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas gāja viņam līdzi. Tāpat arī no Jūdejas, 8 no Jeruzālemes, no Idūmejas un no Aizjardānas, no Tīras un Sidonas apkaimes daudz ļaužu, dzirdējuši, ko viņš dara, nāca pie viņa. 9 Viņš saviem mācekļiem sacīja, lai tie viņam tur gatavībā laivu ļaužu pūļa dēļ, ka tie nespiestos virsū. 10 Jo viņš daudzus darīja veselus; tādēļ tie, kam bija kādas kaites, lauzās viņam klāt, lai viņam pieskartos. 11 Un nešķīstie gari, kad tie viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca: “Tu esi Dieva Dēls!” 12 Un viņš tiem daudzkārt piedraudēja, lai tie viņu neatklāj.
Apustuļu iecelšana
(Mt 10:1–4Lk 6:12–16)13 Tad viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats gribēja, un tie nāca pie viņa. 14 Un viņš iecēla divpadsmit , lai tie būtu ar viņu un viņš tos sūtītu sludināt, 15 un tiem būtu vara izdzīt dēmonus. 16 Un viņš iecēla : Sīmani, kam viņš deva vārdu Pēteris, 17 un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un deva tiem vārdu Boanergi, tas ir, pērkona dēli, 18 un Andreju, Filipu, Bartolomeju, Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Tadeju un Sīmani, kanaānieti, 19 un Jūdu Iskariotu, kas viņu nodeva.
Farizeji apsūdz Jēzu
(Mt 12:22–32Lk 11:14–23Lk 12:10)20 Tad viņš devās uz mājām, un sanāca atkal ļaužu pūlis, tā ka viņi nevarēja pat maizi paēst. 21 Un, kad savējie to dzirdēja, tie iznāca viņu apvaldīt, jo tie runāja: “Viņam nav prāta.” 22 Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes, runāja: “Viņā ir Belcebuls, – un: viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.” 23 Tos pieaicinājis, viņš runāja uz tiem līdzībās: “Kā var sātans izdzīt sātanu? 24 Ja kāda valstība sašķeļas sevī, tad tāda valstība nevar pastāvēt. 25 Un, ja kāds nams sašķeļas sevī, tad tāds nams nevar pastāvēt. 26 Ja sātans saceļas pret sevi un sašķeļas, tad tas nevar pastāvēt, bet iet bojā. 27 Bet neviens nevar ielauzties stipra vīra namā, lai izlaupītu tā mantu, pirms stiprais netiks sasiets; tikai tad tā namu varēs izlaupīt. 28 Patiesi es jums saku: viss cilvēku dēliem tiks piedots – gan grēki, gan zaimi, lai cik tie būtu zaimojuši. 29 Bet, kas pret Svēto Garu zaimos, tas nemūžam nesaņems piedošanu, bet būs vainīgs mūžīgā grēkā,” – 30 jo viņi sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.”
Jēzus māte un brāļi
(Mt 12:46–50Lk 8:19–21)31 Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārpusē nostājušies, sūtīja pie viņa, lai viņu pasauc. 32 Ap viņu sēdēja ļaužu pūlis. Un tie viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi, un tavas māsas ārpusē tevi meklē.” 33 Un viņš tiem atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?” 34 Uzlūkojis ap sevi sēdošos, viņš sacīja: “Redzi, mana māte un mani brāļi. 35 Kas dara Dieva gribu, tas ir mans brālis un māsa, un māte.”
1 Un viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka.
2 Un tie uz viņu glūnēja, vai viņš sabatā to dziedinās, ka viņu varētu apsūdzēt.
3 Un viņš saka tam cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: „Nāc te šurp!“
4 Un viņš uz tiem saka: „Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai maitāt?“ Bet tie cieta klusu.
5 Un viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību un, viņu sirds cietības dēļ noskumis, viņš tam cilvēkam saka: „Iz-stiep savu roku!“ Un tas to izstiepa, un viņa roka kļuva atkal vesela.
6 Un farizēji, izgājuši ārā, apspriedās tūdaļ ar Hēroda piekritējiem par viņu, kā viņu nomaitāt.
7 Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas viņam gāja līdz.
8 Un no Jūdejas un no Jeruzālemes un no Idumejas un no viņpus Jardānas un no Tiras un Sidonas apkārtnes liels pulks, dzirdējuši, kādas Eelas lietas viņš dara, nāca pie viņa,
9 Un viņš saviem mācekļiem sacīja, lai tie viņam apgādātu kādu laivu ļaužu dēļ, ka tie viņam nespiestos virsū.
10 Jo viņš darīja daudzus veselus, tā ka tie, kam bija kādas kaites, lauzās viņam klāt, lai viņu aizkartu.
11 Un nešķistie gari, kad tie viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca, sacīdami: „Tu esi Dieva Dēls.“
12 Un viņš tos stipri aprāja, lai tie viņu nedarītu zināmu.
13 Un viņš uzkāpj kalnā un aicina pie sevis, kurus pats gribēja, un tie nāca pie viņa.
14 Un viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie viņa un viņš tos izsūtītu slu-dināt
15 Un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.
16 Tā viņš iecēla divpadsmit. Un viņš Sīmanim pielika vārdu Pēteris;
17 Un Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un tiem pielika vārdu Boanerges, tas ir: pērkona dēli;
18 Un Andreju un Filipu un Bērtuli un Mateju un Tomu un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kānanieti,
19 Un Jūdu Iskariotu, kas viņu ari nodeva.
20 Un viņš nāk mājās. Un ļaudis atkal sapulcējās, tā tiem nebija vaļas ne maizi ēst.
21 Un, kad viņa piederīgie to dzir-dēja, tad tie izgāja viņu savaldīt. Jo tie sacīja: „Viņš ir bez prāta.“
22 Un tie rakstu mācītāji, kas bija nākuši no Jeruzālemes, sacīja: „Viņam ir Belcebuls, un viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību.“
23 Un tos pieaicinājis, viņš tiem sacīja līdzībās: „Kā var sātāns sātānu izdzīt?
24 Un ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
25 Un ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt.
26 Ja nu sātāns cēlies pret sevi un ar sevi sanīdies, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt.
27 Bet neviens nevar, stipra vira namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs.
28 Patiesi, es jums saku: Visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, ir pat zaimi, ar ko tie Dievu zaimo.
29 Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas ne mūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību.“
30 Jo tie sacīja: „Viņam ir nešķists gars.“
31 Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie viņa sūtīja un viņu sauca.
32 Un ļaudis sēdēja ap viņu un viņam sacīja: „Redzi, tava māte un tavi brāļi un tavas māsas ārā tevi meklē.“
33 Un viņš tiem atbildēja un sacīja: „Kas ir mana māte un mani brāļi?“
34 Un viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap viņu sēdēja, un saka: „Redzi—mana māte un mani brāļi.
35 Jo, ja kas Dieva prātu dara, tas ir mans brālis un māsa un māte.“
